Redakcija:
Labdien!
Liels paldies par Jūsu jautājumu.

Autore sniedz atbildi -
Ja ZS atbilstoši UIN likuma 8.pantam, pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tiešā veidā nav saistīti ar nodokļu maksātajā saimniecisko darbību, nepieciešams detalizētāk izvērtēt maksājuma raksturu un izmaksu attiecināšanu pie saimnieciskās vai nesaimnieciskās darbības izmaksām.

Redakcija:
Labdien!
Paldies par Jūsu jautājumiem.

Autore sniedz atbildes -
1. Apdrošināšanas prēmiju iemaksu atvieglojums jeb 10% no darbinieka bruto darba samaksas tiek noteikts balstoties uz darbinieka taksācijas gada bruto darba samaksu. IIN taksācijas gads ir vienāds ar kalendāro gadu, tas ir, no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Likuma par IIN 8.panta 5.2 daļā noteiktais procentuālais ierobežojums attiecās uz tām dienām, kad darbiniekam tika izsniegta pārejošas darbnespējas lapa “B”.

Piemērs
Darbiniekam ir darba attiecības, kuras ir pastāvējušas pilnu kalendāro gadu, darbinieks ir nostrādājis 8 kalendārus mēnešus, par 4 kalendāriem mēnešiem darbiniekam ir izsniegta pārejoša darbnespējas laba “B”. Lai noteiktu darbinieka neapliekamo ienākumu par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, bruto darba samaksas bāzes aprēķinam tiek ņemta darbinieka bruto darba samaksa par 8 nostrādātajiem mēnešiem. Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, tiek piemērota proporcionāli attiecība pret prombūtnes laiku, kad tika izsniegta pārejošas darbnespējas lapa “B”. Bruto darba samaksa par 8 mēnešiem 4800 EUR (600 EUR mēnesī). Apdrošināšanas prēmiju maksājums par visu taksācijas gadu – 750 EUR.
1) 10% atbrīvojums no darbinieka bruto darba samaksas: 480 EUR (4800 x 0,1);
2) apdrošināšanas prēmiju maksājamā daļa, kurai nepiemēro 10% ierobežojumu par periodu, kad tika izsniegta darbnespējas lapa “B”: 250 EUR (750 / 12 x 4);
3) apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļa, kurai piemēro 10% atbrīvojumu. No kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājuma tiek atskaitīta neapliekamā daļa: 500 EUR (750 – 250);
4) 10% no darbinieka bruto darba samaksas netiek iekļauti darbinieka apliekamajā ienākumā, bet ne vairāk kā 750 EUR (sākot ar 2024.gada 1.janvāri). 1) darbībā tika noteikts, ka darbinieka apliekamajā netiek iekļauti 480 EUR no apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, attiecīgi konkrētajā piemērā, 20 EUR (500 – 480) par veiktajiem apdrošināšanas maksājumiem būtu jāiekļauj darbinieka apliekamajā ienākumā.
Kā arī papildus aprēķinu piemērs ir pieejams MK noteikumu Nr.899 1.pielikuma 8.punktā.


2. Vērtējot terminu “bruto darba samaksa” un tajā iekļaujamajām vērtībām, atbilstoši MK noteikumus Nr.899 iekļautajos praktiskajos piemēros polises prēmijas netiek ņemtas vērā bruto samaksas aprēķinā. Vērtējot šādu pieeju var secināt, ka likumdevējs izstrādājot apskatāmo normu, nebija paredzējis “bruto darba samaksā” ietvert polises vērtības.


3. Šāda veida salīdzināšana reizi gadā izriet no MK noteikumu Nr.899 30.punkta, kas nosaka, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumi pārsniedz 10% no fiziskās personas – darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī. Tādēļ arī piemērā minēts, ka darba alga var būt svārstīga, tieši šī iemesla dēļ VID izstrādātā metodoloģija balstīta uz aprēķinu veikšanu pamatojoties uz taksācijas gada bruto darba samaksu gada beigās. Detalizēta informācija attiecībā uz veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem, aprēķinot ar IIN apliekamo ienākumu, pieejama VID metodiskajā materiālā “Iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi”.