Redakcija:
Atbild autore: Saskaņā ar likuma par IIN 16.¹panta 8.daļu par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu izmaksas dienu tiek uzskatīta diena, kad dividendes aprēķinātas. Tātad pienākums maksāt 10% IIN rodas, ja dividendes tiek aprēķinātas. Šajā gadījumā dividendes netiek nedz aprēķinātas, nedz izmaksātas sabiedrības dalībniekiem, līdz ar to autora ieskatā nebūtu pamata uzskatīt, ka šajā brīdi maksājams 10% IIN.

Nevar pilnībā piekrist interpretācijai, ka šāds pamatkapitāla palielināšanas veids būtu viennozīmīgi uzskatāms par dalībnieka ieguldījumu, jo tāpat kā dalībnieks šajā gadījumā nesaņem dividendēs tam pienākušos peļņas daļu, tā tas arī faktiski neveic ieguldījumu pamatkapitālā. Gadījumā, ja vēlāk pamatkapitāls tiek samazināts, vai kapitāla daļas citādi atsavinātas, tad tai starpībai, kas veidojas no daļu pārdošanas cenas (samazinājuma vērtības) un daļu iegādes vērtības, tajā ietverot dalībnieka faktiski veiktos ieguldījumus kapitāla turēšanas laikā, būtu piemērojams 15% IIN. Ja kapitāla palielināšanai novirzītā summa netiek uzskatīta par dalībnieka ieguldījumu, tad attiecīgi minētā summa apliekas ar nodokli atsavināšanas brīdī.

Jānorāda, ka no VID puses ir vērojama dažāda šo jautājumu interpretācija, ko pieļauj visai neskaidrais tiesību normu regulējums. Tādēļ neskaidrību vai lielu darījumu gadījumā nodokļu maksātājiem ieteicams griezties VID ar lūgumu sniegt uzziņu par konkrēto situāciju.

Liepkalni sia:
Tas tāpēc, ka mainās faktiskais ienākums. Izmaksājot dividendes tas būs `ienākums no kapitāla`, bet atsavinot PK daļas būs `ienākums no kapitāla pieauguma`. Tiem abiem ir noteiktas atšķirīgas IIN likmes. Tā ka izdevīgāk ir uzreiz ņemt dividendes, nekā mahinēt ar PK daļām.