Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksta 2.rindkopa

Ziņošanas pienākums attiecas uz šādām juridiskajām un fiziskajām personām:

• [..]
• neatkarīgajiem grāmatvežiem un grāmatvedības birojiem;

Ziņošanas pienākums attiecas uz šādām juridiskajām un fiziskajām personām:

• [..]
• ārpakalpojuma grāmatvežiem;

• zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;

• zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un nodokļu konsultantiem, jebkuru citu personu, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

• personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

• personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 EUR vai lielāka;

• virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem;
• personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādām personām, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 EUR vai lielāka.

Nodaļas apraksta 3.rindkopa

Kontroles sistēmā jābūt ietvertai vismaz šādai informācijai:

• [..]
• neatkarīga iekšējā audita funkcijai, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas atbilstības normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā prasībām un darbības efektivitātes izvērtēšanu, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda funkcija ir iespējama.

Kontroles sistēmā jābūt ietvertai vismaz šādai informācijai:

• [..]
• neatkarīga audita funkcijām, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, un personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Nodaļai pievienotajā failā “Vispārīgi noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu” jaunā redakcijā izteikti 4.4., 4.5., 4.10. apakšpunkti un 8.punkts, noteikumi papildināti ar 4.15. un 4.16. apakšpunktu

4.4. neatkarīgi grāmatveži un grāmatvedības biroji;

4.4. ārpakalpojuma grāmatveži;

4.5. zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4.5. zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu, vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4.10. personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

4.10. personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10000 EUR vai lielāka;

4.15. virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;

4.16. personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 EUR vai lielāka.

8. Uzņēmums regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos, izvērtē Kontroles sistēmas darbības efektivitāti, arī pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences valsti, saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus Kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

8. Uzņēmums regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos, dokumentējot izvērtē Kontroles sistēmas darbības efektivitāti, arī pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences valsti, saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus Kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksta 2.rindkopa

Klienta identificēšana veicama pirms darījumu attiecību uzsākšanas, kā arī pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

• darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 EUR vai lielāka;

Klienta identificēšana veicama pirms darījumu attiecību uzsākšanas, kā arī pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

• darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 EUR vai lielāka;

• rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

• rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši

• darījumā tiek izmantota virtuālā valūta.

Nodaļai pievienotajā failā “Klienta identificēšanas kārtība” jaunā redakcijā izteikti 1.3.1., 1.3.5., 3.1.1., 3.1.3., 3.2.3., 4.4., 5.5.apakšpunkti, un noteikumi papildināti ar 1.3.6., 4.2.3., 4.7.apakšpunktu  un 7.punktu.

1.3.Darbinieks identificē klientu, aizpildot 1.pielikuma A un B daļu, arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības, ja:

1.3.1. darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 EUR vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 EUR vai pārsniedz šo summu;

1.3.Darbinieks identificē klientu, aizpildot 1.pielikuma A un B daļu, arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības, ja:

1.3.1. darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 EUR vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 EUR vai pārsniedz šo summu;

1.3.5. rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

1.3.5. rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši;

1.3.6. darījumā tiek izmantota virtuālā valūta.

3.1. Juridisko personu identificē:
3.1.1. pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

3.1. Juridisko personu identificē:

3.1.1. pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

3.1.3. identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar Uzņēmumu, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

3.1.3. pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

3.2.Juridisku veidojumu identificē:

3.2.3.noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, ieskaitot patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums.

3.2.Juridisku veidojumu identificē:

3.2.3.noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, ieskaitot patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, kā arī juridiskā veidojuma pilnvaroto personu vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats.

4.2.Uzņēmuma darbinieks noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu identificēšanai nepieciešamo informāciju:

4.2.3. ja apakšpunktos 4.2.1. un 4.2.2. minētās personas kontroli īsteno netieši, par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, – vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet par juridisko personu vai juridisko veidojumu – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja starpniecību īsteno ar juridiskā veidojuma starpniecību, noskaidro arī pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, mēnesi un gadu).

4.4. Ja klienta vai vairāku klientu, kuriem ir viens patiesais labuma guvējs, kopējais kredīta apgrozījums pēdējo 12 kalendāra mēnešu periodā pārsniedz 10 miljonu eiro, Uzņēmuma darbinieks ne vēlāk kā 45 kalendāra dienu laikā no brīža, kad ir pārsniegts minētais limits, iegūst klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas ir klienta patiesais labuma guvējs, šādos gadījumos:

4.4. Ja klienta vai vairāku klientu, kuriem ir viens patiesais labuma guvējs, kopējā darījuma summa (kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības gadījumā — kopējais kredīta apgrozījums) pēdējo 12 kalendāra mēnešu periodā pārsniedz 10 miljonus EUR, likuma subjekts ne vēlāk kā 45 kalendāra dienu laikā no brīža, kad ir pārsniegts minētais limits, iegūst klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas ir klienta patiesais labuma guvējs, šādos gadījumos:

4.7. Ja 4.6. apakšpunktā noteiktajā kārtībā par patieso labuma guvēju uzskatāms maksātnespējas procesa administrators, ciktāl viņš rīkojas sava amata darbības ietvaros, maksātnespējas procesa administratora kā patiesā labuma guvēja statuss netiek saistīts ar viņa kā privātpersonas patiesā labuma guvēja statusu.

5.5.Uzņēmums nodrošina klienta neklātienes identifikācijas procedūrā iegūtās informācijas, tostarp videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu, dokumentēšanu un glabāšanu Likumā noteiktajā termiņā (sk. noteikumus “Kārtība, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti”), kā arī nodrošina, ka elektroniskā veidā identifikācijā iegūtie identifikācijas un tehniskie dati nav maināmi.

5.5.Uzņēmums nodrošina klienta neklātienes identifikācijas procedūrā iegūtās informācijas, tostarp videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu, dokumentēšanu un glabāšanu likumā noteiktajā termiņā (sk. “Kārtība, kādā tiek uzglabāti un iznīcināti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti”), kā arī nodrošina, ka elektroniskā veidā identifikācijā iegūtie identifikācijas un tehniskie dati nav maināmi.

7.punkts “Darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts”

Pielikums “Klienta identifikācijas veidlapa” izteikts jaunā redakcijā

Pielikums “Klienta identifikācijas veidlapa”

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļai pievienotajā failā “Kārtība, kādā tiek novērtēts ar klientu saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks” jaunā redakcijā izteikts 1.punkts “Vispārīga risku izvērtēšana”, 3.5., 4.1. un 6.2. apakšpunkti, noteikumi papildināti ar 4.2.apakšpunktu

1.punkts “Vispārīga risku izvērtēšana”

3.5. Uzņēmuma atbildīgajam darbiniekam ir regulāri jāpārbauda no Kontroles dienesta saņemtie e-pasti un reizi dienā jāaplūko Kontroles dienesta mājas lapa www.kd.gov.lv.

3.5. Uzņēmuma atbildīgajam darbiniekam ir regulāri jāpārbauda no Finanšu izlūkošanas dienesta saņemtie e-pasti un reizi dienā jāaplūko Finanšu izlūkošanas dienesta mājas lapa www.fid.gov.lv.

4.1. Čaulas banka ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārvedumus veic elektroniskās naudas iestāde vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs.

4.1. Čaulas banka ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta vai licencēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar tādu finanšu grupu, kura ir regulēta un pakļauta efektīvai konsolidētai uzraudzībai. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārvedumus veic elektroniskās naudas iestāde vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

4.2. Čaulas veidojums ir juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:

4.2.1. nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību vai juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un Uzņēmumam rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

4.2.2. valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

4.2.3. valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

6.2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pastāv arī, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

6.2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pastāv arī, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas teritorijas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļai pievienotajā failā “Kārtība un apjoms, kādā veicama klienta izpēte” jaunā redakcijā izteikts 1.15., 2.2., 4.1., 6.2., 7.2., 8.1.1.apakšpunkts un 3.punkts, no noteikumiem izslēgts 7.3.apakšpunkts

1.15. Ja Uzņēmuma atbildīgā persona kādu iemeslu dēļ nespēj veikt noteiktos klienta izpētes pasākumus, Uzņēmuma atbildīgajai personai ir aizliegts uzsākt darījuma attiecības, turpināt darījuma attiecības (tās ir izbeidzamas) un veikt gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Uzņēmuma atbildīgā persona dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

1.15. Ja Uzņēmuma atbildīgā persona nespēj veikt likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, tad Uzņēmums neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Uzņēmums dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

2.2. Uzņēmuma atbildīgā persona noskaidro klienta patieso labuma guvēju juridiskajām un fiziskajām personām, ja ir zināms, vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā veicot sekojošas darbības: [..]

2.2. Uzņēmums, izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, noskaidro klienta patieso labuma guvēju. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, Uzņēmums noskaidro klienta patieso labuma guvēju vienā vai vairākos no šādiem veidiem: [..]

3.Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

3.Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība – viss teksts

4.1. Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, lai:

4.1.1. papildus pārliecinātos, ka persona, kas sākotnēji noskaidrota kā patiesais labuma guvējs, patiešām ir klienta patiesais labuma guvējs;

4.1.2. nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību

4.1. Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei un, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

4.1.1. iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecināties par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

4.1.2. iegūt un izvērtēt papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

4.1.3. iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klienta veikto darījumu atbilstību norādītajai saimnieciskajai darbībai;

4.1.4. iegūt un izvērtēt informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

4.1.5. iegūt un izvērtēt informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;

4.1.6. saņemt augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

4.1.7. veikt darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude;

4.1.8. veikt citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma tiesisko un ekonomisko būtību.

6.2. Uzņēmuma atbildīgā persona šo noteikumu 6.1.punktā minēto klientu izpētes izņēmumu nevar piemērot, ja ir iespējama elektroniskās naudas vērtības izpirkšana ar skaidru naudu vai izņemšana skaidrā naudā, ja attiecīgi izpirktā vai skaidrā naudā izņemtā summa pārsniedz 50 EUR.

6.2. Uzņēmums atbildīgā persona šo noteikumu 6.1.punktā minēto klientu izpētes izņēmumu nevar piemērot, ja ir iespējama elektroniskās naudas vērtības izpirkšana ar skaidru naudu vai izņemšana skaidrā naudā, ja attiecīgi izpirktā vai skaidrā naudā izņemtā summa pārsniedz 50 EUR, vai arī ja veic attālinātu maksājumu atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 3.1 punktam, ja katrā darījumā samaksātā summa pārsniedz 50 EUR.

7.2. Ja Uzņēmuma atbildīgais darbinieks neiegūst Likuma prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, Uzņēmuma atbildīgais darbinieks izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos Uzņēmuma atbildīgais darbinieks lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

7.2. Ja Uzņēmuma atbildīgais darbinieks neiegūst Likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, Uzņēmuma atbildīgais darbinieks izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos Uzņēmuma atbildīgais darbinieks lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

7.3. 7.1. un 7.2.punktos minētās prasības nav jāievēro, ja tiek aizstāvēts vai pārstāvēts klients pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai tiek sniegta konsultācija par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

Izslēgts

8.1.1.Uzņēmuma atbildīgais darbinieks, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nodrošina, ka spēj no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, nekavējoties saņemt visas klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes kopijas un citu nepieciešamo informāciju un dokumentus attiecībā uz klienta izpēti;

8.1.1. Uzņēmuma atbildīgais darbinieks, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nodrošina, ka, ja nepieciešams, nekavējoties iegūs no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, visus klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes rezultātus, tostarp pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pielikumā:

1. Klienta (juridiskās vai fiziskās personas) identifikācijas karte.

Izveidots jauns pielikums “Klienta (juridiskas vai fiziskas personas) identifikācijas anketa”

Pielikums “Klienta (juridiskas vai fiziskas personas) identifikācijas anketa”

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļai pievienotajā failā “Kārtība, kādā veicama klienta darījuma uzraudzība” noteikumi papildināti ar 6.punktu.

6. Uzņēmumam neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība par Likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksts

MK noteikumi Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”

MK noteikumi Nr.281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”

Nodaļai pievienotajā failā “Neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība” jaunā redakcijā izteikts 1.punkts

1. Neparasti darījumi – viss teksts

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļai pievienotajā failā “Kārtība, kādā uzņēmums atturas no aizdomīga darījuma veikšanas” noteikumi papildināti ar 2.8.3.apakšpunktu un jaunā redakcijā izteikts 2.10.apakšpunkts.

2.8.3. Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu.

2.10. Kontroles dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu pirms termiņa.

2.10.Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu. Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku un sniedzis informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu, pamatojoties uz  izmeklēšanas iestāžu iesniegto informāciju.

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksts

Viss teksts

Nodaļai pievienotie pielikumi “Kārtība, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem”, “Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu”, “Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu elektroniski” izteikti jaunā redakcijā. 

Viss teksts

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksta 1.rindkopa

Likuma 37.panta 2.daļā ir nosaukti dokumenti, kas jāglabā 5 gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas. Tie ir:

• visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, to skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus;

NILLTPFN likuma 37.panta 2.daļā ir nosaukta informācija, kas jāglabā 5 gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas, proti:

• visa klienta izpētes gaitā iegūtā informācija, tai skaitā informācija par klienta iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura darījumiem un šādiem kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultāti, kā arī pieejamā informācija, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 10.punkta izpratnē vai citus tehnoloģiskos risinājumus MK noteiktajā apjomā un kārtībā;

Nodaļai pievienotajā failā “Kārtība, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti” jaunā redakcijā izteikts 3.punkts

3. Uzņēmums vismaz 5 gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā šādus dokumentus:

3.1. klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

3.2. informāciju par klientu un tā kontiem;

3.3. paziņojumu par patieso labuma guvēju;

3.4. saraksti, tajā skaitā elektroniskā pasta saraksti;

3.5. citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

3.Uzņēmums vismaz 5 gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā:

3.1. informāciju par klienta iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura darījumiem un šādiem kontiem,

3.2. klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas,

3.3. klientu izpētes rezultātus,

3.4. pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

3.5. informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;

3.6. saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļai pievienotajā failā “Darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība” jaunā redakcijā izteikts 1.7. un 3.2.apakšpunkts un noteikumi papildināti ar 9.2. un 9.3.apakšpunktu

1.7.Uzņēmums nodrošina nepārtrauktu Uzņēmuma atbildīgā darbinieka zināšanu līmeņa paaugstināšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, lai darbinieki pārzinātu gan teoriju, gan praksi, ņemot vērā personu, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, spēju izstrādāt kreatīvus, inovatīvus un arvien sarežģītākus mēģinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā.

1.7. Uzņēmums nodrošina jauno darbinieku apmācību, tiem uzsākot pildīt amata pienākumus, kura ietver šīs Kārtības 1.5.punktā minētos iekšējās apmācības jautājumus, atbilstoši darbinieka amata pienākumiem, atbildībai un pilnvarojuma līmenim; 

2.1.Uzņēmums ieceļ 1 darbinieku (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu (Uzņēmuma atbildīgais darbinieks), kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgs par Likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar VID (sk. 1.pielikumu). Par atbildīgā darbinieka iecelšanu Uzņēmums iesniedz VID Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu (Ziņojums par atbildīgo personu) (sk. 2.pielikumu). Uzņēmums 30 dienu laikā pēc uzņēmuma statusa iegūšanas vai Uzņēmuma atbildīgā darbinieka izmaiņām paziņo par to VID.

2.1.Uzņēmums ieceļ 1 darbinieku (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu (Uzņēmuma atbildīgais darbinieks), tai skaitā no augstākās vadības, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgs par Likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar VID (sk. 1.pielikumu). Par atbildīgā darbinieka iecelšanu Uzņēmums iesniedz VID Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu (Ziņojums par atbildīgo personu) (sk. 2.pielikumu). Uzņēmums 30 dienu laikā pēc uzņēmuma statusa iegūšanas vai Uzņēmuma atbildīgā darbinieka izmaiņām paziņo par to VID.

3.2. Aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas ES tiesību aktu, uzņēmumiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

3.2. Aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem, kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā.

9.2. Saskaņā ar Likuma 78.panta 1.daļu par Likuma prasību pārkāpumiem Uzņēmumam var piemērot šādas sankcijas:

9.2.1. izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

9.2.2. izteikt brīdinājumu;

9.2.3.uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 EUR;

9.2.4. apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par Uzņēmuma norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

9.2.5. noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai Uzņēmuma noteiktos pienākumus;

9.2.6. pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

9.2.7. uzlikt par pienākumu Uzņēmumam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

9.3. Likums ir pārkāpts, ja Uzņēmums atbilstoši Likumā noteiktajam:

9.3.1. nav sniedzis VID likumā paredzēto informāciju noteiktajā termiņā;

9.3.2. nav iecēlis vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu;

9.3.3. nav ieviesis iekšējās kontroles sistēmu;

9.3.4. nav veicis klienta izpēti, darījumu attiecību un darījumu uzraudzību;

9.3.5. nav nodrošinājis darbiniekiem apmācības;

9.3.6. nav ziņojis Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu.

 Grozījumi

Vecā redakcija

Jaunā redakcija

Nodaļas apraksta 1.rindkopa

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 pantā ir noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), VID un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (Sankciju sistēma), tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 pantā ir noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.               

Nodaļai pievienotajā failā “Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma” jaunā redakcijā izteikts 4.3. apakšpunkts

4.3. Sniedzot ziņojumu Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar sankciju režīmu, aizpilda MK noteikumu Nr.674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” 1.pielikuma VI sadaļu “Paskaidrojošas piezīmes”, aprakstot situācijas apstākļus, aizdomu pamatu, klienta darījumu statusu, būtību un citus nozīmīgus faktus, lai nošķirtu ziņojumu par iespējamu sankciju režīma pārkāpumu no ziņojuma par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

4.3. Sniedzot ziņojumu FID par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar sankciju režīmu, aizpilda MK noteikumu Nr.281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” 1.pielikuma VI sadaļu “Paskaidrojošas piezīmes”, aprakstot situācijas apstākļus, aizdomu pamatu, klienta darījumu statusu, būtību un citus nozīmīgus faktus.

Nodaļai pievienotais fails “Sankciju likuma subjekta klienta (nerezidenta) riska novērtēšana” izteikts jaunā redakcijā

Viss teksts