Pagājušajā gadā izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, plānojot ieviest vairākas jaunas normas un precizēt esošās. Kāpēc nepieciešami grozījumi un kādas jomas tie skars?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz apbedīšanas pakalpojumus. Vai, saņemot no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apbedīšanas pabalstu, tam piemērojams PVN? Vai tomēr tas ir ar PVN neapliekams ienākums?

Latvijas uzņēmums importēja no Krievijas dzelzceļa vagonus. Muitas deklarācijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts no vagonu muitas vērtības, kurā tika iekļauta preču vērtība saskaņā ar Krievijas uzņēmuma rēķinu un ievedmuitas nodoklis. 2019. gada septembrī noslēgts līgums ar Igaunijas uzņēmumu (Igaunijas PVN maksātājs) par vagonu piegādes organizēšanu. Kā pareizi norādīt šos pakalpojumus PVN deklarācijā – pakalpojumi, kas saistīti ar preču importu vai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts saņemtie pakalpojumi?

Uzņēmums iegādājās vieglo auto Eiropas Savienības dalībvalstī par 47899,16 eiro. Šis darījums tika uzrādīts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā, atskaitīts priekšnodoklis 50% apmērā, bet neatskaitāmā PVN daļa tika pieskaitīta automašīnas vērtībai. Kad un kādā apmērā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja tas ir reprezentatīvs auto?

Uzņēmums tirgo lietotas automašīnas, un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. panta 1. punktu piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu. Lūdzu precizēt, vai nepieciešams paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, tirgojot lietotas automašīnas?

Procentu atskaitīšanas pretizvairīšanās normas, nodokļi investīciju fondiem, nodokļi un šariata instrumenti, ekonomiskā būtība un juridiskā forma, netiešie nodokļi finanšu pakalpojumiem, hibrīdinstrumenti un hibrīduzņēmumi, informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām, citu konvenciju ietekme uz nodokļu konvencijām, breksits (kā nu bez tā) un pat kosmosam piemērojamie nodokļi – tā ir tikai daļa no pasaulē lielākā nodokļu kongresa, kuru rīko Starptautiskā Fiskālā asociācija (IFA), pagājušā gada aktualitātēm. Kas no tā visa varētu būt svarīgākais Latvijas biznesam?

Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iepērk preces no cita uzņēmuma, arī PVN maksātāja, Lietuvā, lai tālāk no Latvijas un Lietuvas teritorijas tās eksportētu uz trešajām valstīm. Eksporta deklarācija tiek noformēta Latvijā un Lietuvā. Vai šajos gadījumos PVN jāpiemēro reversā kā par piegādi ES teritorijā vai tomēr šis darījums skaitās kā eksporta darījums?

Sabiedrība nodarbojas ar semināru organizēšanu Latvijā. Izdevumi ir gan ēdināšana, gan viesu izmitināšana, gan piesaistīto mākslinieku uzstāšanās. Par šiem izdevumiem tiek izrakstīts rēķins sabiedrības sadarbības partneriem Lietuvā, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Rēķinā netiek atsevišķi uzrādīts katrs sniegtais pakalpojums, bet gan kopējais pakalpojums – semināra organizēšana. Kā par šiem izdevumiem aprēķināt un atskaitīt PVN priekšnodokli? Vai šie izdevumi skaitās uzņēmuma reprezentācijas vai ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kāda PVN likme jānorāda rēķinā Lietuvas sabiedrībai? Un vai vajag izdalīt atsevišķi katru pakalpojumu ar savu PVN likmi, ja visi pakalpojumi ir viens kopums?

Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Debitors ir divas reizes apmaksājis vienu un to pašu rēķinu. Gada beigās veidojas negatīvs atlikums kontā 2310, kuru pārgrāmatojam uz 5.grupas kontu kā kļūdaini pārskaitītās summas un pārmaksas. Pārmaksa debitoram netika atgriezta. Tā paliek uzņēmumā, un, kad debitoram tiks sniegts jauns pakalpojums, jāmaksā būs par šo starpību mazāk, tādējādi tiks segta pārmaksa. Vai ir pienākums par pārmaksātajām summām aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārmaksas saņemšanas brīdī? Ja jā, tad kā var zināt, kādu tieši PVN likmi piemērot, jo tā ir atkarīga no sniegtā pakalpojuma veida un var būt vai nu 21%, vai 0%?

Ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31.decembrī, tad daudziem būs jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija līdz 2020.gada 20.janvārim. Un šī deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi jāiesniedz obligāti – arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Tāpēc šoreiz pievērsīšos dažiem aktuāliem jautājumiem.

Publicējam pārskatu par nodokļu likmēm, kas stājas spēkā 01.01.2020. Nodokļu likmes ir apkopotas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

SIA, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, iegādājās lietotu automašīnu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Reģistrējot šo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, tika samaksāts arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, jo nebija vēl uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma (GPS). Otrajā mēnesī tika uzstādīta GPS. Vai par šo mēnesi var veikt priekšnodokļa korekciju 100% vai tomēr 50% apmērā?

Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iegādājas lietotu automašīnu sev kā pamatlīdzekli no Vācijas PVN maksātāja. Vācijas uzņēmums drošības pēc pārdod šo lietoto automašīnu nevis ar PVN 0% likmi, bet savas valsts PVN likmi. Tad, kad šī lietotā automašīna tiks reģistrēta Latvijas CSDD uz juridiskās personas vārda, apliecinājums jānosūta Vācijas uzņēmumam, kas atgriezīs PVN. Vācijas uzņēmums solīja, solīja, taču PVN tā arī neatgrieza. Latvijas uzņēmuma vadība uzrakstīja PVN atmaksas pieteikumu Vācijas ieņēmumu dienestam, bet tas atteicās atmaksāt PVN, jo šim darījumam bija jāpiemēro PVN 0% likme un darījuma partneri paši ir vainīgi, ka to neizmantoja.

Ir dažādi veidi, kā rūpēties par darbinieku motivāciju, viens no tiem – dzīvības apdrošināšanas līguma slēgšana. Tā vienlaikus tiek apdrošināta dzīvība un veidoti uzkrājumi, kurus vēlāk izmaksā darbiniekiem. Interesanti, kā šādos gadījumos piemērot nodokļus? Situācijas mēdz būt dažādas, atbildot uz lasītāja jautājumu, skaidrosim vienu no iespējamajiem variantiem.