Vēlos uzdot jautājumu par Eiropas Savienības fondu piešķirto finansējumu – vaučeru, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiek veikts pētījums par uzņēmuma ražoto produktu, veikta padziļināta izpēte. Šo pakalpojumu sniedz Latvijas Universitāte (LU), kas faktiski izmanto piešķirto vaučeru un saņem naudu no LIAA, bet atbalsta saņēmējs un pieprasītājs ir uzņēmums, kam LU iesniedz rēķinu par veikto pakalpojumu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Uzņēmums pārskaita tikai PVN, bet rēķina summas bez PVN apmaksu veic LIAA pa tiešo LU. Uzņēmums ES atbalsta maksājumu faktiski nesaņem, nauda kontā neienāk. Kādi grāmatojumi jāveic uzņēmumā? Vai pētījums uzskatāms kā uzņēmuma īpašums nemateriālā ieguldījuma veidā, jo tas ar aktu nodots uzņēmuma rīcībā?

Uzņēmums ir iegādājies vieglo automašīnu (elektromobili) izmantošanai saimnieciskajām vajadzībām. Auto neatbilst reprezentatīvā auto statusam. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu sanāk, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt 50% apmērā. Bet kā veikt nobraukuma un degvielas izlietojuma uzskaiti?

2019. gada 21. oktobrī saņēmām ziedojuma rēķinu no Zinātnes un Inovāciju parka par 100 eiro, naudu pārskaitījām 2019. gada 9. decembrī. Kādi grāmatojumi jāveic un kādi nodokļi jāpiemēro, ja esam pievienotās vērtības nodokļa maksātāji? Un kā aprēķināt uzņēmumu ienākuma nodokli?

Uzņēmums “A” iegādājas 100% visas uzņēmuma “B” daļas. Uzņēmuma “B” pamatkapitāls ir 5000 eiro, bet daļu pārdošanas līguma cena ir 15 000 eiro. Kā šo darījumu savā grāmatvedībā atspoguļot uzņēmumam “A” (pircējs)? Vai ir kā īpaši jānodala/jāgrāmato 10 000 eiro (starpība starp reāli samaksāto naudu un uzņēmuma “B” pamatkapitālu) vai arī visi 15 000 eiro būs līdzdalība meitas uzņēmuma pamatkapitālā?

Grāmatvežiem, kārtojot uzņēmumu grāmatvedību, ir virkne pienākumu. Viens no tiem – jānosaka grāmatvedības uzskaitē esošā nekustamā īpašuma nākotnes vērtība, lai aprēķinātu pareizu nolietojumu tā kalpošanas laikā. Kā grāmatvedim to izdarīt?

2020. gada 12. augustā saņemta solidaritātes nodokļa pārmaksātā summa par 2019. gadu. 2019. gada pārskatā uzkrājumi nebija veikti. Kā tagad grāmatot šo atgriezto nodokli – samazināt izdevumu daļu vai attiecināt uz citiem ieņēmumiem? Uz kuru pārskata periodu šī summa jāattiecina? Vai ir nepieciešams koriģēt kādas atskaites par 2019. gadu?

Uzņēmums paņēma operatīvajā līzingā uz pieciem gadiem jaunu kravas automašīnu (35 000 eiro + pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā). “SEB bankas” līzings izrakstīja pavadzīmes pārdevējam un pircējam (uzņēmumam) par pilnu summu. Vēl pircējs katru mēnesi saskaņā ar grafiku saņem rēķinus par nomas maksu. Vai pircējam vajag grāmatot pavadzīmi par pilnu summu? Ja vajag, ko darīt ar PVN? Vai PVN deklarācijā var uzrādīt priekšnodokli? Vai arī jāgrāmato tikai rēķins par nomas maksu katru mēnesī?

Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Iepriekšējā publikācijā (Peļņas vai zaudējumu aprēķins, iFinanses, 03.08.2020.) aplūkojām divas peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas un kā tajās atspoguļot dažādus ieņēmumus. Turpinot tēmu, apskatīsim, kā abās shēmās grupējami dažādi izdevumu veidi.

SIA “B” saņēma no Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) konkrētiem darījumiem, kurus uzskatīja par nepamatotiem. SIA “B” uzsāka tiesvedību, bet vēlāk atsauca prasību un saņēma no tiesas lēmumu par lietas izbeigšanu. Kā iegrāmatot neatgriezto PVN summu uzņēmuma grāmatvedībā?

Kā grāmatvedībā uzrādīt vienreizēju atbalstu uzņēmumam darba samaksas kompensēšanai Covid-19 krīzes seku dēļ? Vienreizējais atbalsts saņemts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 455 “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”.

Sabiedrība pieteicās Eiropas Savienības projektam jauna uzņēmuma attīstībai. Finansējumu piešķīra ar noteikumu, ka uzņēmumam projekta īstenošanas pirmā gada laikā jāiegādājas konkrēts pamatlīdzeklis. Sabiedrība pilnībā apmaksāja rēķinu par pamatlīdzekļa iegādi, iesniedza attiecīgos attaisnojuma dokumentus Lauku atbalsta dienestā, kas uzņēmumam projekta ietvaros atmaksāja daļu no šī pamatlīdzekļa, proti, 35 tūkst. eiro. Kā to pareizi iegrāmatot?

Kravas automašīnas nomas līgumā ierakstīts, ka iznomātājs nodod automobili ar degvielu bākā, bet nomnieka pienākums būs atgriezt automašīnu ar tādu pašu degvielas daudzumu, kā nodots. Līgums ir ilgtermiņa. Nodošanas aktā tiek norādīts degvielas daudzums litros. Vai jānorāda arī šī degvielas daudzuma cena (eiro)? Iznomātājam degvielas atlikums ir uzskaitīts krājumu konta debetā (2110 Degviela). Kā veikt inventarizāciju, ja degviela tiek nodota kopā ar automašīnu, nenorādot tās cenu?

SIA "A" vēlas iegādāties pamatlīdzekli no SIA "B". SIA "B" izraksta avansa rēķinu par pamatlīdzekļa cenu - 81 000 eiro. SIA "A" samaksā 10 000 eiro, pārējo apmaksā attīstības finanšu institūts “Altum” uz aizdevuma līguma pamata, kas piešķirts šīs iekārtas iegādei; tas vēlāk tiek atspoguļots rēķinā. Saskaņā ar noslēgto līgumu “Altum” ir aizdevējs un SIA “A” – aizņēmējs. Grāmatvedības uzskaitē SIA "A" palikusi parādā SIA "B" atlikušo summu (71 000 eiro), bet pēc rēķina sanāk, ka viss ir apmaksāts, jo “Altum” samaksāja pārējo summu. Kā šo darījumu pareizi iegrāmatot?

Šajā rakstā pievērsīšos ar grāmatvedības uzskaiti saistītajiem uzkrājumiem, to ekonomiskajai būtībai un attiecībām ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Uzņēmuma darbinieki bija nosūtīti darba braucienā uz Zviedriju, izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas. Atgriežoties, darbiniekiem jāievēro 14 dienu pašizolācija. To nevar veikt deklarētajā dzīves vietā, jo tur dzīvo arī citi, kuriem nav jāievēro pašizolācija. Uzņēmums vēlas nodrošināt un apmaksāt šo 14 dienu pašizolācijas vietu. Kā pareizi klasificēt šos izdevumus?