Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!

Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.

Medijos ik dienas tiek publicēts saturs, kas aizsargājams ar autortiesībām, tomēr izdevējiem un satura veidotājiem nav pieļaujama visatļautība. Vienlaikus arī autoru tiesības nav neierobežotas, un likumdevējs ir ieviesis mehānismus, kas nodrošina veselīgu proporcionalitāti.

Nokavējuma nauda un līgumsods ir starp līgumos visbiežāk izmantotajiem instrumentiem kreditora interešu aizsardzībai. Katram no tiem ir sava specifika. Pirms šo jēdzienu iekļaušanas līgumos der zināt arī līdzšinējo tiesu praksi šajā jautājumā.

Vispārīgā gadījumā par ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Taču likums ir noteicis izņēmuma gadījumus, kuros fiziskā persona ir atbrīvota no nodokļa maksāšanas pienākuma. Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai atvieglojumu piemērotu, un kā noteikt kapitāla pieaugumu, ja nekustamais īpašums bija saņemts dāvinājumā?

Notariālais izpildu akts ir salīdzinoši jauns tiesību instruments, tāpēc par tā piemērošanu vēl ir domstarpības. Piemēram, vai nostiprinājuma lūgumam pievienots notariālais izpildu akts par saistības piespiedu izpildīšanu bezstrīdus kārtībā un aizdevuma līgums var būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā?

Šī gada 20.jūnijā Latvijas Republikas Augstākā tiesa (LR AT) pieņēma spriedumu Nr.SKA-333/2014 (Spriedums), ar kuru atstāja spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu par pilnsabiedrības "Latroad "sodīšanu par Konkurences likuma (KL) 11.panta (aizliegtas vienošanās) pārkāpumu. KP lēmumā atzina, ka pilnsabiedrības biedri sadalījuši tirgu un apmainījušies ar informāciju, kas attiecas uz to dalību konkursos.

Uzņēmēji bieži saskaras ar situāciju, ka sadarbības partneris vai klients paliek parādā un kļūst maksātnespējīgs. Parādnieka maksātnespējas procesa rezultātā parasti izdodas atgūt tikai daļu no parāda vai pat neko, jo parādnieka mantas vērtība parasti ir mazāka par kopējo parādu apjomu vai maksātnespējas pasludināšanas brīdī mantas vairs nav vispār.

Publisko iepirkumu likums (likums) uzskatāms par vienu no tiem normatīvajiem aktiem, kurā ietverts relatīvi liels skaits ģenerālklauzulu jeb atvērtu jēdzienu, kuru interpretēšana ir tiesību piemērotāja ziņā. "Nepamatoti lēts piedāvājums" ir viens no jēdzieniem, kura iztulkošana ir tieši atkarīga no interpretācijas. Tā piemērošana bieži rada praktiska rakstura problēmas gan pasūtītājiem, kuru pienākums ir konstatēt nepamatoti lēta piedāvājuma esamību, gan pretendentiem, veicot piedāvājumā ietverto izmaksu aprēķinus, jo likumā nav nepārprotami atrunātu kritēriju piedāvājuma atzīšanai par nepamatoti lētu.

Preču zīmju galvenā funkcija ir ļaut patērētājiem atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Reģistrētas preču zīmes aizsargā likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (6. un 7.pants) un Padomes Regula (EK) Nr.207/2009 par Kopienas preču zīmi (8. un 9.pants), un tās dod tiesību īpašniekam iespējas vērsties pret citām personām, kuras rīkojas prettiesiski, piemēram, uzdrukājot citai personai piederošu apzīmējumu uz savām precēm.

Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par prasījuma precizēšanu apelācijas instances tiesā.

Ik dienas tiek sludināti publiskie iepirkumi, kuru jēga ir saistāma ar valsts, pašvaldību iestāžu, kapitālsabiedrību funkciju un uzdevumu nodrošināšanu. Tiek iepirkti gan būvdarbi, gan preču piegādes, gan arī dažādi pakalpojumi, kas arī veido iepirkuma priekšmetu. Nosakot iepirkuma priekšmetu, tiek noteikts noslēdzamā iepirkuma līguma veids: būvdarbu līgums, piegādes līgums vai pakalpojuma līgums, un uz katru no šiem līgumu veidiem ir attiecināmas nedaudz atšķirīgas likumdevēja prasības. Turklāt pakalpojumu līgumu piešķiršanā ir noteikts atšķirīgs regulējums pakalpojumiem, kuros varētu būt pārrobežu intereses moments un atvieglotas prasības tiem pakalpojumu iepirkumiem, kur šāda interese varētu nebūt. Tieši par šādu pakalpojumu līgumu, kurus Publiskā iepirkuma likuma kontekstā dēvē par B daļas pakalpojumiem, piešķiršanas tiesiskumu lasiet šajā publikācijā.

Publiskais sektors, proti, valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, lai nodrošinātu to kompetencē noteikto uzdevumu izpildi, ik dienas veic dažādus iepirkumus, veidojot sadarbību ar privāto sektoru – piegādātājiem. Attiecības starp publisko un privāto sektoru publiskajos iepirkumos lielākā daļā gadījumu regulē Publisko iepirkumu likums. Papildus ir jāpiemin arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Šajā publikācijā tiks analizēta piegādātāju interešu aizsardzība valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu organizētajos iepirkumos, kas tiek rīkoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (Likums).

Turpinot rakstīt par dalītā īpašuma problemātiku, kas jo īpaši aktuāla kļuvusi pēc 2012.gada jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstītā Tieslietu ministrijas informatīvā ziņojuma "Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, ar kuru paredzēts atteikties no dalītā īpašuma" (Informatīvais ziņojums), raksta autore raksturos dažas praksē aktuālas problēmas, kuras būtu jārisina likumdošanas ceļā.

2012. gada 2. maijā tika pasludināts Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2011-17-03, ar kuru tika atzīts, ka Satversmei neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" (MK noteikumi Nr. 321) 3. un 4. punkts. Spriedums ir raisījis plašas diskusijas, kuru saturs nereti liek domāt, ka ne vienmēr ir pilnīga izpratne par tā saucamā nesēju atlīdzības koncepta būtību.