Šobrīd visu aktuālo informāciju, kas būtu jāzina gan iedzīvotājiem, gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem par saslimšanu ar COVID-19, sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs.

Ieteikumi darba devējiem:

  • ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm – ja tas ir iespējams, vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu;
  • izvērtēt darbinieku nosūtīšanu komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm;
  • izvērtēt klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamību;
  • atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta;
  • ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma (DL) 82. panta 1. daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši DL 82. panta 2. daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam;
  • ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot DL 58. panta 3. daļā nostiprinātās tiesības – atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu;
  • ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Tā kā Darba aizsardzības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts nodarbinātā pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs, gadījumā, ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, bet darbu nevar veikt attālināti, iesakām:

  • novērot savu veselības stāvokli 14 dienas;
  • mērīt temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā);
  • ievērot higiēnas prasības ( mazgāt rokas, dezinficēt tās, vēdināt telpas);
  • ja parādās saslimšanas simptomi, vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Ja nodarbinātais kontaktējies ar vīrusa infekcijas pacientu:

  • saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa nosacījumu personai tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām no kontakta brīža ar inficēto pacientu;
  • nosakot karantīnu, tiek izsniegta darbnespējas lapa.

Īpašās nodarbināto grupas, kurām izraksta darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un tai nav saslimšanas simptomu – personas, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā:

  • ārstniecības iestādēs;
  • izglītības iestādēs;
  • sociālās aprūpes centros un pansionātos.

Papildu ieteikumi nodarbinātajiem:

  • sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
  • bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
  • ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
  • izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
  • izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
  • klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
  • ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki;
  • regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

Darba devējam ir tiesības uzlabot darba vidi un veikt papildu pasākumus, izvērtējot konkrētos apstākļus uzņēmumā!