67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Ar pircēju ir noslēgts līgums ar “Incoterms” EXW nosacījumiem. Preču piegādes darījums notiek mūsu noliktavās. 2020. gada 12. februārī uzņēmums izraksta rēķinu pircējam, ar pircēju ir vienošanās, ka prece tiks uzglabāta mūsu noliktavā līdz izvešanai uz ES 2020. gada 12. maijā. Rēķins un līgums ir ar februāra datumu, pircējs apmaksu arī veic februārī, bet kravas pavadzīme (CMR) un citi transportēšanas dokumenti ir ar februāra/marta/aprīļa/maija datumiem. Vai šo darījumu mūsu uzņēmums var deklarēt februāra PVN deklarācijā ar 0% likmi saskaņā ar izrakstīto rēķina datumu?
Attiecībā uz avansā izsniegtajiem līdzekļiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. pants papildināts ar jaunu 2.1 daļas 1. punktu. Tajā noteikts izsniegtā avansa maksājuma termiņa periods – 12 mēneši –, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Vai šis nosacījums attiecas arī uz avansu, kas izsniegts līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim (piemēram, avanss pārskaitīts 2020. gada 1. februārī vai 2017. gada janvārī)? Vai ir atšķirība samaksātajiem avansiem līdz 2018. gadam un pēc?
Nekustamā īpašuma projektu attīstība nav vienas dienas jautājums – tas ir gan laikietilpīgi, gan finansiāli ietilpīgi, un ieņēmumi no to realizācijas vai nomas rodas stipri vēlāk nekā izdevumi. Tāpēc rodas jautājums – kas notiek ar samaksāto pievienotās vērtības nodokli? Vai to varēs atgūt kā priekšnodokli un vai ir kādi ierobežojumi? Atbildi meklējam uz lasītāja jautājuma pamata!
Portugāles uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) pārdod preci Polijas uzņēmumam (PVN maksātājs). Polijas uzņēmums pārdod šo preci Latvijas uzņēmumam (PVN maksātājs). Latvijas uzņēmums pārdod iepriekš minēto preci Ukrainas uzņēmumam. Preci no Portugāles uz Ukrainu pa tiešo piegādā Ukrainas transporta uzņēmums. Latvijas uzņēmums saņem rēķinu no Polijas uzņēmuma un izraksta rēķinu Ukrainas uzņēmumam. Vai darījumā starp Poliju un Latviju var atskaitīt priekšnodokli un vai pierādījumam vajag transporta dokumentu? Vai darījumā starp Latviju un Ukrainu ir pareizi izrakstīt rēķinu ar PVN 0% likmi?
Vai rūpnīcu garantijām, kuras tiek tirgotas papildus precei, jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? Vai tās var pielīdzināt apdrošināšanas prēmijām? Runa ir par papildu garantijām, ko tirgo automašīnām; klients tās var iegādāties atsevišķi.
Mūsu SIA valdes loceklis ir Baltkrievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņam pieder arī uzņēmums Kazahstānā (viens īpašnieks), kuram mūsu SIA aizdeva naudu automašīnu iegādei. Arī valdes locekļa tēvam pieder uzņēmums – Krievijā (viens īpašnieks), kuram arī esam aizdevuši naudas līdzekļus. Vai, aizdodot naudu no SIA, kur valdes loceklis ir vienīgais īpašnieks, uzņēmumam citā valstī, kuram viņš arī ir vienīgais īpašnieks, jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)? Vai šīs ir saistītās personas? Un tad visi mūsu SIA aizdevumi jāapliek ar UIN?
Viens no ierosinājumiem, kas varētu palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 izraisīto ietekmi, ir ļaut atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem. Tas paplašinātu jau šobrīd esošo iespēju pagarināt nodokļu maksājumu termiņus uz vienu gadu, un papildus tiek plānots, ka par atlikto periodu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, kā tas bija līdz šim.
Sakiet, lūdzu, kā logu ražotājs un montētājs var konstatēt un galvenais saglabāt pierādījumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditam, ja pasūtītājs ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet nav būvnieks? Kā logu ražotājs un montētājs var zināt, ka pasūtītājs veic “būvniecības procesu”? Kādus pierādījumus VID uzskatīs par pietiekamiem, lai būtu pareizi piemērots reversais PVN?
Mūsu sabiedrībai ir trīs dalībnieki – uzņēmumi (SIA). Tai ir negatīvs pašu kapitāls (jauns ražošanas uzņēmums). Dalībnieki izsniedza sabiedrībai aizdevumus, par kuriem tika aprēķināti procenti, bet tie nav samaksāti. Lai uzlabotu sabiedrības finanšu rādītājus, dalībnieku aizņēmumi tika kapitalizēti (palielināts pamatkapitāls). Vai aprēķinātie (nevis samaksātie) procenti jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā nosacīti sadalītā peļņa?
Pērnā gada beigās tika pieņemti vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie ir tā sauktie ātrie uzlabojumi (quick fixes) pievienotās vērtības nodokļa sistēmā, kuriem vajadzētu uzlabot un vienādot noteikumus visās dalībvalstīs attiecībā uz preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, konsignācijas preču piegādēm un starptautiskiem ķēdes darījumiem.
Kā izmaksāt dividendes SIA, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, īpašniekam (fiziska persona) 2020. gadā? Vai jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Vai tas jāietur dividenžu izmaksas vietā vai arī to maksā pats īpašnieks? Ja īpašnieks ir arī darbinieks, kas saņem algu 720 eiro apmērā, vai dividendes neveidos ienākuma pārsniegumu?
Turpinot apskatīt jaunos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, šoreiz ar dažādu piemēru palīdzību izskatīsim izmaiņas izdevumos, kas uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību vai gluži pretēji – par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Uzņēmumam ir patapinātas vieglās automašīnas. Vai, iegādājoties degvielu šīm automašīnām, pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli drīkst atskaitīt 100% apmērā? Vai arī 50%, kā uzņēmumam piederošajām vieglajām automašīnām?
Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iegādājas akcīzes preces no ražotāja Meksikā un piegādā patērētājam Ķīnā, neievedot Latvijas teritorijā, faktiski veicot starpnieka lomu. Vai no šī darījuma jāmaksā PVN Latvijā? Ja nav, tad kā to atspoguļot PVN deklarācijā? Kādi nodokļi jāmaksā?
Uzņēmums “A” (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) pārdod logus un arī montē tos uzņēmumam “B” (PVN maksātājam). Vai šādam darījumam jāpiemēro īpašais PVN režīms un jānorāda tas PVN deklarācijas pielikumā PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” ar kodu R3 “Nodokļa apgrieztā maksāšana” kā reversais darījums?
|
1
|
. . . |
|---|
07:00, 9. Apr. 2020