11.10.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr.SKA-80/2017, kurā atzina, ka saimnieciskās darbības izdevumi ir iekļaujami attiecīgā taksācijas gada izdevumos, pat ja nav gūti uz konkrētajiem izdevumiem attiecināmi ienākumi, kas atspoguļojas naudas plūsmā tajā pašā taksācijas gadā. Tas nozīmē, ka izdevumiem, kas tiek atskaitīti no ienākumiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), obligāti nav jābūt attiecināmiem uz konkrētiem ienākumiem, bet to raksturs var būt arī vispārīgs.
Lietas būtība
2011.gadā pieteicējam ar SIA "LUK" bija noslēgts līgums par kokmateriālu piegādi. Pieteicējs saistības izpildīja, savukārt SIA "LUK" savas saistības (samaksu) neizpildīja. Tā kā pieteicējam, izpildot līgumsaistības, bija radušies izdevumi 12 925,21 Ls apmērā, viņš (būdams saimnieciskās darbības veicējs) tos deklarēja kā attiecīgā gada izdevumus, kas atskaitāmi no ienākumiem, aprēķinot IIN.
2013.gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, ar kuru pieteicējam 2011.gada saimnieciskās darbības izdevumus samazināja par šiem 12 925,21 Ls, pamatojoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 11.panta 3.daļas interpretāciju. Šajā normā noteikti izdevumi, kuri, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ņemami vērā, aprēķinot IIN. VID uzskatīja, ka pieteicēja deklarētajiem izdevumiem, lai tie varētu tikt atskaitīti, aprēķinot IIN, jābūt saistītiem ar deklarētajiem taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt konkrētajā gadījumā pieteicējs no SIA "LUK" neesot saņēmis samaksu par piegādāto preci (kokmateriāliem), tādēļ šie izdevumi nevar tikt ņemti vērā.
