Civillikums pieļauj, ka persona var ieķīlāt sev piederošu mantu, nodrošinot ne tikai savas, bet arī citas personas saistības. Taču kas notiek, ja parādnieks saistības nepilda un kreditors apmierina prasījumu no ieķīlātās mantas? Vai ieķīlātājs var prasīt no galvenā parādnieka atlīdzinājumu?
Senāts 2026.gada 27.maija spriedumā lietā SKC-32/2026 izvērtēja šo jautājumu un secināja, ka personai, kura nodrošina citas personas saistības ar sev piederošu lietu, lai apmierinātu kreditoru prasījumu, pārdodot ieķīlāto lietu, likumiski pāriet kreditora prasījums pret galveno parādnieku tādā apmērā, kādā tas ticis apmierināts.
Šis spriedums iezīmē būtisku judikatūras maiņu. Vēl 2017.gadā Senāts secināja, ka Civillikums (CL) ieķīlātājam šādas regresa tiesības neparedz. Taču, konstatējot likuma robu, tas nonāca pie pretēja secinājuma, atzīstot, ka ieķīlātājam analoģiski piemērojami CL noteikumi par galvinieka regresa tiesībām.
Vienlaikus Senāts nošķīris divus iespējamos ieķīlātāja prasījuma pamatus pret galveno parādnieku:
- kreditora prasījumu, kas ieķīlātājam pāriet, pamatojoties uz likumu;
- patstāvīgu prasījumu, kas var izrietēt no ieķīlātāja un parādnieka savstarpējām līgumiskajām attiecībām.
