67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Kā Latvijas sabiedrībai, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, jāpiemēro PVN un kā tas jāparāda PVN deklarācijā gadījumā, kad tiek veikta preču piegāde starp dažādiem Eiropas Savienības un trešās valsts uzņēmumiem?
Kāds nodoklis būs jāietur SIA, kas vēlas iegādāties zemi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no nerezidenta – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) reģistrētas privātpersonas –, izmaksājot atlīdzību nerezidentam? Vai ir jāiesniedz kādas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par iemaksāto nodokli?
2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ieviešot jaunu režīmu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā – preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call-offstock). Izskatīsim, kā pievienotās vērtības nodoklis šajos darījumos uzrādāms deklarācijā!
Uzņēmums saimnieciskajā darbībā izmanto kravas transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdvietu, transportlīdzeklim nav uzstādīta maršruta kontroles sistēma. Kādā apmērā atskaitāms priekšnodoklis par minētā transportlīdzekļa uzturēšanas izmaksām – degvielas iegāde un remonts – 50% vai 100% apmērā? Otrs jautājums – kā veicama degvielas uzskaite šādam kravas furgonam?
Kad un kā var atjaunot pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu, ja sabiedrība izslēgta no maksātāju reģistra par atskaišu nesniegšanu?
Kā pareizi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā uzrādīt darījumu par preču iegādi no "AliExpress", kas Eiropas Savienībā ir reģistrēts importa vienas pieturas aģentūras režīmā? Vai saņēmējam nav pienākuma aprēķināt PVN apgrieztā kārtībā no visas summas, ja pakalpojums saņemts no trešās valsts?
Nekustamā īpašuma pārdošana no nodokļu skatu punkta var izrādīties īsts pārbaudījums. Tā ir gadījies arī šīs uzziņas pieprasītājam, kuram piederošās zemes pārdošanas darījumam piemērojamo normatīvo aktu skaidrojumi izrādījās tik niansēti, ka Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu ekspertu viedokļi dalās. Izskatām uzziņu!
Uzņēmums – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs – veic gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus darījumus. Ir nodrošināta atsevišķa PVN uzskaite. Kā šādā situācijā grāmatvedībā uzskaitīt saņemtos rēķinus, kuriem PVN ir maksājams reversā? Kurās PVN deklarācijas rindās šādi darījumi jāuzrāda?
Vai jāmaksā nodokļi par dāvinājumu, kas tiek veikts starp Latvijas uzņēmumu – privātskolu, PVN maksātāju Latvijā – un Vācijas uzņēmumu – privātskolu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju Vācijā –, vai arī tas uzskatāms par Latvijas tēla popularizēšanu, kas nerada nodokļu saistības?
Jūlija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumiem līdz to galīgai pieņemšanai vēl tāls ceļš ejams, un likuma pieņemšanas gaitā tas var piedzīvot arī diezgan būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, – taču apskatīsim svarīgāko, kas šobrīd likumprojektā ietverts.
Vai, saņemot preci no Ķīnas, kas tiek atmuitota un par kuru tiek samaksāta ievedmuita un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un konstatējot, ka preces reālie daudzumi nesakrīt ar dokumentos norādīto, jālabo attiecīgā februāra muitas deklarācija un jāsniedz PVN deklarācijas par februāri labojums, lai preces vērtība sakristu ar grāmatvedības uzskaites un muitas deklarācijas datiem?
1. jūlijs, kad spēkā stājās apjomīgās izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz e-komerciju, ir pagājis. Daudzi tirgotāji jau mainījuši līdzšinējo darbības formu, reģistrējušies kādam no pievienotās vērtības nodokļa īpašajiem režīmiem un drīz sniegs pirmo deklarāciju. Kas svarīgs šobrīd? Kam pievērst uzmanību?
Vai pēc zemes pārdošanas dāvinājuma līguma atcelšanas gadījumā būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% apmērā no kapitāla pieauguma, ja deklarēties īpašumā nav iespējams?
Vai ir iespēja sākt sadalīt peļņu, kas gūta no 2018. gada, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par saņemtajām subsīdijām, ja līdz 2017. gada 31. decembrim zemnieku saimniecībai ir palikusi liela nesadalītā peļņa?
Latvijas sabiedrība – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja – sniedz iekārtu remonta pakalpojumu Lietuvas uzņēmumam, kam nav PVN maksātāja numura. Iekārtas faktiski atrodas Lietuvā, kur tiek veikts arī remonts. Vai ir pareizi rēķinu par remonta pakalpojumu sniegšanu izrakstīt bez PVN un attiecīgi PVN deklarācijā šo darījumu norādīt.
|
1
|
. . . |
|---|
