67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti divi Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi, kas attiecas uz tūrisma nozari, konkrēti uz ceļojuma aģentūru (mūsu terminoloģijā runājot – tūrisma operatoru) sniegtajiem tūrisma pakalpojumiem (Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 136.pants). Ar šīm lietām – C-422/17 un C-552/17 – būtu ieteicams detalizēti iepazīties ne tikai tūrisma operatoriem, bet vispirms Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuru pārziņā ir skaidrojumu sniegšana nodokļu maksātājiem. Sīkāka informācija par šiem tiesu nolēmumiem ir apkopota šajā publikācijā.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
2019.gada 6.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā SKC-340/2019, kurā tiesa vērtēja Darba likuma 149.panta normas un līdzšinējās judikatūras piemērošanu laika periodam, par kuru ir aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Sazinoties ar dažādu iestāžu amatpersonām, nereti jūtamies bezspēcīgi, jo skaidrs taču, ka ierēdnim ir taisnība! Tomēr – vai vienmēr? Praksē nereti vērojamas situācijas, kad iestāde nerīkojas atbilstoši normatīvajam regulējumam, tāpēc sniegsim atsevišķu procesuālo aspektu izvērtējumu, kas privātpersonai ir būtiski, piedaloties administratīvajā procesā iestādē.
2018.gada oktobrī ir publicēts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā Nr.C-153/17, kurā sniegti kritēriji, uz kuriem nodokļa maksātājam būtu jāpamatojas, izvēloties metodi atskaitāmā priekšnodokļa aprēķināšanai, ja tas veic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus.
2018.gada 19.decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-422/17 par brīdi, kad jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis, ja ceļojumu aģentūra, uz kuru attiecas īpašais režīms ceļojumu aģentūrām, saņem avansu par ceļojuma pakalpojumu, ko tā sniedz ceļotājam. Šajā publikācijā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
2018.gada oktobrī ir publicēts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā Nr.C-249/17 par holdinga sabiedrības tiesībās uz pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli, sniedzot konsultāciju pakalpojumu darījumā, kas ar konkurences tiesību ievērošanu saistītu apsvērumu dēļ netika pilnībā veikts.
Pēc personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā kreditori ir tiesīgi administratoram pieteikt savus prasījumus. Atbilstoši Maksātnespējas likuma (ML) 74.panta 1.daļai administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Savukārt saskaņā ar ML 75.panta 1.daļu administrators var pilnībā vai daļēji neatzīt kreditora prasījumu, par kuru ir strīds starp parādnieku un kreditoru.
2018.gada 28.septembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja lietu Nr.SKC-552/2018 darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas Darba likuma piemērošanā situācijā, ja darbinieks nav piekritis darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
Valsts ieņēmumu dienests 2018.gada jūnijā ir sniedzis uzziņu zemnieku saimniecībai par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Uzziņā ir skartas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa normas.
2018.gada 14.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, kurā tiesa deva vērtējumu par Darba likuma (DL) 101.panta 3.daļas un DL 110.panta 3.daļas savstarpējo piemērojamību, kā arī par DL 58.pantā iekļautā darbinieka atstādināšanas institūta maksimālo ilgumu darbiniekiem, kuri ir arodbiedrību biedri.
Šī gada septembrī Eiropas Savienības Tiesā aplūkota lieta Nr.C-69/17 “Siemens Gamesa Renewable Energy”, kura būs interesanta tiem uzņēmējiem, kuri ir bijuši izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistra nodokļa atskaišu neiesniegšanas dēļ, bet pēc pārkāpumu novēršanas atjaunojuši PVN reģistrāciju, deklarējot atskaitāmo priekšnodokli par periodu, kurā šī nodokļa reģistrācija bija apturēta.
Šoreiz aplūkosim Eiropas Savienības Tiesā izskatītu strīdu (2018.gada 25.jūlijā lietā Nr.C-140/17 Gmina Rijevo) lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanu no rēķiniem par tāda nekustamā īpašuma celtniecību, kas sākumā tika izmantots tikai ar PVN neapliekamajiem darījumiem, bet vairākus gadus pēc tā nodošanas ekspluatācijā uzsākta šī īpašuma izmantošana ar nodokli apliekamiem darījumiem.
|
1
|
. . . |
|---|
07:00, 23. Mai. 2019