67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Šoreiz aplūkosim Eiropas Savienības Tiesā izskatītu strīdu (2018.gada 25.jūlijā lietā Nr.C-140/17 Gmina Rijevo) lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanu no rēķiniem par tāda nekustamā īpašuma celtniecību, kas sākumā tika izmantots tikai ar PVN neapliekamajiem darījumiem, bet vairākus gadus pēc tā nodošanas ekspluatācijā uzsākta šī īpašuma izmantošana ar nodokli apliekamiem darījumiem.
2018.gada maijā un jūnijā Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi 8 prejudiciālos nolēmumus par pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretāciju.
Konkurējošas sabiedrības dibināšana un tās darbības aktīva veicināšana ir būtisks sabiedrības dalībnieka lojalitātes pienākuma pārkāpums, norāda Latvijas Republikas Augstākā tiesa šovasar sagatavotajā spriedumā.
20.04.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, ar kuru atzina - ja darba līgums tiek uzteikts saistībā ar darbinieka rīcību pretēji labiem tikumiem, darba devējam ir jānorāda uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas pamato šo faktu, kā arī jādod darbinieka rīcības objektīvs izvērtējums un pamatojums šādas rīcības atzīšanai par pretēju labiem tikumiem.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta judikatūru papildinājis 30.11.2017. pieņemtais spriedums lietā Nr.SKC-343/2017 par valdes locekļa atbildību.
15.12.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-330/2017. Šajā spriedumā tiesa secināja, ka atbilstoši Komerclikuma 20.pantam un Civillikuma 1683.pantam uzņēmuma pārejas gadījumā, beidzoties vienas solidāri saistītās personas saistībām, automātiski nebeidzas arī pārējo solidāri saistīto personu saistības.
2018.gada martā un aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma 3 prejudiciālos nolēmumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) normu interpretāciju. Katrs spriedums ir interesants un aplūkošanas vērts.
11.04.2018. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr.2017-12-01, ar kuru likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (likums par PVN) (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2012.) 12.panta 12.3 un 12.5daļas, ciktāl ar tām ierobežotas tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.
31.01.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-34/2018, kurā atzina, ka sabiedrībai atbilstoši Komerclikuma (KL) 195.pantā noteiktajam ir tiesības prasīt izslēgt tai nelojālu dalībnieku. Lojalitātes pārkāpums ir dalībnieka rīcība, ar kuru viņš nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu.
Aplūkojot pieejamo tiesas nolēmumu skaitu, secināms, ka 2018.gada janvāris un februāris nav bijis Eiropas Savienības Tiesai (EST) ražīgs laiks, jo šajā periodā publicēti tikai 3 spriedumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2 prejudiciālie nolēmumi saistīti ar ļoti specifiskiem nodokļa piemērošanas aspektiem, tāpēc šoreiz sīkāk aplūkošu tikai 1 nolēmumu, kurš varētu būt saistošs PVN maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus.
11.04.2018. Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Eiropas Savienības Tiesai (EST) jau ierasti visvairāk darba bijis (un būs arī turpmāk) saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2017.gada novembris un decembris nav izņēmums. Rakstā apkopoti gada pēdējos mēnešos pieņemtie tiesas spriedumi, kas varētu būt aktuāli arī Latvijas PVN maksātājiem.
2017.gadā lielu sabiedrības uzmanību izpelnījās Latvijas Republikas Satversmes tiesā (ST) skatītās lietas par Solidaritātes nodokļa likuma (Likums) normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (Satversme). Jau no solidaritātes nodokļa (SN) ieviešanas idejas rašanās dienas tas plašsaziņas līdzekļos un publiskajās tērzētavās dēvēts par bagātnieku nodokli. Kas īsti ir šis nodoklis, un kāda būs tā nākotne?
11.10.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr.SKA-80/2017, kurā atzina, ka saimnieciskās darbības izdevumi ir iekļaujami attiecīgā taksācijas gada izdevumos, pat ja nav gūti uz konkrētajiem izdevumiem attiecināmi ienākumi, kas atspoguļojas naudas plūsmā tajā pašā taksācijas gadā. Tas nozīmē, ka izdevumiem, kas tiek atskaitīti no ienākumiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), obligāti nav jābūt attiecināmiem uz konkrētiem ienākumiem, bet to raksturs var būt arī vispārīgs.
|
1
|
. . . |
|---|
07:00, 8. Nov. 2018