Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Šis ir noslēdzošais raksts ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā ciklā, kurā Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apskata nereģistrēto ieņēmumu tematiku. Savā sarunā Māris un Justīna analizē studenšu Inesas Gromas, Agneses Varlamovas, Lindas Leščinskas un Alīnas Tropinas pētījumus.
Latvijā ir daudz un dažādas saimnieciskās darbības formas – katra ar savu specifiku – un pietiekami komplicēta nodokļu sistēma, ko nākas izpētīt fiziskai personai pirms saimnieciskās darbības reģistrēšanas. Vai tam ir ietekme uz ēnu ekonomiku? Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – analizē studentes Tatjanas Galkinas maģistra darbā savāktos materiālus un apspriež viņas secinājumus.
Pēckrīzes laikā savas aktivitātes atjaunojuši arī rubrikas “Smilšu kaste” vadītāji – Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko. Šoreiz viņi apspriedīs Covid-19 ietekmi uz nereģistrēto nodarbinātību un ēnu ekonomiku kopumā.
Šoreiz Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apspriež savu studentu Ievas Nagles, Ilvijas Ulmanes, Aleksandras Šutovas un Bruno Bergmaņa vērienīgo projektu, kurā tie skaidroja nereģistrētās nodarbinātības izplatību Latvijā un tās atbalstu sabiedrībā.
Ēnu ekonomika Latvijā veido aptuveni piekto daļu no kopējās ekonomikas, un, samazinot tās ietekmi, var iegūt iespaidīgus papildienākumus budžetā, vienlaicīgi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi godīgajiem nodokļu maksātājiem. Sākam jaunu rakstu sēriju rubrikā “Nodokļu smilšu kaste”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru, veltīta tieši šai tēmai.
Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – izsaka priekšlikumus Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, apskatot darbaspēka nodokļu aizvietošanu ar citiem nodokļiem, tai skaitā jauno digitālo nodokli, kā arī pārrunā iespējas uzlabot nodokļu ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas ietekmi.
Vai pastāv ideāla nodokļu sistēma? Kāda tā ir? Un cik tālu no tās ir Latvija? Šajā sarunā to analizēs Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko.
Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – šoreiz apskata, kādu ārējo faktoru ietekmē Latvijā izveidojusies tieši tāda nodokļu sistēma, kāda tā šobrīd ir.
Par Latvijas nodokļu sistēmu tiek diskutēts nepārtraukti, turklāt domas par tās attīstību ir daudz un pretējas – nodokļus palielināt vai samazināt? Vai jāveido elastīgāka vai stingrāka nodokļu administrēšanas sistēma? Vai ekonomika jāstimulē ar nodokļu likmēm vai labāk neiejaukties ekonomikā? Šoreiz iepazīstināsim ar Rīgas Tehniskās universitātes studenšu Sanitas Stūrmanes, Ilzes Domas, Ingas Pauļskas un Lienes Lases pētījumiem un atziņām par iespējamo nodokļu sistēmas attīstību.
Noslēdzot tēmu par sadarbības ekonomikas nodokļu sistēmu, Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki Dr.oec. Justīna Hudenko un Dr.oec. Māris Jurušs pārrunās un analizēs maģistrantes Ilzes Varlamovas piedāvājumus Latvijas nodokļu sistēmas attīstībai.
Turpinot iepriekšējā “iFinanses” numurā apskatītos nodokļu piemērošanas izaicinājumus sadarbības ekonomikā, šoreiz rubrikā “Nodokļu smilšu kaste” pētīsim, kā nodokļu jautājumi tiek risināti citās valstīs. Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki Dr.oec. Justīna Hudenko un Dr.oec. Māris Jurušs analizē Mg.oec. Ilzes Varlamovas apkopotās zinātnieku atziņas.
Rubrikas “Nodokļu smilšu kaste” vadītāji, Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki Dr.oec. Justīna Hudenko un Dr.oec. Māris Jurušs analizē studentes Ilzes Varlamovas atziņas par nodokļu piemērošanu sadarbības ekonomikā!
Žurnāla “iFinanses” iepriekšējos numuros (aprīlis – jūlijs) rubrikā “Nodokļu smilšu kaste” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēkiem un studentiem pētījām kriptovalūtu jautājumus – sākot ar kriptovalūtu ieviešanu un izmantošanu dažādās valstīs, tostarp Latvijā, beidzot ar nodokļu aspektiem. Nākamo piedāvājam izpētīt tēmu par nodokļu piemērošanas izaicinājumiem sadarbības ekonomikā, kas galvenokārt asociējas ar tādām digitālajām platformām kā “Airbnb” un “Uber”.
Noslēdzot tēmu par kriptovalūtām, piedāvājam sarunu, kurā, analizējot studentu veiktos pētījumus un savāktos materiālus, tiek sniegtipriekšlikumi nodokļu jomas attīstībā darījumos ar kriptovalūtām. Rubrika “Nodokļu smilšu kaste” tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru.
Kādi tad īsti ir riski kriptoaktīvu nodokļu administrēšanā? Šoreiz rubrikā “Nodokļu smilšu kaste”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru, analizēsim studenšu Montas Sandores un Aleksandras Agejevas apkopotos materiālus, izvērtēsim ekspertu viedokļus, kā arī skatīsimies, ko par šo jautājumu saka zinātnieki un kādas ir politiskās nostādnes. Aicinām uz sarunu ar pasniedzējiem Dr.oec. Justīnu Hudenko un Dr.oec. Māri Jurušu!
