Līgumi un darījumi
Izmaiņas Trauksmes celšanas likumā – jauni pienākumi darba devējiem
Ar 2026.gada 1.martu spēkā stājušies grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas iezīmē pirmo būtisko regulējuma pārskatīšanu kopš 2022.gadā pieņemtā likuma redakcijas, ar kuru Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Rakstā aplūkotas būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā darba devējiem.
•
14.05.2026
Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums?
Mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā, kur neskaitāmas reklāmas ik dienas cīnās par katru patērētāja uzmanības sekundi, izcelties ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem biznesa uzdevumiem. Nav brīnums, ka daudzi uzņēmēji, mārketinga speciālisti un pasākumu rīkotāji izmisīgi meklē “īsceļus”, kā savam produktam, pakalpojumam vai notikumam piesaistīt plašāku sabiedrības interesi un vienlaikus – tūlītēju peļņu. Viens no šādiem šķietami vienkāršiem un efektīviem paņēmieniem ir sabiedrībā zināmu cilvēku vārda un tēla vai populāru zīmolu izmantošana.
•
12.05.2026
Kā juridiski korekti lauzt līgumu
Jebkuru veiksmīgu tiesisko vai saimniecisko attiecību pamatā ir skaidra vienošanās. Tomēr praksē nereti rodas nepieciešamība līgumu izbeigt pirms termiņa. Lai gan sākotnēji tas var šķist vienkāršs process, nepareiza līguma laušana ir viens no biežākajiem iemesliem ilgstošiem tiesas procesiem un ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Skaidrojam, kā juridiski korekti rīkoties līguma laušanas situācijās, ņemot vērā normatīvos aktus un tiesu praksi.
•
07.05.2026
Nepārvarama vara: kad tā piemērojama un kā pareizi paziņot
Nepārvaramas varas institūts civiltiesībās kalpo kā izņēmums no atbildības gadījumos, kad saistību izpilde objektīvu apstākļu dēļ kļuvusi neiespējama. Tomēr praksē tā piemērošana var radīt neskaidrības – ne vien par to, vai konkrētais notikums vispār kvalificējams kā nepārvarama vara, bet arī par to, vai puse ir pienācīgi un savlaicīgi paziņojusi par tās iestāšanos. Rakstā aplūkojam, kas ir nepārvarama vara, kādas sekas tā var radīt saistību izpildē un kā juridiski korekti informēt otru līguma pusi par tās iestāšanos.
•
30.04.2026
Vai sludinājums aizstāj paziņojumu mantiniekam?
Senāts nesenā spriedumā sniedzis atbildi uz būtisku mantojuma tiesību jautājumu: vai sludinājums “Latvijas Vēstnesī” aizstāj individuālu paziņojumu zināmam mantiniekam? Atbilde ir noliedzoša. Rakstā analizējam sprieduma atziņas, to saistību ar 2025.gadā spēkā stājušos mantojuma tiesību reformu un praktiskās sekas – kā pieteikties mantojumam un ko darīt, ja termiņš ir nokavēts.
•
23.04.2026
Termiņš izšķir visu: Senāta atziņas “numura zīmju lietā”
Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums Latvijā ir sarežģīts mehānisms, kurā katram termiņam un procesuālai niansei var būt izšķiroša nozīme. Būtiskas atziņas šajā jautājumā ir paudis Senāts, izskatot strīdu tā sauktajā “numura zīmju lietā”, kurā, neskatoties uz konstatētajiem pārkāpumiem iepirkuma procedūrā, lieta tika zaudēta tieši nokavēta termiņa dēļ.
•
17.04.2026
Kā piedzīt parādu, ja parādnieka konts ir ārvalstu bankā
Ar ko jārēķinās, ja parādniekam ir norēķinu konts ārvalsts kredītiestādē? Vai kreditors var uzsākt parāda piedziņu arī pārrobežu lietā? Vai Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no ārvalsts bankās reģistrētiem kontiem?
•
16.04.2026
Vai sankcijas ir nepārvarama vara?
Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākas ierobežojošo pasākumu paketes pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju saraksts tiek regulāri papildināts, paplašinot preču grupas, kuru imports vai eksports uz sankcionētajām valstīm ir aizliegts. Tādēļ uzņēmumi saskaras ar situāciju, ka piegāžu ķēdes tiek traucētas un iepriekš fiksētā līgumcena vairs nav izpildāma. Vai šos apstākļus var uzskatīt par nepārvaramu varu līguma izpildē?
•
14.04.2026
Vai jāgroza atlikto maksājumu līgumi?
No 2026.gada 20.novembra atliktajiem maksājumiem piemēros kreditēšanas līgumu prasības. Vai jaunās prasības attieksies tikai uz jauniem līgumiem vai arī ietekmēs līgumus, kas noslēgti līdz šim datumam? Vai līgumos ar esošajiem klientiem būs jāsagatavo grozījumi? Skaidrojam!
•
02.04.2026
Droni lidostā – vai nepārvarama vara?
Dronu parādīšanās lidostu tuvumā kļuvusi par arvien biežāku parādību. Rīgas, Kopenhāgenas, Minhenes un vairākas citas Eiropas lidostas pēdējo gadu laikā ir saskārušās ar situācijām, kad dronu neatļautas atrašanās lidostas teritorijā dēļ ir kavēta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās. Skaidrojam, vai šī ir jaunā “nepārvaramā vara” aviācijas nozarē un vai aviācijas pārvadājumos dronu radīti traucējumi ir pietiekams pamats aviokompāniju atbrīvošanai no kompensācijas par lidojumu izmaiņām!
•
23.03.2026
Kad uzņēmumiem jāievēro publisko iepirkumu normas
Lai arī privātautonomijas princips komercsabiedrībām ļauj slēgt darījumus savā starpā bez īpašiem ierobežojumiem, noteiktās situācijās uzņēmumiem var nākties ievērot iepirkuma procedūru vai ierobežojumus darījumu slēgšanai ar saistītām personām. Skaidrojam, kādos gadījumos komercsabiedrībām jāievēro publisko iepirkumu normas, un kad būtiski ņemt vērā prasības darījumiem ar saistītajām personām.
•
05.03.2026
Nesaņemta atbilde – tiesības prasīt zaudējumu kompensāciju
2026.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Iesniegumu likumā, līdz 10 darbdienām saīsinot termiņu, kas iestādēm atvēlēts atbildēšanai uz iesniegumiem. Skaidrojam, kas mainīsies, kā rīkoties, ja iestāde tomēr neatbild, un vai tādā gadījumā no iestādes iespējams pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu?
•
02.03.2026
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Rakstveida apņemšanās – alternatīva ilgam procesam konkurences lietās
Ņemot vērā, ka konkurences tiesību pārkāpumu lietu izpēte kļūst arvien sarežģītāka un apjomīgāka, savukārt Konkurences padomes resursi ir ierobežoti un strīdu risināšana mēdz ieilgt, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta efektīviem un elastīgiem administratīvā procesa instrumentiem, kas ļauj ātrāk un mērķtiecīgāk novērst konkurences ierobežojumus tirgū. Viens no šādiem instrumentiem ir lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos. Skaidrojam tās būtību, tiesisko ietvaru, piemērošanu, kā arī ieguvumus un riskus uzņēmumiem.
•
23.02.2026
Vai parādnieks jāinformē par parāda cedēšanu?
Prasījuma cedēšana jeb prasījuma tiesību nodošana citai personai Latvijā ir izplatīta prakse. Kreditors noslēdz līgumu ar trešo personu un nodod savas prasījuma tiesības, neprasot parādnieka piekrišanu. Tas rada jautājumu – kāda ir cesijas paziņošanas kārtība un vai parādnieks var palikt neinformēts?
•
17.02.2026
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
