67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Šī gada vasarā Eiropas Savienības Tiesā tika skatīta lieta C-273/18, kurā Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar SIA “Kuršu zeme” par tās tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas izveidojies preču piegādes ķēdē, iegādājoties preces no SIA “KF Prema”. Lieta ir interesanta ne tikai ar to, ka tajā skartas Latvijas nodokļu maksātāju tiesības, bet arī ar to, ka Eiropas Savienības Tiesas nolēmums varētu labvēlīgi ietekmēt diezgan lielu Latvijas nodokļu maksātāju loku, kas veic līdzīgus darījumus.
Turpinot apskatīt aktuālos Senāta spriedumus par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības aspektiem, šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim 2016.gada spriedumam lietā SKC-214/2016, kurā tiesa vērtēja kapitālsabiedrības (SIA) valdes locekļu rīcības likumību, dažādos veidos izmaksājot sev papildu atlīdzību (bonusus, dāvanas un atlaides, kā arī iemaksas pensiju fondos) veidā, kas neatbilda sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajai valdes locekļu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtībai.
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Eiropas Savienības Tiesa šī gada maijā un jūnijā pieņēmusi vairākus prejudiciālos nolēmumus lietās, kas saistītas ar Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanu, un par svarīgākajiem no tiem informēšu šajā publikācijā.
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!
Šī gada marts un aprīlis Eiropas Savienības Tiesai bijis ražīgs, jo ir izspriestas vairākas interesantas lietas jautājumos, par kuriem viedokli gaida arī Latvijas grāmatveži un nodokļu konsultanti.
Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu prakses!
Ko par transfertcenu riskiem varam uzzināt no tiesā izskatītajiem nodokļu strīdiem? Lai gan nepretendējam uz visaptverošu transfertcenu strīdu analīzi, šajā publikācijā sniedzam ieskatu izplatītos transfertcenu strīdu jautājumos, kā arī citās interesantās tieslietās, kurās paustas noderīgas atziņas.
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti divi Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi, kas attiecas uz tūrisma nozari, konkrēti uz ceļojuma aģentūru (mūsu terminoloģijā runājot – tūrisma operatoru) sniegtajiem tūrisma pakalpojumiem (Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 136.pants). Ar šīm lietām – C-422/17 un C-552/17 – būtu ieteicams detalizēti iepazīties ne tikai tūrisma operatoriem, bet vispirms Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuru pārziņā ir skaidrojumu sniegšana nodokļu maksātājiem. Sīkāka informācija par šiem tiesu nolēmumiem ir apkopota šajā publikācijā.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
|
1
|
. . . |
|---|
20:58, 17. Jan. 2020