Nekustamā īpašuma īres pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atkarībā no tā, kam un kādam mērķim tiek izīrēts vai iznomāts nekustamais īpašums, kas ir šis nekustamais īpašums, un uz cik ilgu laiku tas tiek izīrēts vai iznomāts. Izskatām atšķirības.

Nodokļi

•

07.10.2026

Kad VID drīkst publiskot nodokļu parādu?

Viens no Administratīvās rajona tiesas spriedumiem, kuru Valsts ieņēmumu dienests pat nebija pārsūdzējis, aktualizē šķietami tehnisku, bet uzņēmumiem ļoti praktisku jautājumu: no kura brīža nodokļu maksātājs vairs nav uzskatāms par nodokļu parādnieku, ja Valsts ieņēmumu dienests vēlāk apmierina iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu? Vai izšķiroša ir iesnieguma iesniegšanas diena, nākamā diena vai lēmuma pieņemšanas diena?

Nodokļi

•

16.09.2026

Darījuma partnera pārbaudei ir robežas

Vai pircējam ir pienākums pārliecināties, ka piegādātāja norādītā preču izsniegšanas adrese sakrīt ar reģistrēto struktūrvienību? Vai ir tiesības pieprasīt un pārbaudīt darījuma partnera darbiniekus, resursus un licences? Izskatām tiesas spriedumu, kurā tiesa skaidri un sistēmiski nosaka robežu starp to, ko no darījuma partnera drīkst prasīt piesardzības ietvaros, un to, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta pierādīšanas pienākums.

Nodokļi

•

20.08.2026

Senāts atstāj spēkā izslēgšanu no PVN reģistra

Vai pietiek ar to, ka prece objektīvi ir eksistējusi un nonākusi līdz nākamajam pircējam, lai uzņēmums varētu pierādīt šīs preces iegādi no konkrētā darījuma partnera? Senāta atbilde – nepietiek. Izšķirošais ir tas, vai prece patiešām saņemta no nodokļa rēķinā (un deklarācijā) norādītās personas. Šis jautājums nodokļu praksē sastopams arvien biežāk, tāpēc izskatām šo tiesu analizēto uzņēmuma strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Citi

•

24.07.2026

Senāts lemj par uzņēmuma pāreju

Publiskajā telpā ir izskanējis ne viens vien gadījums, kad uzņēmums, lai izvairītos no parādu nomaksas, tiek likvidēts, bet tā faktiskā darbība turpinās, nodibinot citu uzņēmumu. Līdzīgu gadījumu analizējis Senāts 2025.gada 23.septembra lietā SKC‑53/2025, kurā vērtēts, vai, piesakot viena uzņēmuma maksātnespēju un dibinot jaunu uzņēmumu, ir konstatējama uzņēmuma pāreja Komerclikuma izpratnē, līdz ar to arī pienākums segt maksātnespējīgā uzņēmuma saistības.

Komerctiesības

•

16.07.2026

Kurš atbildīgs par kases aparātu?

Vai kases aparātu ražotājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību par sertificētu modeļu izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta reģistra? Šo jautājumu analizēja Senāts 2026.gada 26.marta spriedumā lietā SKA-95/2026. Lietā ir būtiskas nianses un īpatnības, kas ietekmēja tās rezultātu.

Citi

•

14.07.2026

Senāts: Apgrozījuma interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanai bijusi kļūdaina

Latvijas Republikas Senāts 2025.gadā aktīvi skatījis lietas saistībā ar Covid-19 atbalsta piešķiršanas noteikumiem un kritērijiem, nosakot būtiski atšķirīgu tiesību regulējuma interpretāciju no tās, ko sākotnēji bija noteicis Valsts ieņēmumu dienests. Šajā rakstā analizēts spriedums, kurā sniegta jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanas kontekstā.

Citi

•

03.07.2026

Nodokļa parāda ieskaits publiskā iepirkuma procedūrā

Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, kuru varētu dzēst ar cita nodokļa pārmaksu, ir pietiekams pamats pretendenta izslēgšanai no iepirkuma konkursa? Vai pārmaksāto nodokļu pārvirzīšana citu nodokļu saistību segšanai var notikt automātiski? Uz šiem jautājumiem atbildes sniegtas Senāta lēmumā lietā SKA-209/2025.

Nodokļi

•

22.06.2026

Kļūda VID datos noved pie soda naudas

Katrs, kurš pēdējos gados ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, zina, ka tās iesniegšana ir atvieglota, jo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā automātiski tiek ielasīti dati, kas jau ir dienesta rīcībā. Kas notiek, ja šie dati nav ielasīti pareizi un tādēļ nodoklis ir samaksāts kļūdaini? To analizēja tiesa.

Nodokļi

•

11.06.2026

Transfertcenu korekcija un PVN: tiesa vieš skaidrību

Spriedums “Stellantis Portugal” lietā ir nozīmīgs solis virzienā uz juridisko skaidrību par transfertcenu korekciju lomu pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tiesa apstiprināja, ka grupas iekšējā cenas korekcija, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu pievienotās vērtības nodokļa izpratnē, ja nepastāv individualizējams pakalpojums ar visiem klasiskajiem šī nodokļa darījuma elementiem. Tomēr sprieduma interpretācijai ļoti svarīgi ir arī tiesas ģenerāladvokātes secinājumi.

Nodokļi

•

05.06.2026

Viesnīcu papildpakalpojumiem drīkst noteikt standarta PVN likmi

Eiropas Savienības dalībvalstis viesnīcu sniegtos papildpakalpojumus drīkst izslēgt no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes un piemērot tiem standarta likmi, lēmusi Eiropas Savienības Tiesa. Šis nolēmums var ietekmēt pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanas praksi ne vien izmitināšanas pakalpojumu jomā, bet arī citos sektoros, kuros veic saliktus darījumus, izmantojot samazinātās nodokļa likmes vai nodokļa atbrīvojumus.

Nodokļi

•

03.06.2026

Vērtē soda samērīgumu par čeku neizsniegšanu

Dažreiz šķiet, ka noteikumi ir vienkārši: ja uzņēmums pārkāpj likumu, valsts to soda. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk. Ir brīži, kad pats sods kļūst par problēmu – nevis tāpēc, ka pārkāpuma nebūtu bijis, bet gan tādēļ, ka valsts rīcība vairs nav ne saprātīga, ne taisnīga. To uzskatāmi atklāj divas līdzīgas lietas, kas nonāca Eiropas Savienības Tiesā. Abas – par čeku neizsniegšanu klientiem.

Citi

•

22.05.2026

Jauns EST spriedums: PVN numurs nav formalitāte

Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.

Nodokļi

•

19.05.2026

Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi, ja audits tiek nepamatoti novilcināts?

Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.

Citi

•

13.05.2026

Nodokļu strīdi 2025.gadā, 2.daļa

Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.

Nodokļi

•

05.05.2026

Atbild eksperts

Lasīt vairāk >

Kāda dokumentācija jāsagatavo par saistīto pušu darījumiem?

Atbild Edgars Vilnis

Kādas atskaites par autoru jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam?

Atbild Linda Puriņa

Kādas atskaites jāiesniedz VID, likvidējot uzņēmumu?

Atbild Laila Kelmere

Dalība konferencē – komandējums vai parasta darba diena?

Atbild Igors Kukjans

Vai atlīdzība jāiekļauj vidējā izpeļņā?

Atbild Inga Zāle

Uzdod jautājumu ekspertiem!

Tavs jautājums

Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!