Lai ārvalstnieks saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, viens no tiem – jānomaksā nodokļi noteiktā apmērā. Tieši šis aspekts mēdz būt strīdu objekts, un tā noticis arī kādā Senāta izskatītajā lietā, kurā kapitālsabiedrības dalībniekam tika atteikta uzturēšanās atļauja. Apskatām spriedumā gūtās atziņas.

Senāta 2023.gada 14.jūnija spriedumā lietā SKA-158/2023 vērtēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tiesību piemērošanas prakse ārzemniekiem, kuri pieprasa izdot uzturēšanās atļauju saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 83.punktā noteikto kārtību, kā arī nodokļu kopsummas aprēķināšanas metodoloģiju.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.564 83.punktā noteiktajam kapitālsabiedrības dalībniekam uzturēšanās atļauja var tikt izsniegta, ja attiecīgā kapitālsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 eiro, bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 3300 eiro.

Lietas būtība

Juridiskās personas dalībnieks 2019.gada beigās lūdza PMLP izdot termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.564 83.punktu un Imigrācijas likuma 23.panta 7.1daļu.

PMLP ieskatā juridiskā persona par periodu no 2018.gada 20.septembra līdz 2018.gada 31.decembrim nav veikusi nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos vidēji mēnesī par 3300 eiro. Līdz ar to PMLP atteica izdot dalībniekam termiņuzturēšanās atļauju.