Laikā, kad atbilstoša darbaspēka pieejamība ir kļuvusi par nopietnu problēmu, darbinieku profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana kļūst vēl būtiskāka nekā iepriekš. Šajā kontekstā ir interesants Senāta 2024.gada 25.janvāra spriedums lietā SKC-20/2024, kurā tika izskatīts jautājums, kāda veida apmācības darba devējs var segt un kā vērtējams noslēgtais aizdevuma līgums studiju maksas segšanai maģistra grāda iegūšanai.

Lasot rakstu, uzzināsi:

• Vai drīkst slēgt tādu vienošanos par apmācībām, ja apmācību rezultātā darbinieks apgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas citai profesijai vai amatam, nevis darbinieka esošajai profesijai vai amatam.
• Vai darba devēja segtā mācību maksa par augstākās izglītības iegūšanu prasmju iegūšanu, apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.