Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 23.2pantu "Obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai pašnodarbinātajiem" 2.daļu pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pensiju apdrošināšanai aprēķina un veic 1 reizi gadā vismaz 5% apmērā no taksācijas gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktiskā ienākuma starpības. Kā aprēķina šos 5%? Kas ir taksācijas gada brīvi izraudzītā VSAOI objekta un faktiskā ienākuma starpība?

Pašnodarbinātais, kura saimnieciskās darbības veids ir dzīvokļu pirkšana un pārdošana, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Pašnodarbinātais šobrīd maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no brīvi izraudzīta ienākuma. No kādas summas būs jāmaksā VSAOI, ja pašnodarbinātais janvārī iegādāsies dzīvoklis par 20 000 EUR, kuru februārī pārdos par 25 000 EUR? Citu izdevumu un ieņēmumu nav. Pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi ir 500 EUR.

Aplūkosim valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību pašnodarbinātām personām – Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un individuālajiem komersantiem.

Atbilstoši izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ja pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tai ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pensiju apdrošināšanai vismaz 5% apmērā. Vai šis nosacījums attiecināms arī uz pašnodarbināto personu, kam ir piešķirta vecuma pensija un kas vienlaikus ir darba attiecībās ar SIA – uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju?

Kā pašnodarbinātajiem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2018.gadā?

Šajā publikācijā aplūkošu, kas ir mikrouzņēmuma darbinieki, kas ir tā īpašnieks, kas ir mikrouzņēmuma darbinieka un īpašnieka ienākums, kā arī kādi nodokļi tiek piemēroti šim ienākumam.

Vai ir ierobežojumi darbības veidiem, kad var izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN)? Vai fiziskā persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību (vispārējā nodokļu vai MUN maksāšanas režīmā) un reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, var sniegt celtniecības vai remonta pakalpojumus Zviedrijas uzņēmumam (Zviedrijas PVN maksātājam), ja faktiskā pakalpojumu sniegšanas vieta ir Zviedrija? Vai nepieciešamības gadījumā saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrējies kā MUN maksātājs, sniedzot savus pakalpojumus, drīkst nomāt instrumentus un automašīnu no pakalpojuma saņēmēja?

Pašnodarbinātai personai gada ienākumi pārsniedz slieksni 52 400 EUR gadā. Kā ir jāmaksā un kāda ir procentu likme solidaritātes nodoklim (SN)? Vai papildus pašnodarbinātā ziņojumam un gada ienākumu deklarācijai ir jāiesniedz kādas deklarācijas un pārskati?

Kā aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumiem no dzīvokļa pārdošanas, ja dzīvokļa īpašnieks - fiziskā persona - veic saimniecisko darbību, kas saistīta ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu (dzīvoklis pārdošanai atrodas šajā daudzdzīvokļu ēkā), un ēku nolietojums nodokļu vajadzībām iekļauts saimnieciskās darbības izdevumos? Pašlaik ēkas atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir nulle. Namīpašnieka dzīvesvieta nav deklarēta šajā dzīvoklī, un dzīvoklis līdz pārdošanas brīdim tika izīrēts.

Fiziskā persona ir reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona un paralēli strādā citā uzņēmumā kā darba ņēmējs. No 2017.gada par katru darbinieku būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Galvenais ienākumu gūšanas avots ir vieta, kurā ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Kurš šādā gadījumā būtu galvenais ienākumu gūšanas avots, jo nodokļu grāmatiņa var būt arī kā pašnodarbinātajam un uzņēmumā var neiesniegt nodokļu grāmatiņu? Vai uzņēmumam ir jāmaksā VSAOI no 75% no minimālās algas vai no aprēķinātās algas, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu?

Vai solidaritātes nodoklis (SN) ir piemērojams saimnieciskās darbības veicējam, pensionāram, kas veic sava nekustamā īpašuma iznomāšanu?

Gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas laikā (no 1.marta līdz 1.jūnijam) aktuāls ir jautājums, kam un kādos gadījumos deklarācijas iesniegšana ir obligāta. Vienlaikus jāatgādina, ka deklarāciju ir tiesības iesniegt, ja nodokļu maksātājam ir bijuši attaisnoti izdevumi un līdz ar to ir tiesības saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Daudzdzīvokļu mājas īpašnieks - fiziska persona, saimnieciskās darbības veicējs - ar dzīvokļu īrniekiem noslēdza līgumu par telpu īri, kurā ir noteikts, ka īrnieki maksā konstantu īres maksas summu - 300 EUR mēnesī, kā arī konstantu summu par komunālajiem maksājumiem - 200 EUR mēnesī (summu veido maksājumi par siltumu, gāzi, ūdeni, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par zemi, NĪN par ēku u.c. ar dzīvokli saistītie izdevumi). Komunālo rēķinu summas, protams, katru mēnesi ir atšķirīgas. Rēķinā abas summas – par īri un par komunālajiem maksājumiem - tiek uzrādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Kā šādiem darījumiem būs jāpiemēro PVN pēc 01.07.2016., kad stāsies spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā)? Kā darījumi jādeklarē taksācijas perioda PVN deklarācijā?

Droši vien lielākā daļa uzņēmēju ir izjutuši, ka būtiski lielāki ienākuma nodokļa maksājumi ir otrajā uzņēmuma darbības gadā vai, ja gads noslēgts ar zaudējumiem, nākamajā gadā pēc tam, kad uzņēmums sācis strādāt ar peļņu. Šāda situācija izriet no mūsu nodokļu sistēmas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa par saimnieciskajā darbībā gūtajiem ienākumiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu avansā.

Pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja. Tās darbības veids ir pakalpojumu sniegšana. Ja pašnodarbinātā persona nevar izmaksāt sev dividendes, kādi vēl varētu būt varianti, kā izņemt uzkrājušos peļņu? Kādi nodokļi ir jāsamaksā?