Uz izdzīvošanas robežas – šāda frāze arvien biežāk dzirdama par situāciju Latvijas zemnieku saimniecībās. Tas saistīts gan ar ilgstošo resursu cenu kāpumu, gan ar to, ka izaudzētās produkcijas cenas ne tikai neaug pienācīgā apmērā, bet nereti pat samazinās.

Saeimā drīzumā nonāks Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Autortiesību likumā ar mērķi risināt divas būtiskas problēmas – nepietiekama skatuves mākslas darbu autoru tiesiskā aizsardzība un nepilnīgs civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējums. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras paši autori? Vai grozījumi likumā atrisinās visas likstas?

Vasara ir pilnā plaukumā – cilvēki ceļo, apmeklē brīvdabas pasākumus un dodas izbraucienos nedēļas nogalēs. Šis ir tūrisma un viesmīlības nozares ienākumu kulminācijas laiks. Tomēr šī sezona nāk ar jauniem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas un cenu kāpuma dēļ. Kas šovasar visvairāk ietekmē tūrismu, kā uzņēmēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un vai valsts dara pietiekami, lai atbalstītu nozares attīstību?

Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.

Ekonomiskā realitāte rāda, ka jau ilgāku laiku Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, uz kurām strādāt dodas dažādu trešo valstu iedzīvotāji. Eksperti un uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji ir pārliecināti, ka jautājums – vajag vai nevajag mums šādus strādājošos – vairs nav aktuāls. Patlaban ir jādomā par to, kā šo procesu pareizi regulēt.

Militārā krīze Tuvajos Austrumos tieši vai netieši ietekmē ekonomiku visā pasaulē. Latvijā ikdienā mēs to visskarbāk izjūtam, ar auto iebraucot degvielas uzpildes stacijā, taču realitātē cenas strauji pieaugušas ne tikai degvielai, bet arī dažādiem citiem resursiem, kas ir neatņemama sastāvdaļa uzņēmējdarbībā. Kā tas ietekmējis dažādas nozares? Un kādas sekas notiekošais var radīt vidējā un ilgtermiņā?

Pērn atkal aktuāla kļuva tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, šogad tai sekojuši vairāki citi skaļi notikumi, piemēram, aizliegtas vienošanās pazīmes konstatētas pārtikas mazumtirdzniecībā starp “Rimi” un “Maxima”. Tas raisījis ne vien sabiedrības uzmanību un veicinājis politiķu centienus pilnveidot likumus, bet liek uzdot jautājumus arī konkurences uzraugiem. Tāpēc uz sarunu aicinājām Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

Ap mākslīgo intelektu šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Pastāv uzskats, ka šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt. Par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbild trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, “SEB bankas” uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, “Signet Bank” ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, būvtehnikas nomas uzņēmuma “Storent” līdzdibinātājs.