Latvijas uzņēmums sniedz Vācijas uzņēmumam šādus pakalpojumus: tīmekļa vietnes dizaina izstrāde, sociālo tīklu pārvaldība “Facebook” platformā, mārketinga izpēte. Visi pakalpojumi tiek sniegti internetā.  Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji savā valstī. Vai šie ir uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem? Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme ir piemērojama visos trīs gadījumos?

Kā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādīt preču iegādi Eiropas Savienības  teritorijā, ja preču piegādātājs neiesniedz (nevar iesniegt) preču transportēšanas dokumentus? Vai šāda preču iegāde ir jādeklarē? Uzņēmuma rīcība ir tikai rēķins par preču pirkšanu, preces piegādā kurjers.

Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?

Degvielas izdevumi ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības izdevumu veidiem uzņēmumos, kas savā darbībā izmanto transportlīdzekļus. Vienlaikus tieši šī izdevumu pozīcija bieži vien kļūst par nodokļu riska avotu, jo tiesību akti nosaka skaidrus ierobežojumus tam, kādā apmērā priekšnodoklis ir atskaitāms. Kā pareizi aprēķināt pieļaujamo degvielas patēriņa normu un atskaitāmo priekšnodokli, un kā tas norādāms nodokļu deklarācijās?

Kā pareizi piemērot pievienotās vērtības nodokli Latvijas un Turcijas uzņēmuma trīspusējā darījumā?

Kafija, tēja un nelielas uzkodas birojā sen vairs nav greznība. Daudzos uzņēmumos tā ir ikdienas darba vides sastāvdaļa. Taču, tā kā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā precīzi nav atrunāta nodokļa piemērošanas kārtība šādiem izdevumiem, pēdējā laikā šis jautājums raisa diskusijas. Mēģinām rast atbildes, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta 2025.gada 30.decembra uzziņu P005-17/8.7/79228.

Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir birojs Lietuvā, kurā strādā daži darbinieki. Uzņēmums pārdod Lietuvas birojā esošo monitoru Latvijas uzņēmuma māsas sabiedrībai Lietuvā. Kā Latvijas uzņēmumam, izrakstot rēķinu Lietuvas uzņēmumam, piemērot pievienotās vērtības nodokli, ja prece netiek izvesta no Latvijas?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir akreditēta laboratorija, kas sniedz medicīnisko izmeklējumu pakalpojumus Latvijā, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu audu histoloģisko izmeklēšanu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” laboratorijas sniegtie pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli  neapliekami darījumi. Uzņēmums šādu pakalpojumu ir sācis sniegt Zviedrijas medicīnas iestādei, kura nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Materiāls izmeklējumiem tiek saņemts no Zviedrijas, savukārt pakalpojums tiek nodrošināts Latvijā. Vai šāds pakalpojums Eiropas Savienībā ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekams darījums? Vai darījumi, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.pantam, ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami darījumi, arī sniedzot pakalpojumus klientiem citās Eiropas Savienības valstīs?