Pēdējā laikā kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien biežāk aizdomās tiek turēti vai apsūdzēti ārpakalpojuma grāmatveži. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža atbildības apmērs un pienākuma robežas pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāanalizē normatīvie akti, kas to regulē.

Dzirdot vārdu savienojumu “grāmatvedības birojs”, iedomājamies uzņēmumu, kurā grāmatvežu ikdiena saistīta ar skaitļiem un dokumentiem vien. Nenoliedzami, vēl pavisam nesen grāmatveži gāja cauri papīru kalniem, salīdzināja katru ciparu un rūpējās par finanšu plūsmas pārskatāmību uzņēmumā. Tomēr mūsdienās grāmatvedības joma mainās un piedāvā jaunas iespējas un, protams, arī izaicinājumus. Kādi tie ir?

2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.

Uzņēmumam atbilstoši savam darbības veidam un apmēram ir jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu gan uzņēmuma darbībai, gan tā klientiem piemītošos riskus. Kas jāņem vērā, vērtējot riskus?

Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?

2025.gada noslēgums starptautisko nodokļu pasaulē tostarp paliks atmiņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajiem jaunajiem nodokļu konvenciju komentāriem. Tā kā nodokļu konvenciju komentāri tiek mainīti vai papildināti salīdzinoši reti, šim notikumam ir vērts pievērst uzmanību. Būtiskākais jaunums – komentāri par pastāvīgās pārstāvniecības veidošanos, ja fiziska persona strādā attālināti no mājām citā valstī. Šo jautājumu izskatīsim padziļināti.

Konsolidētā gada pārskata mērķis ir parādīt uzņēmumu grupas darbību tā, it kā tas būtu viens uzņēmums. Konsolidācijas pirmais solis ir grupas struktūras noteikšana. Lai arī šis ir šķietami vienkāršs process, jāzina vairākas nianses. Skaidrojam, kas par konsolidāciju teikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un starptautisko finanšu pārskatu standartā.

Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir 2800 eiro. Sabiedrībai ir divi dibinātāji – viens, kurš ir arī valdes loceklis un kuram pieder 10% pamatkapitāla, un otrs, kuram pieder 90% pamatkapitāla. Otrajam dibinātājam pieder arī 100% no Igaunijas uzņēmuma pamatkapitāla. Latvijas un Igaunijas uzņēmumi veic savstarpējus darījumus. Latvijas uzņēmums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem izraksta rēķinus Igaunijas uzņēmumam par pakalpojumiem, kas saistīti ar jūras kuģu apkopi. Gada laikā darījumu apjoms sasniedz aptuveni 850 tūkst. eiro. Vai minētie uzņēmumi uzskatāmi par saistītajiem uzņēmumiem? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats?

Nacionālās kiberdrošības likums nosaka, uz kādiem uzņēmumiem attiecas kiberdrošības prasības. Taču – vai šis regulējums attiecināms arī uz ārpakalpojuma grāmatvedi? Vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs var kļūt par likuma subjektu?

Kas var būt iekšējās kontroles sistēmā noteiktais atbildīgais darbinieks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai?

Grāmatveža profesija ir viena no sabiedriski visatbildīgākajām un delikātākajām profesijām, kuras pamatā ir augsta precizitāte un uzticēšanās. Grāmatveži ikdienā apstrādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finanšu datus, kas būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanu, nodokļu aprēķinus, finanšu pārskatus, kā arī investoru, sadarbības partneru un valsts iestāžu attieksmi. Tā kā grāmatveža darbā kļūdām vai ļaunprātīgai rīcībai var būt nopietnas sekas, viņu profesionālā uzvedība tiek regulēta ar grāmatvežu ētikas kodeksu.

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas maina transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības. Turklāt jaunās prasības attiecas jau uz darījumiem, kas veikti 2025.gadā.

2026.gada 1.janvārī stājas spēkā direktīva 2023/2226 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC8 direktīva, kas uzliek par pienākumu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma un atrašanās vietas ziņot nodokļu administrācijām par klientu – Eiropas Savienības nodokļu rezidentu – veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem. Ko direktīvas ieviešana nozīmē Latvijai?

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir sagatavoti grozījumi, kas paredz ieviest jaunu jēdzienu – kontrolēto darījumu pārskats. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2026.gada 1.janvāra. Ņemot vērā līdzšinējo grozījumu virzības tempu un atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, izmaiņu pieņemšana ir ļoti ticama. Tātad – jārīkojas ātri.