Nodokļi valdes locekļu algām
2023-10-27
Dace Everte, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere
Klausies
Ir situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata valdes locekļus par darba ņēmējiem uzņēmumos, savukārt uzņēmēji skaidro VID, ka valdes locekļi pilda valdes locekļiem piešķirtās funkcijas un nav pamata aprēķināt algas nodokļus par domājamajām (precīzāk - VID izdomātajām) algām. Apskatām, kā atšķirt, vai valdes loceklis pilda darba pienākumus, kam paredzēta atlīdzība, vai tomēr funkcijas, kas neparedz atalgojuma saņemšanu.
Strīda nav tajos gadījumos, kad valdes loceklis noslēdzis darba līgumu ar savu pārstāvēto uzņēmumu un saņem darba algu par veicamo darbu. Arī situācija, kad valde atlīdzību nesaņem, ir ierasta prakse.
Vai valdes loceklis ir darba ņēmējs?
VID vairākkārt izvirzījis apgalvojumu, ka valdes loceklis ir darba ņēmējs, ja pilda funkcijas, kas parasti atbilst algota darbinieka veiktajiem uzdevumiem. Strīdi par šo jautājumi ir risināti vairākās tiesvedībās, kuras tālāk apskatām.
Ja likums nosaka valdes atbildību
Senāta 2013.gada 11.septembra spriedumā lietā SKA-832/2013 tika vērtēts gadījums, kad VID konstatēja, ka sabiedrības valdes locekļi kārtojuši tās grāmatvedību, bet par to nav aprēķināta darba samaksa. VID noteica darba samaksu un uzlika pienākumu sabiedrībai nomaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), soda naudu un nokavējuma naudu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) soda naudu. Šajā spriedumā Senāts spriedis par labu nodokļu maksātājam.
Senāts arī skaidrojis Komerclikuma (KL) piemērošanu konkrētajā gadījumā – KL 221.panta 1.daļa nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tātad valdes loceklim ir pienākums vadīt sabiedrību, rūpēties par tās grāmatvedības kārtošanu. Šajā situācijā jāņem vērā arī tas, ka Grāmatvedības likums (agrāk likums “Par grāmatvedību”) tieši nosaka, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, grāmatvedības dokumentu saglabāšanu un to pieejamību revīzijai un nodokļu pārbaudēm atbildīgs ir uzņēmuma vadītājs.
Senāts norādīja, ka likumi neaizliedz pašam valdes loceklim uzņemties kārtot grāmatvedību – ar vai bez samaksas noteikšanas par to. Vienlaicīga grāmatveža un valdes locekļa pienākumu izpilde nenodibina atsevišķas darba tiesiskās attiecības: nepieciešams konstatēt darba tiesisko attiecību pastāvēšanai noteicošos elementus. Tiesa secināja, ka konkrētajā lietā tādu nav.
Tātad valdes loceklis, īstenojot sev likumā noteiktos pienākumus un atbildību, var nenoteikt par šo pienākumu izpildi atalgojumu.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
Nodokļi
06:00, 18. Apr. 2024
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
2018.gada grozījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2pantā tika paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018.gadu. Šobrīd tiesā jau tiek skatītas pirmās lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests izmantojis tiesības sodīt nodokļu maksātājus par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju.
Nodokļi
06:00, 8. Mar. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Ar pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija par izmaksātajām aplokšņu algām, par kurām nav veikti nodokļu maksājumi, VID ir pienākums piedzīt no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību - šāds secinājums nostiprināts ar Senāta spriedumu 2023.gada 28.aprīļa lietā SKA-68/2023.
Nodokļi
06:00, 7. Feb. 2024
Uzņēmumiem, izmantojot degvielas kartes, līdz šim nebija skaidrs, kā šiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli – vai kā degvielas piegādei? Pagājušā gadā Eiropas Komisija ir radusi vienotu skaidrojumu, lai turpmāk nevienam nav jālauza galva par nodokļa piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Senāta atziņām priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem ar noteikumu, ka šīm darbībām uzliek PVN. Citiem vārdiem sakot, valsts nevar iejaukties PVN sistēmā, liedzot to izmantot, ja vien nav pamatotu aizdomu, ka nodokļu maksātājs šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi.
Nodokļi
06:00, 18. Jan. 2024
Vai kopā ar pakalpojumu izsniegta dāvana jāuztver kā vienots pakalpojums vai kā divi dažādi darījumi? Ko var un ko nevar uzskatīt par vienotu pakalpojumu? Šie jautājumi ir svarīgi, lai pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli. Apskatām Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un Latvijā esošo praksi, piemērojot pievienotās vērtības nodokli dāvanām!
Pavisam noteikti trīsstūrveida darījumi ir gana sarežģīti, par ko liecina arī neskaitāmās tiesu lietas, kas par tiem izskatītas. Šoreiz arī pievēršamies vienai no lietām, kurā lietas pieteicējam – Latvijas uzņēmumam, kas trīsstūrveida darījumā bija starpnieks,– liegta priekšnodokļa atskaitīšana. Apskatām, kādi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas argumenti.
Nodokļi
06:00, 12. Dec. 2023
Lai ārvalstnieks saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, viens no tiem – jānomaksā nodokļi noteiktā apmērā. Tieši šis aspekts mēdz būt strīdu objekts, un tā noticis arī kādā Senāta izskatītajā lietā, kurā kapitālsabiedrības dalībniekam tika atteikta uzturēšanās atļauja. Apskatām spriedumā gūtās atziņas.
Nodokļi
06:00, 1. Dec. 2023
2023.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma spriedumu lietā A42-00784-23/3, ar kuru tika mainīta kārtība, kā turpmāk Valsts ieņēmumu dienests un tiesa skatīs lietas par nodokļu maksātāju tiesībām atgūt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Vai uzņēmums, kas izveido meitas uzņēmumu citā valstī, drīkst to kvalificēt kā pastāvīgo iestādi? Ja meitas uzņēmums sniedz pakalpojumus tikai mātes uzņēmumam, vai to drīkst noteikt kā pastāvīgo iestādi? Vai mātes uzņēmums, pamatojoties uz meitas uzņēmuma esību, var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu meitas uzņēmuma valstī? Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības Tiesas viedoklis ir atšķirīgs. Izskatām!
Nodokļi
06:00, 20. Okt. 2023
Šī gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par uzņēmuma valdes loceklim izmaksāto atlīdzību vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Šajā lietā tiesa nokritizēja Valsts ieņēmumu dienesta sniegto likuma gramatisko interpretāciju par uzņēmuma valdes locekļa atlīdzības apmēru.
Nodokļi
06:00, 9. Okt. 2023
