67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Uzņēmums pasūtīja preci no Lielbritānijas. Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības (ES), tātad tā ir trešā valsts. Tomēr līdz gada beigām ir spēkā tirdzniecības vienošanās. Kad uzņēmuma pasūtītā prece pienāca Latvijā, to izlaida cauri kā sūtījumu no ES, proti, bez importa deklarācijas. Kā šobrīd parādīt darījumus ar Lielbritāniju pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā?
Uzņēmums decembrī uzsāka sadarbību ar “Bolt Operations OÜ” un saņēma taksometra pakalpojumus. “Bolt” izraksta rēķinu bez PVN, pamatojoties uz to, ka katrs atsevišķais Latvijā reģistrētais SIA nav PVN maksātājs. Vai tas ir pareizi, ņemot vērā, ka “Bolt” ir Igaunijā reģistrēts PVN maksātājs? Vai pakalpojumu saņēmējam šāds darījums jādeklarē PVN deklarācijā?
Latvijas sabiedrība pārdod preci Vācijas uzņēmumam. Preču piegādes noteikumi – EXW Rīga. Pēc vācu partnera rīkojuma prece tiek piegādāta uz muitas noliktavu. Kā rīkoties šādā situācijā? Piegāde ir starp diviem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem. Vai Latvijas sabiedrība var piemērot PVN 0% likmi un uzrādīt preces piegādi PVN deklarācijas 45. rindā? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai apstiprinātu 0% likmes piemērošanu?
Latvijas uzņēmums “ABC”, PVN maksātājs, organizēja koncertu Latvijā ar viesmākslinieka uzstāšanos, biļetes tika tirgotas ar SIA “Biļešu serviss” starpniecību.
Varbūt varat sniegt atbildi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni, jo Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti snieguši pretrunīgas atbildes. Vai zemnieku saimniecībai, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā pēc kases principa un nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju, ja apgrozījums pēdējo 12 mēnešu periodā pārsniedzis 40 000 eiro, tas ir, 42 000 eiro, ko veido ieņēmumi no pārdotajiem lopiem 37 000 eiro apmērā un saņemtā PVN 14% kompensācija – 5000 eiro?
2019. gada 12. jūnija uzziņā 31.1-8.5/21395 sniegts Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis jautājumā, kas varētu būt aktuāls tiem, kam pieder nekustamais īpašums, piemēram, dzīvojamā māja vai dzīvoklis. Kā redzams no uzziņā analizētās situācijas, informētība par svarīgām nodokļu niansēm, nopērkot, izveidojot vai uzlabojot nekustamo īpašumu, īpašniekam var ietaupīt diezgan lielu naudas summu.
Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs vēlas iegādāties preces Armēnijā un pārdot tās Ukrainas uzņēmumam. Piegāde plānota no Armēnijas uz Ukrainu – Latvijā prece neienāktu. Kā organizējams un nodokļu deklarācijās atspoguļojams šāds iegādes un piegādes darījums?
Uzņēmums nodarbojās ar medicīnas pakalpojumiem (uroloģija) – pieņemam pacientus, veicam izmeklējumus un zinātniskos pētījumus. Par zinātniskajiem pētījumiem ir noslēgti līgumi ar ārzemju kompānijām – pēc pacienta izpētes nosūtām rezultātus uz ārzemēm. Ieņēmumi pārsniedz 40 000 eiro. Mēs maksājam iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Vai mūsu gadījumā jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis?
SIA “A” 2018. gadā izsniedza aizdevumu saistītam uzņēmumam SIA “B” 5000 eiro apmērā. SIA “A” ir arī nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim, 8000 eiro apmērā. 2018. gadā izsniegtais aizdevums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā tika norādīts kā summa, kas samazina nesadalīto peļņu, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 34. punktu. 2019. gadā daļa no šī aizdevuma tika atmaksāta. Vai UIN deklarācijā 2019. gadā kaut kur ir jāatspoguļo tas, ka daļa no 2018. gadā izsniegtā aizdevuma, kas samazināja nesadalīto peļņu, tiek saņemta atpakaļ?
Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs slēdz trīsstūrveida darījumu ar alus ražošanas uzņēmumu Meksikā un iegādāto alu realizē Ķīnā. Faktiski Latvijas uzņēmums darbojas kā starpnieks ārpus Eiropas Savienības. Alus tiek piegādāts no rūpnīcas gala patērētājam, neievedot to Latvijā. Vai Latvijas uzņēmumam jāmaksā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis Latvijā? Kā šie darījumi jādeklarē Latvijā?
Transporta uzņēmums nopirka vilcēju no SIA. Vilcējs netika izmantots saimnieciskajā darbībā. Tagad nolemts pārdod transportlīdzekli nerezidentam. Vai mums pārdošanas brīdī jāmaksā papildu nodokļi (pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis)?
Turpinot apskatīt jaunos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas ir spēkā no šī gada 12. februāra, šoreiz par izmaiņām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu.
Digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā un citās valstīs tiek apsvērta ar mērķi risināt nodokļu iekasēšanu no lielajiem digitālajiem uzņēmumiem. Aplūkosim, kāda ir problēma un kādi tās risinājumi tiek apsvērti Latvijā un citviet!
Kurš maksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm uzņēmuma pārejas gadījumā? Vai, uzglabājot pārņemtās akcīzes preces, jāievēro kādi speciāli noteikumi un vai tās vispār drīkst realizēt? Atbildi meklējam Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā uzziņā Nr. 10-10/4612!
Visā pasaulē Covid-19 izraisītā pandēmija ieviesusi savus noteikumus cilvēku un biznesu ikdienā. Šobrīd uzņēmējus var iedalīt trīs kategorijā – tie, kas ātri pārstrukturēja vai pārveidoja biznesa formu, tie, kas gaida, un tie, kuriem diemžēl nāksies apturēt uzsākto. Tomēr, neskatoties uz problēmām, valsts ekonomikai jāturpinās, un uzņēmējdarbība ir galvenais tās dzinējs.
|
1
|
. . . |
|---|
15:30, 22. Mai. 2020