67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
2018.gada martā un aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma 3 prejudiciālos nolēmumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) normu interpretāciju. Katrs spriedums ir interesants un aplūkošanas vērts.
11.04.2018. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr.2017-12-01, ar kuru likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (likums par PVN) (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2012.) 12.panta 12.3 un 12.5daļas, ciktāl ar tām ierobežotas tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.
31.01.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-34/2018, kurā atzina, ka sabiedrībai atbilstoši Komerclikuma (KL) 195.pantā noteiktajam ir tiesības prasīt izslēgt tai nelojālu dalībnieku. Lojalitātes pārkāpums ir dalībnieka rīcība, ar kuru viņš nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu.
Aplūkojot pieejamo tiesas nolēmumu skaitu, secināms, ka 2018.gada janvāris un februāris nav bijis Eiropas Savienības Tiesai (EST) ražīgs laiks, jo šajā periodā publicēti tikai 3 spriedumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2 prejudiciālie nolēmumi saistīti ar ļoti specifiskiem nodokļa piemērošanas aspektiem, tāpēc šoreiz sīkāk aplūkošu tikai 1 nolēmumu, kurš varētu būt saistošs PVN maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus.
11.04.2018. Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Eiropas Savienības Tiesai (EST) jau ierasti visvairāk darba bijis (un būs arī turpmāk) saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2017.gada novembris un decembris nav izņēmums. Rakstā apkopoti gada pēdējos mēnešos pieņemtie tiesas spriedumi, kas varētu būt aktuāli arī Latvijas PVN maksātājiem.
2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par bagātnieku nodokli. Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?
11.10.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr.SKA-80/2017, kurā atzina, ka saimnieciskās darbības izdevumi ir iekļaujami attiecīgā taksācijas gada izdevumos, pat ja nav gūti uz konkrētajiem izdevumiem attiecināmi ienākumi, kas atspoguļojas naudas plūsmā tajā pašā taksācijas gadā. Tas nozīmē, ka izdevumiem, kas tiek atskaitīti no ienākumiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), obligāti nav jābūt attiecināmiem uz konkrētiem ienākumiem, bet to raksturs var būt arī vispārīgs.
Darba likumā (DL) paredzēts aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, ja viņš izmanto savas tiesības darba tiesisko attiecību ietvaros. Pavisam nesen lielu ievērību izpelnījās Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta 14.11.2017. spriedums lietā Nr.SKC-762/2017, kurā tiesa lēma, ka darba uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, ja tā iemesls ir darbinieka atteikšanās pieņemt algu "aploksnē".
2017.gada septembris un oktobris Eiropas Savienības Tiesai (EST) bija ražīgs periods, kurā sniegti vairāki prejudiciālie nolēmumi arī Latvijā aktuālā jautājumā. Proti, 3 lietās analizēti jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu neatkarīgu personu grupu (NPG) sniegtajiem pakalpojumiem.
30.08.2017. stājās spēkā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1320/2017, ar kuru noteikts, ka turpmāk darba devējs nedrīkstēs pārsūdzēt darbinieka uzteikumu, kura pamatā ir Darba likuma (DL) 100.panta 5.daļa, jeb uzteikumu svarīga iemesla dēļ.
Vai situācija, kad par vienāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personām ar atšķirīgu finansiālo stāvokli piemēroti dažādi soda veidi, uzskatāma par pieļaujamu? Vai ar šādu atšķirību var pamatot smagāka soda piemērošanu? Šādus jautājumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments vērtējis 31.05.2017. lēmumā lietā Nr.SKK-357/2017.
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Lai gan SIA dalībnieki netiek iesaistīti uzņēmuma ikdienas darbībā un tiesību normās kapitāla daļu īpašnieku un sabiedrības atbildība ir nodalīta, praksē ir gadījumi, kad fiziskās personas saistības tiek uzskatītas arī par sabiedrības saistībām tikai tādēļ, ka šī persona ir sabiedrības dalībnieks.
|
1
|
. . . |
|---|
22:50, 14. Jūn. 2018