Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, kas stājās spēkā 2026.gada 1.augustā. Lai gan jaunais tiesiskais ietvars precizē vairākus sporta nozares darbības aspektus atbilstoši mūsdienu prasībām, jautājums par sportista un sporta aģenta attiecību tiesisko regulējumu joprojām paliek ārpus tā robežām. Šis temats Latvijā kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Senāta 2026.gada 18.jūnija spriedumu lietā SKC-1/2026, kurā tika vērtētas sporta aģentūras un nepilngadīga basketbolista līgumattiecības.
Kā klasificēt līgumu?
Spēku zaudējušā Sporta likuma (SL) 21.pants un jaunā SL 1.panta 2.punkta c) apakšpunkts paredz sporta aģenta institūtu un definē aģentu kā sportista pārstāvi attiecībās ar trešajām personām. Savukārt profesionāls sportists vecā SL 19.pantā un jaunā SL 5.pantā definēts kā fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Tomēr nedz līdzšinējais, nedz jaunais regulējums neparedz aģenta un sportista līgumisko attiecību kārtību un pieļaujamās robežas aģenta atlīdzībai.
Līgumu starp sportistu un aģentu varētu kvalificēt kā pakalpojuma līgumu vai pilnvarojuma līgumu. Ar pakalpojuma līgumu viena puse uzņemas par atlīdzību sniegt otrai pusei noteiktu pakalpojumu. Tāpat kā uzņēmuma līgumā, arī pakalpojuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir līguma priekšmets (konkrētais pakalpojums) un cena. Tāpat līgumu parasti papildina ar nejaušām sastāvdaļām – pakalpojuma izpildes termiņu un pušu pienākumiem un tiesībām.
