67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Eiropas Savienības Tiesa šī gada maijā un jūnijā pieņēmusi vairākus prejudiciālos nolēmumus lietās, kas saistītas ar Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanu, un par svarīgākajiem no tiem informēšu šajā publikācijā.
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!
Šī gada marts un aprīlis Eiropas Savienības Tiesai bijis ražīgs, jo ir izspriestas vairākas interesantas lietas jautājumos, par kuriem viedokli gaida arī Latvijas grāmatveži un nodokļu konsultanti.
Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu prakses!
Ko par transfertcenu riskiem varam uzzināt no tiesā izskatītajiem nodokļu strīdiem? Lai gan nepretendējam uz visaptverošu transfertcenu strīdu analīzi, šajā publikācijā sniedzam ieskatu izplatītos transfertcenu strīdu jautājumos, kā arī citās interesantās tieslietās, kurās paustas noderīgas atziņas.
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti divi Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi, kas attiecas uz tūrisma nozari, konkrēti uz ceļojuma aģentūru (mūsu terminoloģijā runājot – tūrisma operatoru) sniegtajiem tūrisma pakalpojumiem (Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 136.pants). Ar šīm lietām – C-422/17 un C-552/17 – būtu ieteicams detalizēti iepazīties ne tikai tūrisma operatoriem, bet vispirms Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuru pārziņā ir skaidrojumu sniegšana nodokļu maksātājiem. Sīkāka informācija par šiem tiesu nolēmumiem ir apkopota šajā publikācijā.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
2019.gada 6.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā SKC-340/2019, kurā tiesa vērtēja Darba likuma 149.panta normas un līdzšinējās judikatūras piemērošanu laika periodam, par kuru ir aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Sazinoties ar dažādu iestāžu amatpersonām, nereti jūtamies bezspēcīgi, jo skaidrs taču, ka ierēdnim ir taisnība! Tomēr – vai vienmēr? Praksē nereti vērojamas situācijas, kad iestāde nerīkojas atbilstoši normatīvajam regulējumam, tāpēc sniegsim atsevišķu procesuālo aspektu izvērtējumu, kas privātpersonai ir būtiski, piedaloties administratīvajā procesā iestādē.
2018.gada oktobrī ir publicēts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā Nr.C-153/17, kurā sniegti kritēriji, uz kuriem nodokļa maksātājam būtu jāpamatojas, izvēloties metodi atskaitāmā priekšnodokļa aprēķināšanai, ja tas veic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus.
2018.gada 19.decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-422/17 par brīdi, kad jāaprēķina pievienotās vērtības nodoklis, ja ceļojumu aģentūra, uz kuru attiecas īpašais režīms ceļojumu aģentūrām, saņem avansu par ceļojuma pakalpojumu, ko tā sniedz ceļotājam. Šajā publikācijā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
|
1
|
. . . |
|---|
07:00, 23. Okt. 2019