Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?