67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Neskatoties uz visai sarežģīto laiku, Eiropas Savienības Tiesa pagājušā gada otrajā pusē ir strādājusi visai ražīgi, un nolēmumu un spriedumu pievienotās vērtības nodokļa lietās 2020. gada rudenī ir bijis visai daudz. Šajā rakstā īss apkopojums par 2020. gada septembrī un oktobrī pieņemtajiem nolēmumiem.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2020. gada 4. septembrī pasludinājis spriedumu lietā SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Izskatīsim svarīgākās atziņas!
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
Vai valdes loceklim, kam nav noteikta atlīdzība par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, var atteikt maksāt slimības naudu tikai tāpēc, ka par viņu veiktas sociālās iemaksas? Vai sociālo iemaksu veikšana ir pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka valdes loceklis ir veicis darba pienākumus? Izskatīsim 2020. gada 10. jūlija Senāta spriedumu lietā SKA-55/2020!
Lai gan vasara esot atvaļinājumu laiks, šī gada jūlijā un augustā Eiropas Savienības Tiesa ražīgi strādājusi. Izskatīsim svarīgākās pievienotās vērtības nodokļa lietas šajā laika periodā!
Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda līgumu vai līguma izpildījums ir neatbilstošs līguma prasībām, tāpat iemesli var būt saistīti arī ar paša komersanta darbību vai izmaiņām tirgū. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis Covid-19 izplatības apstākļos.
Šoreiz izskatīsim Latvijas tiesu praksē nesen izskatītu muitas lietu – Senāta 2020. gada 28. maija spriedumu lietā SKA-54/2020. Tajā izvērtēta virkne apstākļu: pareiza muitas procedūras – ievešana pārstrādei – piemērošana, muitas parāda rašanās, ja netiek ievērota procedūra, un tas, vai muitas parāds ietver arī pievienotās vērtības nodokli.
Šajā laika periodā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma vairākus nolēmumus pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas lietās. Par divām no tām informēšu sīkāk, jo tās varētu būt noderīgas arī Latvijas nodokļu maksātājiem.
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Lai gan pirmais 2020. gada pusgads bija piepildīts ar notikumiem, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju, tiesvedības neapstājās, un pirmajos sešos mēnešos nākuši klājā vairāki Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi par nodokļu strīdiem – šajā rakstā īss ieskats interesantākajos spriedumos un svarīgākās atziņas.
Vai var atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem, kas rodas saistībā ar darbinieku nosūtīšanu? Izskatīsim vienu no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem!
Covid-19 pandēmija ietekmējusi arī Eiropas Savienības Tiesas darbību, jo tiesas nolēmumu un spriedumu skaits 2020. gada 1. ceturksnī bijis netipiski mazs. Par laimi, pāris nolēmumi pievienotās vērtības nodokļa lietās tomēr ir pieņemti – par vienu no tiem sīkāk šajā rakstā.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ar noteiktiem nosacījumiem ir atļauts apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Piemēram, ja nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nozīmīgu skaidrojumu par to nesen sniedzis Latvijas Republikas Senāts.
Vai iespējama likumā noteiktā termiņa, kurā nodokļu maksātājs var pieprasīt pārmaksāto nodokļu atmaksu, pagarināšana? Analizējam šī gada 20. februāra Senāta spriedumu lietā SKA-156/2020!
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditi var noritēt samērā ilgi. Turklāt vēl ilgāk var risināties strīds par auditā pieņemto lēmumu. Šajā laikā var mainīties normas, kas nosaka pienākumu maksāt nodokli. Piemēram, jaunais regulējums var paredzēt, ka tādā pašā situācijā nodoklis šobrīd vairs nebūtu jāmaksā. Vai tādā gadījumā piemērojamas jaunās vai iepriekšējās tiesību normas? Atbildi sniedz Senāta spriedums lietā SKA-452/2019.
|
1
|
. . . |
|---|
