67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī – tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pievienotās vērtības nodokļa lietās, tomēr sīkāk vēlos informēt par divām no tām, kas attiecas uz plašāku nodokļa maksātāju auditoriju.
Komandējumu noteikumos norādīto kompensāciju normu, kas saistītas ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksas darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem – šāds secinājums izriet no Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā SKA‑20/2019. Izskatīsim to!
Kā noteikt summētā darba laika pārskata periodu, kad darbinieks nav veicis darbu, jo atradies attaisnotā prombūtnē? Un kā šādas pārskata perioda izmaiņas ietekmē virsstundu darba aprēķinu? Izskatīsim jaunāko Senāta spriedumu!
Arī šogad turpinām analizēt svarīgākos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Šoreiz uzmanību pievērsīšu divām no pagājušā gada septembrī–oktobrī izskatītajām lietām, kurās paustas ievērības cienīgas atziņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jautājumos.
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Šī gada vasarā Eiropas Savienības Tiesā tika skatīta lieta C-273/18, kurā Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar SIA “Kuršu zeme” par tās tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas izveidojies preču piegādes ķēdē, iegādājoties preces no SIA “KF Prema”. Lieta ir interesanta ne tikai ar to, ka tajā skartas Latvijas nodokļu maksātāju tiesības, bet arī ar to, ka Eiropas Savienības Tiesas nolēmums varētu labvēlīgi ietekmēt diezgan lielu Latvijas nodokļu maksātāju loku, kas veic līdzīgus darījumus.
Turpinot apskatīt aktuālos Senāta spriedumus par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības aspektiem, šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim 2016.gada spriedumam lietā SKC-214/2016, kurā tiesa vērtēja kapitālsabiedrības (SIA) valdes locekļu rīcības likumību, dažādos veidos izmaksājot sev papildu atlīdzību (bonusus, dāvanas un atlaides, kā arī iemaksas pensiju fondos) veidā, kas neatbilda sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajai valdes locekļu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtībai.
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Eiropas Savienības Tiesa šī gada maijā un jūnijā pieņēmusi vairākus prejudiciālos nolēmumus lietās, kas saistītas ar Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanu, un par svarīgākajiem no tiem informēšu šajā publikācijā.
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!
Šī gada marts un aprīlis Eiropas Savienības Tiesai bijis ražīgs, jo ir izspriestas vairākas interesantas lietas jautājumos, par kuriem viedokli gaida arī Latvijas grāmatveži un nodokļu konsultanti.
Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu prakses!
Ko par transfertcenu riskiem varam uzzināt no tiesā izskatītajiem nodokļu strīdiem? Lai gan nepretendējam uz visaptverošu transfertcenu strīdu analīzi, šajā publikācijā sniedzam ieskatu izplatītos transfertcenu strīdu jautājumos, kā arī citās interesantās tieslietās, kurās paustas noderīgas atziņas.
|
1
|
. . . |
|---|
10:30, 7. Apr. 2020