Latvijas uzņēmums “A” iegādājas akcīzes preces no Polijas uzņēmuma “B”, kurš izraksta rēķinu par precēm. Preces tiek transportētas uz Latviju un uzglabātas akcīzes preču noliktavā “C”, ar kuru tiek noslēgts līgums par preču uzglabāšanu un eksporta procedūras veikšanu, jo preces tālāk tiks pārdotas uzņēmumam “D” Vācijā. Savukārt pēc Vācijas uzņēmuma pieprasījuma, ievērojot 1 mēneša periodu, tālāk tās tiks eksportētas uz uzņēmumu “E” Izraēlā. “A” izraksta rēķinu par precēm “D”, un akcīzes preču noliktava “C” izraksta rēķinu “A” par pakalpojumu (preču uzglabāšanu, muitas formalitātēm). Visi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Kuram eksporta darījumi jānorāda PVN deklarācijā?

Uzņēmums “A” iegādājas M1 klases vieglo pasažieru automašīnu no uzņēmuma “B”. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji Latvijā. Uzreiz pēc iegādes uzņēmums “A” iegādāto automašīnu noņēma no uzskaites, jo nebija plānojis to izmantot saimnieciskajā darbībā, bet gan pārdot auto tirdzniecības vietā. Tā kā auto 2 mēnešu laikā nav izdevies pārdot, “A” nolemj to izmantot citu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, vienīgi auto nav uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma. Kas notiek ar priekšnodokli, ja auto 6 mēnešus tiek izmantots citu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai un tad tiek pārdots? Vai uzņēmums, reģistrējot automašīnu, neatgriezeniski zaudē 50% no priekšnodokļa?

Pieaugot kriptovalūtu popularitātei un cilvēku interesei par investīcijām, aktuāli kļūst jautājumi par to, kā pareizi un atbilstoši likumam deklarēt ienākumus no kriptovalūtu darījumiem. Līdz ar to apskatām Valsts ieņēmumu dienesta 2022.gada 20.oktobra uzziņu 31.1/8.5.1/114882 par fiziskas personas plānotajiem kriptovalūtas darījumiem kriptovalūtu biržā.

Uzņēmums ražo medicīnas un zobārstniecības instrumentus un piederumus, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (PVN likums) ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami darījumi. Uzņēmums šajā jomā vēlas sākt piedāvāt arī apmācības. Vai PVN likuma izpratnē šīs apmācības arī būs ar nodokli neapliekams darījums? Kāda PVN likme jāpiemēro piedāvātajām apmācībām?

2024.gada nogalē daudz tika runāts par algas aprēķina un iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām 2025.gadā. Taču ir lietas, kas šogad paliek nemainīgas – pilnīgi visiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav ar UIN apliekami darījumi, līdz 20.janvārim jāsagatavo UIN deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi – decembri. Apskatām nianses, par kurām nevajadzētu aizmirst, sagatavojot UIN deklarāciju par decembri.

Uzņēmumam 2023. un 2024.gadā ir izveidojusies peļņa, ko vēlas sadalīt dividendēs 2025.gadā. Kādi nodokļi uzņēmumam būs jāmaksā, sadalot peļņu dividendēs, ņemot vērā pieņemtos grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”? Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā jau paredzēts maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par dividendēm, tāpēc rodas jautājums – kurā brīdī jāmaksā vēl arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja samaksāts jau UIN?

Apskatām nodokļu likmes 2025.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem.

Šobrīd ir liela cerība, ka 7 gadu cikls ar sarežģītu algu aprēķinu algoritmu beigsies, pieņemot izstrādātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumu mērķis ir vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā. Vai algas aprēķins pēc jaunā algoritma sniegs finansiālu ieguvumu?

Latvijas uzņēmums aprēķina dividendes no nesadalītās peļņas dalībniekam – fiziskai personai, nerezidentam no Norvēģijas. Iepriekšējo pārskata gadu (2018.–2023.gads) nesadalītā peļņa – 20 000 eiro. Vai, aprēķinot un izmaksājot dividendes nerezidentam, jāaprēķina uzņēmumu ienākuma nodoklis 20% apmērā un tas jānorāda UIN deklarācijā? Vai aprēķinātās un izmaksātās dividendes tiek uzrādītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatā par fiziskas personas – nerezidenta – gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijā?

2024.gada 21.jūnijā stājās spēkā Lielu uzņēmumu grupu globālo minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums, kura mērķis ir daļēji pārņemt direktīvu 2022/2523 par globālā minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautiskām uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Eiropas Savienībā. Ko paredz šis likums un kam tas radīts? Kādi būs Latvijas uzņēmumu pienākumi?

Uzņēmuma pamatdarbība ir nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu noma (NACE 6820). Uzņēmums plāno iegādāties jaunu reprezentatīvu automobili autosalonā par 108 900 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, iznomāšanai citai juridiskai personai. Vai drīkst atskaitīt priekšnodokli 100% apmērā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 3.daļu? Kā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis?

Saistībā ar direktīvas 2020/285 normu ieviešanu Latvija vienādos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Apskatām, kādas ir plānotās izmaiņām PVN reģistrācijas slieksnī, jo, ja grozījumi stāsies spēkā, kā sākotnēji plānots, reģistrācijas sliekšņa noteikšanai būs jāņem vērā 2024.gada apgrozījums.

Vai uzņēmums drīkst kompensēt darbinieka pārcelšanās izdevumus, kas radušies darba devēja interesēs, darbiniekam pārceļoties no pilsētas uz reģionu? Vai izdevumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8.panta 5.daļa no 2024.gada 1.janvāra paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, ja tie nepārsniedz 10% no darbinieka gada algas, bet ne vairāk par 750 eiro. Savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 28. un 29.punktā joprojām ir norādīts iepriekš spēkā esošais slieksnis – 426,86 eiro.

Latvijā reģistrēts uzņēmums pērk preces no Igaunijas uzņēmuma; nopirktās preces tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Neviens no uzņēmumiem nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Vai šādā gadījumā Igaunijas uzņēmumam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāizraksta rēķins ar PVN? Vai arī šāds pienākums ir Latvijas uzņēmumam? Kādas sekas var rasties Latvijas uzņēmumam, ja PVN nav piemērots?