Vai darba līgumā var noteikt, ka darbinieks ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem un šī nodarījuma summa tiek automātiski ieturēta darbiniekam no darba samaksas? Piemēram, ierakstot darba līgumā šādi: “Ar šo Darbinieks piekrīt, ka Darba devējs no Darbinieka darba samaksas ietur Darba devējam nodarītos zaudējumus, par kuriem Darbinieks ir vainojams.”
Tiesības
07:00, 31. Jan. 2019
Darbinieks tiek atbrīvots uz Darba likuma 47.panta 1.daļas pamata, t.i., pārbaudes laika neizturēšana. Rīkojums izdots 23.novembrī, kas ir piektdiena (darbiniekam noteiks nepilnais summētais darba laiks), 24. un 25.novembris darbiniekam brīvs, 26.novembris - darba diena. Kurš datums - 25. vai 26.novembris - jānorāda rīkojumā kā diena, kurā izbeigtas darba tiesiskās attiecības?
Tiesības
07:00, 23. Jan. 2019
Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa viņa slimības dēļ. Tomēr darba devējam ir aizdomas, ka darbinieks nav slims un šo laiku izmanto personīgiem mērķiem, piemēram, strādā pie cita darba devēja vai apmeklē publiskus pasākumus. Nevēlamies maksāt slimības naudu par šādu darbinieka rīcību! Vai darba devējs var apšaubīt darbnespējas lapu?
Tiesības
08:39, 16. Jan. 2019
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Tiesības
09:52, 12. Dec. 2018
Persona var gūt ienākumus dažādos veidos, līdz ar to arī piemērojamie nodokļu maksāšanas režīmi var būt atšķirīgi – ne vienmēr fiziskā persona pakļauta tikai vienai nodokļu samaksas formai. Viens no variantiem – persona, kas veic patentmaksas maksājumus, izvēlas slēgt autora līgumu.
Tiesības
07:00, 2. Nov. 2018
Tā kā mūsu uzņēmumam ir svarīgi noturēt darbspējīgus, veselus, modrus esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus darbiniekus, tiek apsvērta doma par papildu labumiem - apmaksāt apdrošināšanu vai kādas veselību uzturošas nodarbības (sporta zāle, peldbaseins utt.). Vai šādas izmaksas varētu attiecināt uz personāla ilgtspējas izdevumiem? Ja jā, tad kā to pareizi dokumentēt?
Tiesības
16:10, 15. Okt. 2018
Pastāv vairākas iespējas, kā nodrošināt darbiniekiem lielākus labumus, nekā paredzēts Darba likumā u.c. darba attiecības regulējošos normatīvajos aktos. Viens no tiem ir noslēgt darba koplīgumu. Šobrīd darba koplīguma noslēgšana ir kļuvusi aktuālāka, jo atbilstoši jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam par personāla ilgtspējas izdevumiem uzskatāmi arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kas nav personificējami. Tāpat koplīgumu jautājumu aktualizē ģenerālvienošanās būvniecības nozarē.
Tiesības
07:00, 3. Aug. 2018
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 58.pantu atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu. Kad darba devējs drīkst noteikt šādu aizliegumu, un kā rīkoties abām pusēm?
Tiesības
07:00, 18. Jūn. 2018
Saskaņā ar līdz 01.01.2018. spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas principu izdevumus par kafiju un tēju darbiniekiem visbiežāk uzskatīja par izdevumiem, kas nav saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Pašlaik, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļautās normas ļauj plašāk vērtēt personāla izdevumus kā ar saimniecisko darbību saistītus. Līdz ar to šādus izdevumus, ja tie nav personificēti, varētu klasificēt kā izdevumus darbinieku kolektīva motivēšanai?
Tiesības
06:00, 12. Jūn. 2018
Mūsdienās cilvēku ikdiena nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem, piemēram, "Facebook", "Twitter" u.c. Šajās vietnēs pieejama dažāda informācija un tiek pavadīts daudz laika. Kādus sociālo tīklu lietošanas ierobežojumus darba devēji drīkst noteikt darbiniekiem? Kad darbinieku viedoklis sociālajos tīklos var tikt uzskatīts par uzņēmuma vai iestādes oficiālo viedokli?
Tiesības
07:00, 9. Mai. 2018
Darba attiecības ir neparedzētu pārsteigumu pilnas. Ko darīt, ja darbinieks ar savu darbību vai – gluži pretēji – bezdarbību radījis zaudējumus darba devējam? Kādos gadījumos darbiniekam zaudējumi jāatlīdzina, bet kad atbildība jāuzņemas darba devējam?
Tiesības
07:00, 18. Apr. 2018
Darbinieks pēc paša vēlēšanās beidz strādāt 28.februārī un uzraksta atlūgumu, norādot, ka vēlas pārtraukt darba attiecības pēc paša vēlēšanās ar 1.martu. Vai nesanāk tā, ka par pēdējo darba dienu ir uzskatāms 1.marts? Tā kā rīkojums nav jāsastāda šajā gadījumā, jo darbinieks aiziet pēc paša vēlēšanās, tad šis atlūgums ir vienīgais dokuments, pēc kura veikt gala norēķinus. Kā pareizi norādīt datumu atlūgumā - pēdējo darba dienu, kad vēl strādā, vai pirmo darba dienu, ar kuru nestrādā?
Tiesības
07:47, 12. Apr. 2018
Likumsakarīgi, ka darbinieki zina par savu darba vietu informāciju, kas nav domāta plašākai sabiedrībai un kas dažkārt sniedz uzņēmumam konkurences priekšrocības. Bet allaž aktuāls bijis jautājums: kas notiek ar šo informāciju, kad darba tiesiskās attiecības beidzas? Kā pasargāt uzņēmumu?
Tiesības
08:00, 7. Mar. 2018
Latvijas SIA plāno veikt nelielus celtniecības darbus – uzbūvēt 60m2 lielu atpūtas māju. Būvdarbus veiks celtnieks, kas ir Lietuvas pilsonis. Lietuvā viņš ir arī darba attiecībās, kur par viņu tiek maksāti nodokļi. Kā Latvijas uzņēmumam pareizi noformēt darba attiecības ar Lietuvas pilsoni? Kādi nodokļu maksājumi Latvijas SIA jāveic par Lietuvas pilsoni? Vai pēc darba attiecību beigām Lietuvas pilsonis var atgūt par viņu samaksātos Latvijas nodokļus?
Tiesības
08:00, 19. Feb. 2018
Valsts iestāde Eiropas Savienības (ES) projekta ietvaros Latvijā organizē pasākumu, uz kuru uzaicināts ārzemju lektors no Īrijas. Lektoram ar iestādes rīkojumu nodrošināta naktsmītne Rīgā 2 naktīm, kas kopsummā maksā 168 EUR (84 EUR diennaktī). Summa pārsniedz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (MK noteikumi Nr.969) 21.3.apakšpunktā noteikto normu Rīgā, kas ir 57 EUR par diennakti. Ārzemju lektors nav valsts iestādes darbinieks un nesaņem no tās atlīdzību. Viesnīcu rezervē un par to maksā valsts iestāde. Vai iestādei šajā gadījumā ir jāievēro MK noteikumu Nr.969 21.3.apakšpunktā izdevumiem par viesnīcu noteiktā norma – 57 EUR?
Tiesības
08:00, 7. Feb. 2018