Darbinieks savā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā algas nodokļu grāmatiņā ielicis atzīmi pie sadaļām “nepiemērot neapliekamo minimumu” un “iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 23% likmes piemērošana”. Vai noteikums “nepiemērot neapliekamo minimumu” būs spēkā arī 2025.gadā, ja darbinieks nebūs izņēmis šo atzīmi, ņemot vērā, ka diferencētais neapliekamais minimums zaudē spēku? Vai pareizi saprotu, ka algu, kurai bija atzīme “IIN 23% likmes piemērošana”, no 2025.gada aprēķinās tāpat kā algu, kurai šādas atzīmes nebija?

Grozījumos Ministra kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts, ka no 2025.gada 1.jūlija darba devēja ziņojumā būs jānorāda darbinieki, kas darba samaksu saņem skaidrā naudā. Vai jāliek atzīme, ja darbiniekam daļu algas izmaksā skaidrā naudā, bet daļu – ar pārskaitījumu (piemēram, mēneša vidū ir avanss skaidrā naudā un gala norēķins – ar pārskaitījumu)?

Darbiniekam ir noslēgts darba līgums gan ar koncerna mātes sabiedrību Latvijā, gan ar meitas sabiedrību Lietuvā. Ik pēc 2 nedēļām darbinieks dodas komandējumā uz Lietuvu, lai saskaņā ar darba pienākumu aprakstu pārraudzītu meitas sabiedrības darbību. Komandējuma laikā tiek segtas lidojuma un uzturēšanās izmaksas. Vai jāmaksā komandējuma nauda, ja mātes sabiedrība nosūta darbinieku komandējumā uz meitas sabiedrību?

Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs.

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī, paredz skaidrākus un taisnīgākus ieturējumu noteikumus, nodrošinot parādniekiem minimālo ienākumu saglabāšanu, vienlaikus ļaujot efektīvāk īstenot piedziņas procesus. Grozījumi ir mērķēti uz ēnu ekonomikas mazināšanu un taisnīgāku attieksmi pret parādniekiem, kas bieži vien slēpj savus patiesos ienākumus, tādējādi apgrūtinot piedziņas procesu. Apskatām praktiski, kā mainās ieturējumu apjomi pēc izmaiņām.

Vai un kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kas bijis komandējumā vai darba braucienā, ja atgriešanās lidojuma reiss pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šādā situācijā rīkoties?

Darbinieks strādā 3 dienas nedēļā, no pirmdienas līdz trešdienai, 24 stundas nedēļā. Pilna darba laika darbiniekiem ar normālo darba laiku atvaļinājuma daļu, kas paliek pēc 2 obligāto nedēļu izņemšanas, ir iespējams izņemt pa daļām, dalot to arī pa dienām. Kā noteikt darba kārtības noteikumos vai darba līgumā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību atlikušajām atvaļinājuma dienām nepilna darba laika darbiniekiem? Uzņēmumam neliekas, ka būtu taisnīgi arī nepilna darba laika darbiniekam ļaut atlikušo atvaļinājumu dalīt pa dienām.

Veicot inventarizāciju veikalā, tiek fiksēts preču iztrūkums. Kas atbildīgs par preču iztrūkumu – darbinieks vai darba devējs? Vai kompensāciju par preču iztrūkumu var ieturēt no darbiniekiem?

Vasara ir periods, kad skolēni un pusaudži labprāt strādā, lai gūtu pirmo darba pieredzi un nopelnītu naudu, tādā veidā iegūstot pirmo finansiālo neatkarību no vecākiem. Turklāt tajā pašā laikā vienam no vecākiem arī ir ieguvums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Tomēr rodas jautājums – vai vecāki var saņemt nodokļa atvieglojumu arī tad, ja bērns turpina strādāt pēc vasaras sezonas beigām?

Daudziem uzņēmumiem pavisam ierasta situācija – uzņēmuma vadība nākamajā dienā pēc svētkiem ļauj darbiniekiem ierasties darbā vēlāk, piemēram, 25.jūnijā visi ierodas darbā ap plkst. 12.00. Bet rodas jautājums – kā šādā situācijā uzskaitīt darbinieku darba laiku? Kā pilnu darba dienu? Vai nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos par šādu kārtību, vai pietiek ar mutisku vienošanos? Atbild Anda Ziemele un "Cobalt" speciālisti – Roberts Gusts un Ivo Maskalāns. Un viedokļi ir atšķirīgi.

Kā aizpildīt ienākumu gūšanas periodu paziņojumā par fiziskai personai izmaksātām summām?

Kā aprēķina slimības pabalstu, ja konkrētā persona ir gan darba ņēmējs, gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs?

Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir noteiktas viesnīcu izdevumu normas (robeža), kuras budžeta iestādes nedrīkst pārsniegt. Vai arī komerciestādēm, pārsniedzot viesnīcas izdevumu normas, par pārsnieguma daļu jāmaksā algas nodokļi?

Neskaidrība ir par bruto darba algas aprēķinu praksē, pielietojot Darba likuma (DL) 74.panta 1.daļas 8.punkta nosacījumus. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks – 5 darba dienas nedēļā, ar mēnešalgu 1000 eiro. 2024.gada aprīlī (22.aprīlis – 28.aprīlis) darbinieks bija ikgadējā atvaļinājumā. Kā par aprīli uzskaitīt bruto darba samaksu, kas sastāv no: darba alga par nostrādātajām dienām: 727,27 eiro (1000 / 22 x 16); atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu: 45,45 eiro (1000 / 22 x 1); atvaļinājuma nauda par 5 darba dienām: 250 eiro? Ja atlīdzību izdala atsevišķi, tas darbiniekam nākotnē samazina dienas vidējo izpeļņu, jo šo atlīdzību neiekļauj vidējās izpeļņas aprēķinā. Savukārt, ja šis darbinieks aprīlī būtu strādājis pilnu mēnesi, tad šī atlīdzība būtu jau iekļauta bruto darba algā. Vai atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu ir jāizdala kā atsevišķa darba algas sastāvdaļa? Vai arī gadījumos, kad darbinieks nav strādājis pilnu mēnesi, šo atlīdzību var iekļaut darba algā, neizdalot atsevišķi?

Ikvienas komercdarbības neatņemama sastāvdaļa ir dažāda veida aktīvi jeb materiālās vērtības, piemēram, iekārtas, pamatlīdzekļi, inventārs, krājumi un naudas līdzekļi. Dažkārt ikdienas darba procesā apzinātas vai neapzinātas personu rīcības dēļ materiālās vērtības tiek bojātas, salauztas vai veiktas kādas citas darbības, kas samazina to apjomu un/vai vērtību. Kurš par to atbildīgs?