27.09.2016. Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN), ar kuriem paredzēts ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumu vienai no darba koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem. Tāpat veiktas vēl vairākas citas izmaiņas – par svarīgāko turpinājumā.

Par ēdināšanas izmaksām nodoklis nebūs jāmaksā

Likuma par IIN grozījumos paredzēts ar IIN neaplikt darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 EUR gadā (vidēji 40 EUR mēnesī). Plānotais IIN atbrīvojums būs papildu labums, ko neapliks ar algas nodokli (tas nebūs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts), un to varēs piemērot, ja darba devējs izpilda šādus nosacījumus:

  • darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
  • darba devējs nodarbina vismaz 6 darbiniekus;
  • darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī nav nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 EUR;
  • darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo 2 taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
    • viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie ES dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
    • personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu;
    • tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve, neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana.
  • darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz 1 pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu par darbiniekiem;
  • darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

Pašreizējā normatīvajā regulējumā noteikts, ka darba devējam, veicot izdevumu apmaksu par ēdināšanu, ja tie ir personificējami uz individuālu darbinieku, izmaksas pielīdzināmas darba algai, kā rezultātā rodas pienākums papildus aprēķināt darba devēja un darba ņēmēja VSAOI un IIN, tādējādi darba devējam radot papildu nodokļu izdevumus vairāk kā 79% apmērā no segtās izdevumu summas. Lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas, šādi izdevumi vai nu netiek segti darbiniekiem, vai tiek segti slēptā veidā (nepersonificējot uz konkrētu darbinieku vai attiecinot uz citām izmaksām), vai arī šādas izmaksas sedz, tās vispār neuzrādot grāmatvedības uzskaitē ne darba devēja, ne pakalpojumu sniedzēja pusē, norādīts likumprojekta anotācijā.

Darba devēji varēs maksāt stipendijas

Šobrīd ar IIN neapliek tikai stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk ar IIN netiks apliktas stipendijas līdz 280 EUR mēnesī, ko izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksā komersants, iestāde, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī individuālais uzņēmums, tajā skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, un citi saimnieciskās darbības veicēji. Šāds ierobežojums noteikts, lai stipendijas izmaksa netiktu izmantota nodokļa optimizēšanas mērķiem, kā arī, pamatojoties uz aplēsi, ka 280 EUR aptuveni ir minimālā alga pēc nodokļu nomaksas.

Iemaksas privātajos pensiju fondos

IIN režīms, ko piemēro iemaksām privātajos pensiju fondos un ienākumam papildpensiju kapitāla veidā, tika radīts ar mērķi veicināt iedzīvotāju ieguldījumus privātajos pensiju fondos un tādējādi stimulēt t.s. 3.pensiju līmeņa rašanos Latvijā. Tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums rada iespēju nodokļa plānošanai, neveidojot ilglaicīgus uzkrājumus, bet jau pēctaksācijas gadā atgūstot IIN pārmaksu par taksācijas perioda attaisnotajiem izdevumiem – iemaksām privātajos pensiju fondos neatkarīgi no tā, vai iemaksas tiek saglabātas papildpensijas kapitāla sastāvā.

Lai mazinātu iespēju, ka IIN režīms tiek izmantots nodokļu plānošanai, likumprojektā paredzēts, ka tad, ja maksātājs - pensiju plāna dalībnieks - taksācijas gadā veic iemaksas privātajā pensiju fonda plānā un iekļauj tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos, bet taksācijas gada vai pēctaksācijas gada laikā arī veic izmaksas no pensiju plāna, maksātāja apliekamais ienākums ir palielināms šādi:

  • ja pensiju plāna dalībnieks taksācijas gadā uzsāk dalību pensiju plānā un veic iemaksas pensiju plānā pirmoreiz vai ja pensiju plāna dalībniekam pirmspirmstaksācijas gada 31.decembrī nav uzkrāts papildpensijas kapitāls un viņš nav veicis iemaksas pensiju plānā pirmstaksācijas gadā - palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par starpību starp taksācijas gadā un pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summu un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrāto pensiju kapitālu;
  • pārējos gadījumos – palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par starpību starp pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veiktajām izmaksām un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrāto pensiju kapitālu.

Tādējādi nodoklis rada zināmu apgrūtinājumu izņemt pensiju fondā veiktās iemaksas gan taksācijas, gan pēctaksācijas gadā.

1.piemērs

31.12.2016. ir uzkrāti 100 EUR. 2017.gadā veic iemaksas 100 EUR (2017.gada attaisnotajos izdevumos iekļauj 100 EUR). 2018.gadā veic iemaksas 100 EUR, bet izņem 50 EUR. Attiecīgi 50 EUR (2018.gada izmaksas) - 100 EUR (uzkrājums 31.12.2016.) – pārsniegums nerodas.

2.piemērs

31.12.2016. uzkrāts ir 100 EUR. 2017.gadā veic iemaksas 100 EUR (2017.gada attaisnotajos izdevumos iekļauj 100 EUR). 2018.gadā veic iemaksas 100 EUR, bet izņem 200 EUR. 2018.gada attaisnotajos izdevumos iekļauj 100 EUR, bet attiecīgi 200 EUR (2018.gada izmaksas) – 100 EUR (uzkrājums 31.12.2016.) = 100 EUR pārsniegums, par ko palielina 2018.gada apliekamo ienākumu.

Atvieglojums par apgādībā esošām personām

Līdz šim atvieglojumu var izmantot par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti. Tomēr minētais regulējums neatrisina situācijas, kad viens no laulātajiem ir spiests atteikties no strādāšanas, jo tam ir jārūpējas par nepilngadīgu bērnu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti. Lai novērstu šādu situāciju, turpmāk paredzēts, ka nodokļa atvieglojums tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Nodokļu pārmaksas atmaksa

Lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un nodokļu maksātājiem ir vienota izpratne par terminiem "nodokļu pārmaksa" un "kļūdaini iemaksātā summa", likuma projektā palānots precizēt terminu "nodokļu pārmaksa", jo līdz šim likumā nebija precīzi noteikts, ka par pārmaksu uzskatāma arī starpība starp  avansā samaksāto un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli.

Tādējādi likumprojektā noteikts, ka likuma par IIN 19.panta 4.daļā arī šī starpība tiek definēta kā pārmaksa, t.i.,  nodokļu pārmaksa ir starpība starp avansā samaksāto un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli.

Savukārt 23.panta 3.daļā tiek precizētas maksātāja tiesības pieprasīt VID atmaksāt kļūdaini iemaksāto IIN summu.

No likuma par IIN tiek izslēgta 23.panta 3.1daļa, tādējādi nodrošinot, ka maksātājam ir tiesības saņemt atpakaļ kļūdaini iemaksāto IIN summu neierobežotā laika periodā.

Kapitāla pieaugums

Likumā noteikts: ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu, iesniedzot gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu.

Līdz ar to veidojas situācijas, ka nodokļu maksātājam rodas pienākums veikt IIN nomaksu, lai gan par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums ir negatīvs.

Lai risinātu šādu situāciju, likumprojektā paredzēts, ka, ja taksācijas gada laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no 1 kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs un taksācijas gada laikā netiek aprēķināts kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, maksātājam nav jāsamaksā nodokļa summa no pozitīvā kapitāla pieauguma, kā arī nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajam apmēram.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.