Grāmatvedības ārpakalpojuma cena nav tikai samaksa par nostrādāto laiku. Tā ir samaksa par profesionālu darbu, zināšanām, atbildību, risku un klientam nodrošināto rezultātu. Kā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem noteikt sava pakalpojumu cenu?

Ja jūs esat grāmatvedības uzņēmuma īpašnieks vai neatkarīgs grāmatvedis, vai esat kādreiz aizdomājušies, cik vērts ir jūsu bizness? Gadu gaitā izveidots klientu loks, regulāri ieņēmumi un klientu uzticība nav tikai pamats grāmatveža ikdienas darbam. Tā var būt arī pārdodama vērtība. Tas attiecas gan uz pašnodarbinātu grāmatvedi, kurš strādā viens, gan uz nelielu biroju, gan uz uzņēmumu ar vairāk nekā 20 darbiniekiem. Tomēr pārdošana nenozīmē vienu un to pašu visās situācijās. Kāds vēlas pilnībā pārtraukt darbu, cits – nodot tikai daļu klientu, bet vēl kāds labprāt turpinātu strādāt grāmatvedībā, vairs neuzņemoties uzņēmuma vadīšanu. Tāpēc par sava uzņēmuma vērtību ir vērts domāt arī tad, ja pārdošana pašlaik nav plānota.

“Stebby” 2025. gada pētījuma dati apliecina darbinieku prasību pieaugumu Latvijas darba tirgū. Labbūtība tiek definēta kā kritiski svarīgs darba attiecību priekšnosacījums, norādot uz tendenci, ka atalgojums vairs nav vienīgais noteicošais faktors darba devēja izvēlē.* Tajā pašā laikā dati izgaismo spēcīgu tendenci: ja labbūtības pakalpojumu grozs ir pieejams, tas tiek izmantots teju simtprocentīgi, savukārt tā trūkums rada gandrīz tikpat vienprātīgu pieprasījumu

Dubultās nodokļu uzlikšanas novēršana pārrobežu saistīto personu darījumos vairs nebūtu atkarīga vienīgi no gadiem ilgas savstarpējās saskaņošanas procedūras, bet būtu īstenojama tieši uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. To paredz sagatavotie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas izsludināti tiesību aktu projektu portālā.

Kad uzņēmumā runājam par kiberdrošību, saruna bieži ļoti ātri nonāk līdz ugunsmūriem, antivīrusiem un informācijas tehnoloģiju speciālistu atbildībai. Taču grāmatvedībā kiberdrošība ir daudz konkrētāka. Tā ir prasme pasargāt uzņēmuma naudu, finanšu datus un spēju turpināt darbu arī tad, ja kāds mēģina izmantot mūsu uzticēšanos, steigu vai ierastos darba paradumus.

Senāts 2026.gada 31.jūlijā pieņēma spriedumu lietā SKA-112/2026, kurā sniegta būtiska likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” interpretācija attiecībā uz valdes locekļa domājamā ienākuma regulējumu uzņēmumu grupās. Lai gan strīds skāra specifisku tiesību normu, Senāta secinājumi ir praktiski nozīmīgi daudzām uzņēmumu grupām, kurās valdes locekļi pilda pienākumus vairākās sabiedrībās.