Kā var nodarbināt citas valsts pilsoni, kādi nodokļi un kam būtu jāmaksā, kādas atskaites jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam? Atbildi meklēsim, izskatot lasītāja jautājumu!

Ņemot vērā lasītāju komentārus pēc Sabīnes Vuškānes publikācijas “Kā piemērot PVN būvniecības pakalpojumiem pēc reversa atcelšanas?” (iFinanses, 13.08.2019.), kurā tika sniegta atbilde uz jautājumu: "Noslēgts būvniecības līgums par 1000 eiro, daļa samaksāta avansā. Kā rīkoties pēc nākamā gada 1.janvāra, kad būvniecības pakalpojumiem tiks atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana apgrieztā kārtībā? Kas notiek ar PVN deklarācijā norādīto PVN, kas jau par avansu piemērots apgrieztā kārtībā? Kā to piemērot un norādīt PVN deklarācijā par atlikušo maksājumu, kas tiks veikts pēc 1.janvāra?", atbilde ir papildināta par PVN piemērošanu arī būvizstrādājumu piegādēm, ja to pasūtījums vai apmaksa notiek 2019.gadā, bet piegāde – 2020.gadā.

Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ar interneta platformas starpniecību iegādājas preces Ķīnā, un šīs preces tiek izsūtītas un piegādātas uzreiz pircējiem (privātpersonām) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī ārpus ES. Tātad prece Latvijā netiek ievesta, un Latvijas sabiedrība ir starpnieks starp preču ražotāju un gala patērētāju. Kā šādiem darījumiem piemērot PVN?

Latvijas sabiedrība izmaksā 2018.gada dividendes savam īpašniekam – Lietuvas sabiedrībai. Vai par šīm dividendēm ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)? Vai ir jāsniedz papildu atskaite par izmaksām nerezidenta sabiedrībai vai arī jāiesniedz tikai UIN deklarācija?

Sabiedrība nejauši apmaksāja vienu pavadzīmi divas reizes. Preču pārdevējs naudu neatmaksāja, tāpēc mums nācās pārmaksu grāmatot kā avansa maksājumu. Neskaidrības rodas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vai avansam par preci, kurai PVN tiek piemērots reversā kārtībā, vispār ir jāaprēķina PVN, un tas jānorāda PVN deklarācijā?

Šī gada vasarā Saeima beidzot pieņēma ilgi (jau no 2018.gada rudens) gatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ir laiks noskaidrot, kas ir mainīts, kāda tam nozīme un ko šie likuma grozījumi ietekmēs!

SIA “A” uz līguma pamata AS “B” veic metāla konstrukciju krāsošanas darbus. Abas sabiedrības ir Latvijā reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Krāsošanas pakalpojums tiek sniegts Latvijā – ražošanas cehā. SIA “A” šos darbus uzskata par būvniecības pakalpojumiem un rēķinu izraksta bez PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantu. Savukārt AS “B” šo pakalpojumu neuzskata par būvniecības pakalpojumu un lūdz rēķinu izrakstīt ar PVN. Kuram taisnība?

Mazumtirdzniecības uzņēmums “A” iegādājas plastmasas salātu kārbiņas no vairumtirdzniecības uzņēmuma “B”. “A” tās izmanto gan salātu iesaiņošanai kulinārijas veikalā, gan arī pārdod saimniecības preču veikalā. Izmantojot šīs kārbas kā iepakojumu, jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN). Vai tās ir jāapliek ar DRN, ja kārbas pārdod kā preci? Vai tās tiek uzskatītas par vienreizlietojamiem traukiem un piederumiem?

Pieaugot iespējām iegūt sadarbības partnerus, veikt darbinieku apmācības, piedalīties izstādēs un pasākumos starptautiskajā biznesa vidē, Latvijas uzņēmēji dažādu komandējumu rezultātā arvien vairāk saņem rēķinus, kurus izraksta pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji ārvalstīs. Daudzi no tiem tiek izrakstīti ar citas valsts pievienotās vērtības nodokli. Vai to var atskaitīt kā priekšnodokli? Kā to izdarīt?

Akcīzes nodokli atšķirībā no pievienotās vērtības nodokļa piemēro tikai atsevišķām specifiskām preču grupām, kuru ražošanu, pārvietošanu un tirdzniecību regulē virkne tiesību aktu, tāpēc tiem nodokļu maksātājiem, kas ir tiesīgi darboties šajā jomā, ir saistošs ne tikai likums “Par akcīzes nodokli” un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, bet arī citi likumi, piemēram, Alkoholisko dzērienu aprites likums, Reklāmas likums u.c. tiesību akti.

Vai nepieciešams pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā norādīt atskaitīto PVN priekšnodokli par ieguldījumiem nomātu telpu remontā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99.pantu? Telpas sabiedrībai nepieder, bet esam veikuši to kosmētisko remontu, nomainījuši logus un durvis. Priekšnodoklis ir atskaitīts, telpas tiek izmantotas saimnieciskās darbības nodrošināšanai kā tirdzniecības zāle.

Sabiedrībai ir viens dalībnieks – fiziska persona. Šī dalībnieka tuvs radinieks (sieva, vīrs, vecāki u.tml.) sabiedrības darbības nodrošināšanai aizdod bezprocentu aizdevumu bez konkrēta atdošanas termiņa. Vai šādā gadījumā rodas nodokļu riski? Vai par šāda aizdevuma saņemšanu no fiziskas personas jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestā?

Latvijas sabiedrības vienīgais dalībnieks ir Lietuvas sabiedrība, kurai aprēķinātas dividendes par 2018.gadā gūto peļņu. Vai, aprēķinot dividendes par 2018.gadu, uzņēmumu ienākuma nodokli var neaprēķināt Latvijā, bet gan maksāt to tikai Lietuvā, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai” nosacījumiem dividendēm?

Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, elektroniski veic programmatūras izstrādāšanas pakalpojumus Apvienotās Karalistes sabiedrībai, kura nav reģistrēta PVN maksātāja. Vai šim pakalpojumam piemērot PVN 21%? Vai arī šajā darījumā PVN var piemērot apgrieztā kārtībā?

No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.