Maijs grāmatvežiem tradicionāli bijis atelpas mēnesis, jo gada pārskati iesniegti un atpūta godam nopelnīta. Lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir pagarināts, ceru, ka daļa grāmatveži atradu laiku kaut nelielai atpūtai. Bet tie, kas čakli turpināja strādāt, mums sarūpējuši jaunu lasītāko rakstu topu.

1. vieta – darījumi PVN deklarācijā

Lai arī izmaiņas jau kādu laiku šajā jomā nav bijušas, tomēr pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumi neapsīkst, un nekas neliecina, ka turpmāk kaut kas mainīsies. Šoreiz topa pirmajā vietā iekļuvis kāds lasītāja jautājums, kurš, salīdzinot VID EDS pieejamos datus par saviem un partnera darījumiem, deklarētajās summās konstatējis atšķirības. Kādi tad īsti darījumi ir jāatšifrē PVN deklarācijā?

“Summas virs 150 eiro, mūsu uzņēmums ir uzrādījis savās deklarācijās kā priekšnodokli, bet otra darījuma puse to kā realizāciju nav uzrādījusi. Visas summas ir par precēm/pakalpojumiem, kas iegādāti mazumtirdzniecībā un par kuru iegādi apliecinošais dokuments ir kases čeks. Vai preces pārdevējam mazumtirdzniecībā ir jādeklarē PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 3. daļā visi kases čeki, kuros norādītā preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir virs 150 eiro, ja tie izsniegti juridiskai personai, PVN maksātājai?”, vaicā lasītājs.

ZAB “Cobalt” nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne publikācijā “Kuri darījumi jāatšifrē PVN deklarācijā?” skaidro ka atbilde meklējama MK noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām". Tajos teikts, ka PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 3. daļā atsevišķi norāda katru attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata ar darījuma partneri ir veikti darījumi – piegādātas preces un sniegti pakalpojumi (piemēram, nodokļa rēķinu, kases čeku, kvīti vai bezskaidras naudas maksājuma dokumentu, muitas deklarāciju) – un kurā norādītā preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir 150 eiro vai vairāk.

Attiecīgi gadījumos, kad darījums ir veikts ar PVN maksātāju, konkrētā darījuma vērtība bez PVN ir 150 eiro un vairāk (par katru darījumu, nevis summējot vairākus darījumus ar vērtību zem 150 eiro) un nodokļa maksātāju var identificēt, darījums būtu uzrādāms PVN deklarācijas pielikumā kā atsevišķs darījums.

Praksē gadās, ka pakalpojumu sniedzējs ne vienmēr ir korekti uzrādījis darījumus PVN deklarācijā, taču šādos gadījumos VID parasti pieprasa papildu skaidrojumus pakalpojumu sniedzējam, piebilst S. Vuškāne.

2. vieta – pavadzīme bez paraksta

Kā ik mēnesi, arī maijā viena no lasītākajām tēmām ir par dokumentu noformēšanas prasībām, šoreiz par paraksta esamību uz preču piegādes dokumentiem. Kāds lasītājs lūdz izskaidrot, kā saprast Grāmatvedības likuma 11. panta 8. daļas 1. un 2. punktu un MK noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" 42. punktu - vai par ārēju attaisnojuma dokumentu, kuru sagatavo attiecībā uz precēm, ja šāds dokuments nesatur rekvizītu "paraksts", var uzskatīt:

• elektroniski sagatavoto pavadzīmi, ja to izsniedz samaksāšanai un preces pieņemšanai;
• elektroniski sagatavotos rēķinu samaksāšanai un preču piegādes dokumentu preces pieņemšanai;
• elektroniski sagatavoto pavadzīmi, ja preci piegādā ar kurjeru, par preces pieņemšanu preces saņēmējs parakstās kurjera mobilajā iekārtā?

Ieva Aizsila, SIA "Grant Thornton Baltic Audit" Revīzijas nodaļas vadītāja, publikācijā “Kad uz attaisnojuma dokumenta – rēķina, pavadzīmes – var nebūt paraksta?” skaidro, ka jaunais Grāmatvedības likums un MK noteikumi beidzot ieviesuši skaidrību elektroniskās aprites dokumentos un rekvizītam "paraksts".

“Piemēram, lai elektroniski sagatavotu rēķinu samaksāšanai un preču piegādes dokumentu preces pieņemšanai (neatkarīgi no darījuma summas un saimnieciskā darījuma), kurš nesatur rekvizītu "paraksts", lai tiktu uzskatīts par attaisnojuma dokumentu, elektroniski sagatavotais dokuments ir jāapliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgajai personai saskaņā ar kārtību, kāda ir noteikta uzņēmuma vadītāja apstiprinātajā grāmatvedības organizācijas vadībās sistēmā vai noslēgtajā sadarbības līgumā ar klientu, ja rēķins satur atsauci uz iepriekš noslēgtu līgumu starp abiem darījuma partneriem.”

Attiecībā uz parakstu elektroniski sagatavotā preču piegādes dokumentā (pavadzīmē) eksperte skaidro, ka saskaņā ar MK noteikumos Nr. 877 teikto  “preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas) kārtībā, kāda noteikta preču nosūtītāja un preču saņēmēja noslēgtajā līgumā par elektronisko datu apmaiņu un tās formātu. Tādējādi, ja darījuma partneri līgumā par elektronisko datu apmaiņu vienojušies, ka preču piegādes dokuments tiks nosūtīts elektroniski, un noteikuši tā apliecināšanas kārtību, šāda preču piegādes dokumentu noformēšanas kārtība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

Šādu viedokli apstiprinājis arī Valsts ieņēmumu dienests, norāda I. Aizsila.

Analizējot situāciju, kad preci piegādā kurjers, eksperte vērš uzmanību, ka kurjera firma ir trešā persona, un visbiežāk pakalpojums par pavadzīmju parakstīšanu standarta kurjera piegādē netiek piedāvāts. Arī ar kurjera piegādi elektroniski sagatavotu preču piegādes pavadzīmi var neparakstīt, ja tā sagatavota elektroniski un abas darījuma puses to autorizējušas kārtībā, kas noteikta noslēgtajā līgumā par elektronisko datu apmaiņu un tās formātu.

3. vieta – sankciju risku vadība

Ja kāds līdz šim varbūt arī nebija meklējis un pētījis sankciju sarakstus, tad kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā šī tēma ir teju katra grāmatveža (un ne tikai) redzeslokā. Tāpēc neizbrīna, ka topa trešajā vietā ir iekļuvusi nodokļu konsultantes Jadvigas Neilandes publikācija “Kam jāizveido sankciju iekšējās kontroles sistēma?”. Autore vērš uzmanību, ka ir svarīgi pārskatīt iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu Sankciju likuma prasības, un ir jāveic rūpīga savu klientu un viņu darījumu risku analīze un uzraudzība.

“Novērtējot sankciju risku, uzņēmumam jāņem vērā vismaz šādas sankciju risku paaugstinošas pazīmes:

• klients, klienta sadarbības partneris vai klienta darījumi ir saistīti ar valsti vai teritoriju, uz kuru attiecināmas sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežu;
• klienta, tā patiesā labuma guvēja vai sadarbības partnera saimnieciskā vai personiskā darbība ir saistīta ar militāro nozari, sektorālajās sankcijās noteikto vai divējādā lietojuma preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu vai specializētajām ārvalstu aģentūrām (militāriem konstruktoru birojiem, kosmosa tehnoloģiju pētniecības aģentūrām u. tml.);
• klienta darbība un darījumi neatbilst tā deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai vai informācija par klienta darījuma partneri neatbilst tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, vai informācija par preces galalietotāju neatbilst galalietotāja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;
• maksājumu par uzņēmuma piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem klienta vietā veic trešā persona, kas ir to valstu vai teritoriju rezidents, uz kurām attiecināmas sankcijas, vai klients veic maksājumus trešās personas vietā, kas ir to valstu vai teritoriju rezidents, uz kurām attiecināmas sankcijas;
• klients sadarbojas ar pakalpojumu sniedzēju, par kuru ir publiski pieejama informācija, ka tas sniedz pakalpojumus kompānijām, kas darbojas valstī vai teritorijā, pret kuru noteiktas sankcijas;
• klienta darījumos iesaistīto preču pārvadājumi notiek valstī vai teritorijā, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, vai šādas valsts vai teritorijas pierobežā, izmantojot transportlīdzekļus, kuru maršruti nav precīzi izsekojami publiski pieejamos interneta resursos;
• darījumos iesaistīto preču vai pakalpojumu cena būtiski atšķiras no vidējās tirgus cenas, darījumos iesaistīto preču transporta un uzglabāšanas veids, maršruts, iepakojums vai citas pazīmes neatbilst vispārējai praksei nozarē;
• klients iesniedz vienus un tos pašus dokumentus, lai pamatotu vairākus savstarpēji nesaistītus darījumus vai klienta iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti satur viltojuma pazīmes;
• klients veic vienas un tās pašas preces importu un eksportu;
• tirdzniecības finansēšanas darījumā piegādes maršruts ietver valstis vai teritorijas, kurās ir vāji eksporta kontroles noteikumi vai vāja to izpilde. [..]”

Tikai pēc risku novērtēšanas uzņēmums pieņem lēmumu – sadarboties vai nesadarboties ar klientu, uzsver nodokļu konsultante.

Šajā sakarā gan ir viena nianse – visus sankciju sarakstus atrast un tajos orientēties nav nemaz tik viegli! Un, kā izrādās, ne visa informācija ir publiski pieejama. Tāpēc ļoti gaidām lielāku skaidrību no valsts puses un cerams, ka sagatavotie grozījumi Sankciju likumā un likumā par Uzņēmumu reģistru šo jautājumu sakārtos. Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrā būs pieejamas ziņas par sankcionētajām personām, un šie dati būs publiski pieejami visiem.

Atceļ nodokli pabalstam!

Un noslēgumā laba ziņa jaunajiem vecākiem un viņu darba devējiem – darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro turpmāk neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.  Tie stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā un attiecināmi uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra.