Lasītājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma saņemšanas lūdzis žurnāla “iFinanses” ekspertu viedokli, vai pastāv korelācija starp Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pantā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un organizācijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Skaidrojam!

Izmantojot tirdzniecības platformas, uzņēmumi daudz vieglāk var pārdot preces ne tikai Latvijā un Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē, savukārt pircējiem tā ir iespēja iegādāties preces un pakalpojumus no visas pasaules. Tomēr neskaidrības rodas ar pievienotās vērtības nodokli – Latvijas uzņēmumi, kas pārdod preces un pakalpojumus internetā, var izmantot četrus dažādus pievienotās vērtības nodokļa režīmus. Kuru režīmu izvēlēties?

Nodokļu plānošana ir neatņemama investīciju stratēģijas sastāvdaļa gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, un nekustamā īpašuma nodoklis nav izņēmums. Ņemot vērā plānoto kadastrālo vērtību reformu (sagaidāms kadastrālo vērtību pieaugums) un tās ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokli, rodas pamatots jautājums – kā sagatavoties un izmantot pieejamos atvieglojumus?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja. Kā piemērot un deklarēt pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu un lietotu nekustamo īpašumu?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks dāvinājumā saņem dzīvojamo māju. Pēc vērtētāja novērtējuma šo dzīvojamo māju iegulda sabiedrības pamatkapitālā. Tad šo māju pārdod. Šajā darījumā rodas vairāki jautājumi. Sabiedrības īpašnieka īpašumā māja ir bijusi mazāk par gadu. Vai viņam jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis? Ja jā, tad kura būtu bāzes summa? Vai ir jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls, pārdodot māju? Ja tiek samazināts pamatkapitāls, vai jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis?

Lai samazinātu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu par aizņēmuma procentu izdevumiem, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Tomēr līdzšinējais regulējums netika līdzi finanšu sektora attīstībai – tas joprojām paredzēja procentu atskaitīšanas ierobežojumus daudziem mūsdienīgiem nebanku finansējuma veidiem. Tagad šai problēmai rasts risinājums.

No 2025.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas paredz divas atšķirīgas reģistrācijas kārtības: vispārīgo un īpašo. Kā mainās nodokļa aprēķins, pārejot no vispārīgās reģistrēšanās kārtības uz īpašo? Rēķinām kopā!

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, veic jūras kuģu apkopes pakalpojumus (NACE kods 7120). Ar kuģu īpašniekiem noslēgti līgumi par kuģu ekipāžu nodrošinājumu un vadīšanu, nepieciešamo sertifikātu nodrošināšanas kontroli un kuģu ekspluatācijas organizēšanu atbilstoši jūras tehniskajiem noteikumiem. Kuģu īpašnieki pārsvarā ir Libērijā reģistrēti uzņēmumi, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Kuģu īpašniekiem tiek izrakstīti rēķini saistībā ar darbinieku izdevumiem komandējumos uz kuģiem (dienas nauda un citi izdevumi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”). Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jānorāda rēķinos par izdevumu kompensāciju? Vai šis darījums ir jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 48.2rindā?

Darbinieks strādā pilnu slodzi attālināti. Vai viņam vienlaicīgi var izmaksāt pilnu kompensāciju par attālināto darbu – 40 eiro – un ēdināšanas izdevumiem – 40 eiro –, nemaksājot nodokļus par šīm summām? Uzņēmumam ir noslēgts koplīgums.

2025.gadā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki nolēma izmaksāt dividendēs 2024.gada peļņu un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli segt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas. Vai gada pārskatā aprēķinātais nodoklis no dividendēm uzrādāms kā 2025.gada izdevumi? Vai tomēr par aprēķināto nodokli var samazināt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un attiecīgi samazināt bilances pasīva posteni “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”?

No 2026.gada 1.janvāra ieviests jauns ienākuma nodokļa piemērošanas modelis dividendēm. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā. Vai jaunais nodokļu modelis samazinās nodokļu saistības?

Apskatām nodokļu likmes 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējiem 2 gadiem.

Investoriem, kas investē vērtspapīros, ne vienmēr ir skaidrība par to, vai vērtspapīru atsavināšana rada kapitāla pieaugumu un attiecīgi nodokļu sekas. Tomēr līdz ar peļņas gūšanu no šādiem darījumiem rodas arī pienākums maksāt nodokļus.

Tuvojas 2025.gada beigas, kad uzņēmumiem jāatskatās uz aizvadītā gada notikumiem, jāizvērtē izmaksas un rīcībā esošie attaisnojuma dokumenti, kā arī jānosaka, kas būtu deklarējams pārskata gada pēdējā mēneša – decembra – uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā. Apskatām būtiskākās tajā deklarējamās pozīcijas un pievēršam uzmanību aktuālākajiem jautājumiem.

Reorganizācija ir viens no instrumentiem uzņēmumu darbības struktūras pārkārtošanai – īpaši, ja ir nepieciešams nodalīt atsevišķus biznesa virzienus, riskus vai optimizēt aktīvu pārvaldību. Vispārīgā gadījumā ir pieņemts, ka reorganizācija ir nodokļu neitrāla, proti, tā nerada tūlītējas nodokļu sekas. Taču, lai panāktu, ka reorganizācija tiešām nerada tūlītējas nodokļu sekas, ir jāizpilda noteikti priekšnosacījumi.