67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Komandas, kas piedalījušās Bojāra spēlēs, bieži vien ir pārsteigtas par šķietami īgno kolēģu aizrautību, par kluso kolēģu līdera dotībām un pat lēnāko kolēģu skriešanas prasmēm. Vadītāji novērtē jaunās prasmes, kuras pamanījuši darbiniekos spēles laikā. Dažs izceļas ar radošiem risinājumiem, analītisko domāšanu vai neticamu veiksmes faktoru, ko vēlāk var izmantot arī darba ikdienā.
Situācijā, kad darbu var veikt attālināti, izzūd robežas starp valstīm, jo strādāt var pie darba devēja jebkurā valstī, fiziski atrodoties Latvijā. Bet kurā valstī šādam darbiniekam ir jāmaksā nodokļi? Un kā samaksātie nodokļi jāuzrāda darba devēja ziņojumos? Analizējam lasītāja situāciju!
Kā korekti izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai ne darbiniekam, ne darba devējam nepaliktu rūgtums – tas ir jautājums, kas nereti rodas personāla daļas pārstāvjiem un vadītājiem. Jāatzīmē, ka nereti atvadīties no darbinieka ir daudz grūtāk, nekā pieņemt jaunu.
Vadot seminārus par personāla dokumentu pārvaldību, bieži saņemu jautājumus, kādi dokumenti nepieciešami, ja organizācijā atlasa vajadzīgo darbinieku konkursa kārtībā. Jānorāda, ka personāla dokumentu pārvaldība ir joma, kas tieši nav regulēta nevienā normatīvajā aktā, tāpēc šajā publikācijā apkopoju ieteikumus no savas darba prakses.
Tuvojoties gada beigām, uzņēmumi vairāk domā par dažādiem kolektīviem pasākumiem un svinībām. Ja iepriekš darbinieku izklaides pasākumi un kopīgas svinības sev līdzi nesa papildu nodokļa sekas, tad kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, ir ieviesti labvēlīgāki nosacījumi, kas šādus izklaides izdevumus atļauj uzskatīt par saimnieciskiem, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem.
Darba devējs organizē personāla ilgtspējas pasākumus, izdevumu summa nepārsniedz 5% no bruto algas par pagājušo gadu. Vai obligāti jābūt noslēgtam darba koplīgumam ar darbiniekiem, lai varētu nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par izdevumiem, kas saistīti ar šo pasākumu organizēšanu? Un tas pats jautājums arī par reprezentācijas izdevumiem. Ja darba devējs paredz izdevumus kafijai un tējai u.tml., kas domāti gan klientiem, gan personālam, vai obligāti jābūt darba koplīgumam ar darbiniekiem, lai šos izdevumus varētu neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē?
Viena no izplatītākajām problēmām darba vidē, ar kuru sastopas lielākā daļa strādājošo, ir smēķēšana. Jautājums ir aktuāls kā smēķētājiem, kuri vismaz pāris reizes darba dienas laikā vēlas “izskriet uzpīpēt”, tā arī nesmēķētājiem, kuri negrib nonākt smacīgā cigaretes dūmu mākonī. Kādas ir smēķētāju un nesmēķētāju tiesības darbavietā, un kādi – darba devēja pienākumi?
Pēdējā gadu desmitā arvien vairāk runā par to, ka mēs dzīvojam grūti prognozējamā elektronizācijas un robotizācijas laikā, ka nav iespējams uzņēmumiem izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un mērķus. Ilgtermiņa mērķu trūkuma dēļ vadītāju uzmanība tiek sadrumstalota, tā tiek pievērsta ikdienas darba uzdevumiem un kontrolei, tā visu līmeņu vadība lēnām sāk nodarboties ar mikromenedžmentu. Kādas ir tā sekas darbinieku motivācijā?
Vai uzņēmuma vadītājs var pilnvarot citu darbinieku apstiprināt dažādus rīkojumus saistībā ar personālu (par atvaļinājumiem, komandējumiem u.tml.)? Vai ir noteikti kādi ierobežojumi?
Kuram uzņēmuma darbiniekam ir jāizstrādā darba samaksas nolikums?
Darba vide pēdējo gadu laikā mainās arvien straujāk. Ja iepriekš galvenokārt tika runāts, ka priekšplānā izvirzās ergonomiskie un psihosociālie riska faktori, tad šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts jaunajām darba organizācijas formām, piemēram, elastīgajam darba laikam un attālinātam darbam. Tas kopumā arvien vairāk mūs attālina no klasiskās izpratnes par darba aizsardzību.
Personālvadībā daudz tiek pētīta motivācija. Tomēr praksē nereti, runājot par motivāciju, viena puse raugās uz otru - darba devēji meklē pašmotivētus darbiniekus, savukārt darbinieki gaida dažādus materiālos un nemateriālos motivatorus no vadības. Kas tad ir motivācija, kur tā meklējama, un kuri motivatori ir efektīvākie?
Veselīgs dzīvesveids ir modē! Cilvēki arvien vairāk piedomā pie veselīga uztura un sportisko aktivitāšu nozīmes ikdienā, tāpēc daudzi izmanto iespēju no rītiem uz darbu braukt ar velosipēdu. To veicina arī infrastruktūras attīstība – pilsētās tiek izbūvēti arvien jauni veloceliņi un ierīkotas velonovietnes. Darba devējiem savukārt der padomāt par veselības veicināšanu darba vietās.
Pirms uzstādīt videonovērošanas ierīces darbavietā, darba devējam ir jāizvērtē, vai videonovērošana ar mērķi kontrolēt darbiniekus darbavietā ir pamatota un likumīga un vai tādējādi netiek aizskartas darbinieku tiesības uz privātumu.
Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.
