Satversmes tiesa vēlreiz atzinusi, ka likumdevēja noteiktā zemes likumiskās lietošanas maksa ne vienmēr pilda atlīdzības funkciju, tādēļ Saeimai šis jautājums būs jāvērtē vēlreiz. Skaidrojam, ko lēma Satversmes tiesa un ko šis lēmums nozīmē zemes un uz tās esošo būvju un dzīvokļu īpašniekiem.
Dalītais īpašums Latvijā ir vēsturiski izveidojusies situācija, kad zeme pieder vienai personai, bet uz tās esošā būve – citai. Tas ir izņēmums no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā zemes un ēkas vienotības principa, un šāds izņēmums radās zemes reformas un privatizācijas gaitā. Praktiski tas nozīmē pastāvīgu spriedzi starp divu īpašnieku tiesībām: zemes īpašnieks nevar pilnvērtīgi izmantot savu zemi, savukārt būves īpašnieks ir atkarīgs no zemes lietošanas tiesiskā pamata un maksas apmēra.
Likumdevējs pēdējās desmitgadēs vairākkārt ir mēģinājis atrisināt šo konfliktu. Tomēr sākotnēji piespiedu nomas un šobrīd likumiskās zemes lietošanas maksas jautājums Satversmes tiesas (ST) darba kārtībā atgriežas atkārtoti un, šķiet, var apgalvot, ka šis ir regulējums, par kuru ST lēmusi visvairāk. Turklāt nav izslēgts, ka lems vēl.
