Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?
Tieši šāds strīds nonāca līdz Senātam, liekot tiesnešiem skaidrot, cik detalizēti Valsts zemes dienesta (VZD) amatpersonai ir jāpamato savs vizuālais novērtējums un vai īpašnieks drīkst paļauties uz to, ka kadastrā ierakstītais nolietojums jau pēc mirkļa nemainīsies uz slikto pusi.
Senāts 2025.gada 30.septembra spriedumā lietā SKA-140/2025 vērtēja būvju īpašniekiem būtiskus juridiskos aspektus un sniedza atziņas par ēkas kadastrālajā uzmērīšanā konstatētu ēku stāvokļa novērtējumu, VZD amatpersonu rīcību un nekustamā īpašuma īpašnieku tiesisko paļāvību uz kadastra datiem.
