67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Covid-19 pandēmija ietekmējusi arī Eiropas Savienības Tiesas darbību, jo tiesas nolēmumu un spriedumu skaits 2020. gada 1. ceturksnī bijis netipiski mazs. Par laimi, pāris nolēmumi pievienotās vērtības nodokļa lietās tomēr ir pieņemti – par vienu no tiem sīkāk šajā rakstā.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ar noteiktiem nosacījumiem ir atļauts apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Piemēram, ja nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nozīmīgu skaidrojumu par to nesen sniedzis Latvijas Republikas Senāts.
Vai iespējama likumā noteiktā termiņa, kurā nodokļu maksātājs var pieprasīt pārmaksāto nodokļu atmaksu, pagarināšana? Analizējam šī gada 20. februāra Senāta spriedumu lietā SKA-156/2020!
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditi var noritēt samērā ilgi. Turklāt vēl ilgāk var risināties strīds par auditā pieņemto lēmumu. Šajā laikā var mainīties normas, kas nosaka pienākumu maksāt nodokli. Piemēram, jaunais regulējums var paredzēt, ka tādā pašā situācijā nodoklis šobrīd vairs nebūtu jāmaksā. Vai tādā gadījumā piemērojamas jaunās vai iepriekšējās tiesību normas? Atbildi sniedz Senāta spriedums lietā SKA-452/2019.
Vai var liegt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja nav pārbaudīts darījuma partneris? Izskatīsim jaunākās Senāta atziņas spriedumā lietā SKA-5/2019!
Pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī – tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pievienotās vērtības nodokļa lietās, tomēr sīkāk vēlos informēt par divām no tām, kas attiecas uz plašāku nodokļa maksātāju auditoriju.
Komandējumu noteikumos norādīto kompensāciju normu, kas saistītas ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksas darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem – šāds secinājums izriet no Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā SKA‑20/2019. Izskatīsim to!
Kā noteikt summētā darba laika pārskata periodu, kad darbinieks nav veicis darbu, jo atradies attaisnotā prombūtnē? Un kā šādas pārskata perioda izmaiņas ietekmē virsstundu darba aprēķinu? Izskatīsim jaunāko Senāta spriedumu!
Arī šogad turpinām analizēt svarīgākos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Šoreiz uzmanību pievērsīšu divām no pagājušā gada septembrī–oktobrī izskatītajām lietām, kurās paustas ievērības cienīgas atziņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jautājumos.
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Šī gada vasarā Eiropas Savienības Tiesā tika skatīta lieta C-273/18, kurā Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar SIA “Kuršu zeme” par tās tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas izveidojies preču piegādes ķēdē, iegādājoties preces no SIA “KF Prema”. Lieta ir interesanta ne tikai ar to, ka tajā skartas Latvijas nodokļu maksātāju tiesības, bet arī ar to, ka Eiropas Savienības Tiesas nolēmums varētu labvēlīgi ietekmēt diezgan lielu Latvijas nodokļu maksātāju loku, kas veic līdzīgus darījumus.
Turpinot apskatīt aktuālos Senāta spriedumus par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības aspektiem, šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim 2016.gada spriedumam lietā SKC-214/2016, kurā tiesa vērtēja kapitālsabiedrības (SIA) valdes locekļu rīcības likumību, dažādos veidos izmaksājot sev papildu atlīdzību (bonusus, dāvanas un atlaides, kā arī iemaksas pensiju fondos) veidā, kas neatbilda sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajai valdes locekļu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtībai.
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Eiropas Savienības Tiesa šī gada maijā un jūnijā pieņēmusi vairākus prejudiciālos nolēmumus lietās, kas saistītas ar Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanu, un par svarīgākajiem no tiem informēšu šajā publikācijā.
|
1
|
. . . |
|---|
