Pēdējā gadu desmitā arvien vairāk runā par to, ka mēs dzīvojam grūti prognozējamā elektronizācijas un robotizācijas laikā, ka nav iespējams uzņēmumiem izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un mērķus. Ilgtermiņa mērķu trūkuma dēļ vadītāju uzmanība tiek sadrumstalota, tā tiek pievērsta ikdienas darba uzdevumiem un kontrolei, tā visu līmeņu vadība lēnām sāk nodarboties ar mikromenedžmentu. Kādas ir tā sekas darbinieku motivācijā?

Vai uzņēmuma vadītājs var pilnvarot citu darbinieku apstiprināt dažādus rīkojumus saistībā ar personālu (par atvaļinājumiem, komandējumiem u.tml.)? Vai ir noteikti kādi ierobežojumi?

Kuram uzņēmuma darbiniekam ir jāizstrādā darba samaksas nolikums?

Darba vide pēdējo gadu laikā mainās arvien straujāk. Ja iepriekš galvenokārt tika runāts, ka priekšplānā izvirzās ergonomiskie un psihosociālie riska faktori, tad šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts jaunajām darba organizācijas formām, piemēram, elastīgajam darba laikam un attālinātam darbam. Tas kopumā arvien vairāk mūs attālina no klasiskās izpratnes par darba aizsardzību.

Personālvadībā daudz tiek pētīta motivācija. Tomēr praksē nereti, runājot par motivāciju, viena puse raugās uz otru - darba devēji meklē pašmotivētus darbiniekus, savukārt darbinieki gaida dažādus materiālos un nemateriālos motivatorus no vadības. Kas tad ir motivācija, kur tā meklējama, un kuri motivatori ir efektīvākie?

Veselīgs dzīvesveids ir modē! Cilvēki arvien vairāk piedomā pie veselīga uztura un sportisko aktivitāšu nozīmes ikdienā, tāpēc daudzi izmanto iespēju no rītiem uz darbu braukt ar velosipēdu. To veicina arī infrastruktūras attīstība – pilsētās tiek izbūvēti arvien jauni veloceliņi un ierīkotas velonovietnes. Darba devējiem savukārt der padomāt par veselības veicināšanu darba vietās.

Pirms uzstādīt videonovērošanas ierīces darbavietā, darba devējam ir jāizvērtē, vai videonovērošana ar mērķi kontrolēt darbiniekus darbavietā ir pamatota un likumīga un vai tādējādi netiek aizskartas darbinieku tiesības uz privātumu.

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.

Kas īsti ir komanda? Atbilstoši uzņēmuma darbības jomai un specifikai komandas var būt ļoti atšķirīgas. To veiksmīga funkcionēšana atkarīga no daudziem faktoriem, to skaitā komandas vadītāja un dalībnieku kompetencēm.

Konfūcijs savulaik teicis zelta vārdus: Izvēlies mīlamu darbu, un tev nevienu dienu savā dzīvē nebūs jāstrādā. Sava darba mīlēšanu vai patiku parasti uztveram kā dāvanu, kas tiek dota tikai retajiem. Vai tiešām tikai izredzētie spēj sekot savam profesionālajam aicinājumam, kļūstot, piemēram, par izmeklētāju, ornitologu vai gleznotāju?

Ar stresu darbā ir saskāries teju ikkatrs. Kādam tā cēlonis ir bijusi publiska uzstāšanās, citam - svarīgs projekts, kas jāpabeidz īsā un saspringtā termiņā, vēl kādam - vienmēr neapmierināts priekšnieks vai baumas un intrigas uzņēmumā. Īstermiņa psihoemocionālās problēmas mēs salīdzinoši viegli varam pārvarēt pašu spēkiem, bet, ja darbinieki ilgstoši cieš no stresa, viņiem var rasties ne vien garīgās veselības, bet arī smagi fiziskās veselības traucējumi.

Cik darba devējam, pievienotās vērtības nodokļa maksātājam (PVN maksātājam) izmaksās pasūtījums, kura izpildei tas noalgo darba ņēmēju, kurš par šo darba izpildi vēlas saņemt 1000 Ls honorāru? Kādi nodokļi jāmaksā, ja darba devējs gūst no šī darījuma peļņu?

Kā liecina pētījumu kompāniju veiktās aptaujas, vidējais atalgojuma pieaugums Latvijas uzņēmumos 2011. gadā bijis 3 – 6 % robežās. Līdzīgus skaitļus min arī Latvijas banku ekonomisti un LR Ekonomikas ministrijas speciālisti, norādot uz vidēji 4 % atalgojuma pieaugumu šogad. Viņu prognozes turpmākajiem periodiem: vidējā alga 2013. gadā pieaugšot par 5,5%, bet 2014. gadā par 6,5 %.

Latvijas darba tirgu būtiski ietekmēs ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē.

Vairumam iFinanses.lv lasītāju jau ir zināms, ka kopš 2010.gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek aplikts arī iznomātā personāla ienākums, kuru apmaksā Latvijas rezidents. Lai arī attiecīgais likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) pants tika ieviests turpat pirms diviem gadiem, prakse rāda, ka vēl joprojām viedokļi par IIN piemērošanu minētajam ienākuma veidam ir dažādi, jo katra no pusēm, proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un nodokļu maksātājs, personāla nomas darījuma būtību interpretē atbilstoši savai izpratnei vai, iespējams, izdevīgumam. Tādēļ šīs publikācijas mērķis ir veikt attiecīgās likuma par IIN normas analīzi un, pamatojoties uz to, sniegt autora izpratni par personāla nomas būtību.