Valdes loceklis
Stāvvieta valdes loceklim – personiskais labums?
Vaicā lasītājs: Ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, un tajā ierakstīts, ka valdes loceklis darba vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli. Valdes loceklim ir izsniegta stāvvietas atļauja. Vai to var uzskatīt par valdes locekļa gūto personisko labumu?
•
13.05.2026
Cik ilgi un kā var celt prasību pret valdes vai padomes locekli
Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem uzticēta sabiedrības vadība un uzraudzība. Viņi pieņem lēmumus par sabiedrības mantu, darījumiem un attīstību, un šie lēmumi var būtiski ietekmēt gan pašu sabiedrību, gan tās dalībniekus (akcionārus). Tāpēc likums paredz, ka valdes un padomes locekļiem jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, bet pienākumu pārkāpuma gadījumā viņiem var nākties atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Neskaidrs ir jautājums – cik ilgā laikā šādu prasību var celt?
•
11.05.2026
Komandējuma izdevumu atlīdzināšana valdes loceklim bez darba līguma
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim (100% dalībnieks) ir noslēgts pilnvarojuma līgums bez atlīdzības. Ikdienā viņš vada uzņēmumu, izraksta rēķinus, paraksta līgumus. Uzņēmumā strādā vēl viens darbinieks. Valdes loceklis dodas ārzemju komandējumā ar mērķi izpētīt tirgu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vai valdes loceklim drīkst izmaksāt komandējuma dienasnaudu, kā arī segt ceļa, dzīvošanas un citus izdevumus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par komandējumiem? Valsts ieņēmumu dienestā tiek sniegtas atšķirīgas atbildes.
•
05.05.2026
Vai valdes loceklim pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu
Ja tiek prasīta kompensācija par iepriekšējos gados neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, būtiska nozīme ir tam, kādās tiesiskajās attiecībās atvaļinājums nav ticis izmantots. Praksē nereti rodas jautājums, vai šādas tiesības vienādā apjomā attiecas uz visām nodarbinātajām personām, piemēram, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, ar kuru sabiedrība noslēgusi darba līgumu, var pretendēt uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu tāpat kā jebkurš cits tās darbinieks.
•
09.04.2026
Valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav dāvinājums
2025.gada izskaņā Senāts paplašinātā sastāvā ir mainījis līdzšinējo judikatūru. Ar 2025.gada 17.decembra spriedumu lietā SKC‑202/2025 Senāts ir skaidri noteicis, ka valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav uzskatāms par dāvinājumu komercsabiedrībai. Par ko bija strīds, un ko vēl secināja Senāts? Skaidrojam!
•
23.03.2026
Dalībnieku līgums palīdz izvairīties no konfliktiem uzņēmumā
Uzņēmuma attīstības stāsts parasti sākas ar kopīgu ideju, savstarpēju uzticēšanos un vienotu redzējumu par nākotni. Tomēr uzņēmējdarbības dinamika, investoru ienākšana, stratēģisku lēmumu pieņemšana vai jebkādi citi notikumi laika gaitā var radīt situācijas, kurās partneru intereses vairs nesakrīt. Tieši šādos brīžos kļūst acīmredzama skaidra un pārdomāta akcionāru vai dalībnieku savstarpējo attiecību regulējuma nozīme. Kas ir dalībnieku līgums, un ko tajā iekļaut?
•
09.03.2026
Kreditora iespējas tiesiskās aizsardzības procesā
Uzņēmumam nonākot finansiālās grūtībās, parādu piedziņa nav vienīgais scenārijs. Likums paredz iespēju tiesas uzraudzībā vienoties ar kreditoriem un atjaunot maksātspēju – tas ir tiesiskās aizsardzības process. Kā tas darbojas un kādas tiesības tas piešķir parādniekam un kreditoriem?
•
25.02.2026
Uzņēmuma dalībnieku drošības josta – dalībnieku līgums
Sākot sadarbību un veidojot kopīgu uzņēmumu, pats sadarbības sākums nereti ir pilns ar cerībām un lieliem mērķiem, taču laika gaitā starp pusēm var rasties domstarpības. Lai sevi pasargātu, var noslēgt dalībnieku līgumu. Kas tas ir, un kas par to jāatceras?
•
19.02.2026
Kā izmaksāt dividendes aizejošajam dalībniekam
Lasītājs jautā: Viens no trim sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir nolēmis pārdot savas daļas pārējiem diviem dalībniekiem. Sabiedrībai par iepriekšējiem gadiem ir uzkrāta nesadalīta peļņa. Vai iespējams sadalīt peļņu proporcionāli daļu skaitam, bet faktiski aprēķināt un izmaksāt dividendes tikai šim vienam dalībniekam, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu?
•
22.01.2026
Statūtu nozīme sadarbības partnera izpētē
Lai pilnvērtīgi izpētītu sadarbības partnerus, jāpārliecinās arī, vai uz tiem nav attiecināmas sankcijas. Tāpēc, ja konstatēti riski, noteikti jāpieprasa sadarbības partnera statūti. Kādu informāciju tajos var atrast, un kāpēc tā ir nozīmīga sankciju risku izvērtēšanai?
•
16.01.2026
Prasības nodrošinājums nekavē dalībnieku reģistra izmaiņas
2025.gada 27.oktobrī Senāts spriedumā lietā SKA-50/2025 precizējis prasības nodrošinājuma tiesisko būtību, uzsverot, ka tiesas spriedums ir jāizpilda arī tad, ja pastāv prasības nodrošinājums. Par ko bija strīds šajā lietā, un kādas ir galvenās atziņas?
•
06.01.2026
Kad obligāti jāreģistrē filiāle
Komersanti bieži paplašina savu darbību ārpus sākotnējās juridiskās adreses – citā pilsētā vai pat valstī. Ārvalstu komersantiem, kas vēlas ienākt Latvijas tirgū, rodas jautājums, vai jāreģistrē filiāle vai jādibina komercsabiedrība. Savukārt Latvijas komersantiem aktuāls ir jautājums, kādos gadījumos paplašināšanās citā pilsētā pieprasa filiāles reģistrēšanu.
•
29.12.2025
Konkurences ierobežojums līgumā
Konkurences likums nosaka, ka uzņēmumu vienošanās, kas ierobežo konkurenci, nav pieļaujamas. Arī Senāts 2025.gada 8.augusta spriedumā lietā SKC-7/2025 vērtēja konkurences ierobežojuma tiesiskumu līgumā starp divām sabiedrībām. Skaidrojam, kādi bija Senāta secinājumi un kāda ir sprieduma praktiskā nozīme.
•
22.12.2025
Izmaiņas uzņēmumu likvidācijas kārtībā
2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi Komerclikuma 332.pantā par uzņēmumu likvidāciju. Jaunā redakcija paredz, ka pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu, pievienojot tikai mantas sadales plānu. Slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums turpmāk Uzņēmumu reģistram vairs nav jāiesniedz. Kādas izmaiņas ieviestas likvidācijas procesā, un kā tās ietekmēs uzņēmumus?
•
04.11.2025
Mantisko ieguldījumu valdes loceklis var vērtēt pats
Uzņēmējdarbībā nekustamais īpašums nereti kalpo kā nozīmīgs ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā. Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu, ja to kopējā vērtība nepārniedz 25 tūkst. eiro, var vērtēt un sniegt atzinumu pats valdes loceklis. Valdei ir tiesības vērtēt mantisko ieguldījumu arī tad, ja tiek ieguldīts mantiskais ieguldījums, kuru vērtība nepārsniedz 50 tūkst. eiro. Skaidrojam, kas jāņem vērā, vērtējot nekustamo īpašumu ieguldīšanai pamatkapitālā.
•
03.11.2025
Atbild eksperts
Atbild
Baiba Grandāne
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Ance Renāte Pundure
Atbild
Valsts ieņēmumu dienests
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
