Valsts ieņēmumu dienests (VID) atjaunojis informatīvo materiālu par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamu darījumu veikšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), skaidrojot nodokļu piemērošanu darījumiem ar AK līdz šī gada 31. decembrim un pēc tam.

2020. gada 31. janvārī AK izstājās no ES un kļuva par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Līdz 2020. gada 31. decembrim ir noteikts pārejas periods, kad AK vairs nav ES dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi.

Līdz pārejas perioda beigām starp ES un AK turpināsies brīva preču aprite. Muitas jomā līdz šī gada beigām uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK, nekādu izmaiņu nav.

Kad pārejas periods beigsies, uzņēmējiem būs pienākums veikt muitošanu precēm, kas tiks pārvietotas no ES uz AK vai no AK uz ES. Visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu.

Saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām uzņēmējam, kas iesaistīts muitas formalitāšu kārtošanā, attiecībās ar muitas iestādēm visā ES teritorijā jāizmanto unikāls komersantu reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs. Lai uzsāktu muitas formalitāšu kārtošanu, ir jāsaņem EORI numurs.

Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski, muitas deklarāciju elektroniski iesniedzot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē – importa, eksporta, tranzīta vai manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātē. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmēja līdzšinējie tirdzniecības partneri ir bijuši tikai citu ES dalībvalstu uzņēmēji un viņš nav EMDAS lietotājs, muitas deklarāciju iesniegšanai ir jāpieprasa EMDAS lietošanas tiesības.

Preču izvešana un ievešana

Precēm, kas tiks izvestas no Latvijas (Savienības muitas teritorijas) uz AK, būs jāpiemēro eksporta procedūra. Eksportējamās preces netiek apliktas ar muitas nodokli. Preču eksportam piemērojama PVN 0% likme. Savukārt šo preču ievešanai AK būs jāpiemēro atbilstoša procedūra atkarībā no tā, kādas darbības ar precēm paredzētas, piemēram – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā vai cita.

Lai varētu no AK ievest preces ES (Savienības muitas teritorijā), vispirms AK būs jānoformē eksporta muitas procedūra. Atšķirībā no Latvijas, kur piekļuve muitas deklarēšanas sistēmām tiek nodrošināta caur Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, AK nepieciešams izmantot savu programmisko saskarni (uzņēmējiem jāizstrādā pašiem vai jāpērk), vai arī jāizmanto muitošanas speciālistu (muitas brokeru, muitas aģentu) pakalpojumi, kas ir par maksu. Nākamais solis – pirms ierašanās ES pārvadātājam Importa kontroles sistēmā būs jāiesniedz Ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kas nepieciešama, lai veiktu riska analīzi drošības un drošuma nolūkiem. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija jāiesniedz pirmajā ievešanas muitas iestādē noteiktā termiņā, pirms preces tiek ievestas.

Ja krava netiks atmuitota (noformējot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā) muitas iestādē uz ES ārējās robežas (piemēram, Francijā), lai to nogādātu līdz muitas iestādei Latvijā, būs jānoformē muitas procedūra - tranzīts, iesniedzot tranzīta deklarāciju un sniedzot galvojumu par nodokļu maksājumiem par visām kravā esošajām precēm. Tā kā AK ir Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru dalībvalsts, tranzītu varēs uzsākt jau AK, nevis pārvadātājam ierodoties uz ES ārējās robežas. Pēc tam šīs preces jānogādā muitas iestādē Latvijā, kur būs jānoslēdz tranzīta procedūra (tiks atbrīvots tranzīta galvojums) un jāpiemēro cita muitas procedūra vai pagaidu uzglabāšana.

Lai varētu brīvi rīkoties ar precēm, kas ievestas no AK, tām būs jāpiemēro muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, noformējot importa muitas deklarāciju un samaksājot par preču importu maksājamos nodokļus jeb muitas maksājumus. Ja visus kravā esošos sūtījumus deklarēt laišanai brīvā apgrozībā nebūs iespējams vienlaikus ar tranzīta procedūras noslēgšanu, tie būs jānovieto pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā, iesniedzot attiecīgu deklarāciju.

Maksājamie nodokļi

Importējot preces no trešajām valstīm un laižot tās brīvā apgrozībā, Latvijā maksājams:

  • muitas nodoklis, piemērojot ES vienoti noteiktās muitas nodokļa likmes jeb Kopējo muitas tarifu, kas noteikts Regulas Nr. Nr.2658/87 I pielikumā, kā arī atsevišķos gadījumos citi ievešanas maksājumi, piemēram, antidempinga maksājums, kas par katru konkrēto gadījumu tiek noteikts ar atsevišķu regulu;
  • pievienotās vērtības nodoklis (PVN), piemērojot attiecīgai precei Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēto likmi 21%, 12%, 5% vai 0%;
  • akcīzes nodoklis par akcīzes precēm (tabakas izstrādājumi, tabakas lapas, elektroniskajās cigaretēs lietojamais šķidrums, alkoholiskie dzērieni, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze), piemērojot attiecīgai precei likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēto likmi.

Uzņēmumiem, kuri pārvieto preces uz/no AK, ir vai nu laikus jāsagatavojas pašiem muitas formalitāšu kārtošanai, vai arī jābūt gataviem izmantot muitošanas speciālistu (muitas brokeru, muitas aģentu) pakalpojumi. 

VID vērš uzmanību, ka daļai no muitas procedūrām, lai tās piemērotu, jāsaņem muitas dienestu atļauja, kā arī var būt nepieciešams sniegt galvojumu muitas maksājumu parāda vai parāda, kas var rasties, segšanai.

No 2021.gada 1.janvāra

Pēc pārejas perioda beigām, no 2021.gada 1.janvāra, AK vairāk nebūs juridiski saistoši izcelsmes noteikumi, kas iekļauti nolīgumos, ko Savienība ir noslēgusi ar atsevišķām valstīm vai teritorijām (turpmāk – preferenču nolīgumi). Nosakot preces preferenciālo izcelsmi, AK izcelsmes komponenti – gan produkti, gan materiāli, tiks vērtēti kā nenoteiktas izcelsmes preces.

Papildus VID vērš uzmanību uz to, ka piegādātāja deklarācijas, kurās apliecināta produktu vai materiālu AK preferenciālā izcelsme, zaudēs spēku pēc pārejas perioda beigām. Tas nozīmē, ka pat, ja AK izcelsmes preces būs bijušas ievestas no AK līdz 2020. gada 31. decembrim un piegādātāja deklarācijā norādītais derīguma termiņš arī vēl būs spēkā esošs, eksportējot minētās preces preferenču nolīgumu ievaros pēc pārejas perioda beigām, minētās preces tiks vērtētas kā nenoteiktas izcelsmes komponenti.

Tātad AK izcelsmes preces vai materiāli, kuri ir ievesti līdz 2020. gada 31. decembrim ar piegādātāja deklarāciju, ar 2021. gada 1. janvāri zaudēs AK preferenciālo izcelsmi, neatkarīgi no tā, ka deklarācijā norādītais termiņš nebūs beidzies.

Piemērs

2020. gada 24. februārī no AK ar ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, kuras derīguma termiņš ir no 2019. gada 24. februāra līdz 2021. gada 24. februārim, ievestas AK izcelsmes preces un novietotas uzglabāšanai noliktavā. 2021. gada 10. janvārī minētās preces tiks eksportētas uz trešo valsti preferenču nolīgumu ietvaros. Šajā gadījumā, eksportējot preci, tai nebūs iespējams apliecināt preferenciālo izcelsmi.