Kā rīkoties situācijā, kad jāmaksā vidējā izpeļņa, taču periodā, par kuru tā tiek aprēķināta, ir nostrādātas tikai divas darba dienas, bet pārējā laikā ir darbnespējas lapa, turklāt izmaksāta naudas balva un prēmija? Šādos gadījumos vidējā izpeļņa, rēķinot atbilstoši Darba likumam un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, palielinās pat 10 reizes!

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu, ja darbinieks, kurš strādā normālu darba laiku, atradies ilgstošā prombūtnē no 2018.gada 1.augusta līdz 2019.gada 15.februārim, viņam piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 2019.gada 22. līdz 25.februārim, papildatvaļinājums no 26. līdz 28.februārim, bet no 1. līdz 14.martam – ikgadējais atvaļinājums. Kāds periods jāņem katram atvaļinājumam vidējās izpeļņas aprēķināšanai?

Jautājumi, kas nav precīzi atrunāti Darba likumā (DL), rada interpretācijas iespējas. Viens no tādiem ir – vai darbinieka vidējā izpeļņā ir jāiekļauj darba samaksa par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ja viņš tajā neveic darbu. Vaicājam darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas ekspertam Mārim Lingam.

Darbinieks uzsācis darbu 2018.gada 2.maijā. Darbinieks lūdz piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no šī gada 22.oktobra līdz 28.oktobrim. Darba devējs piešķir šo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto laika periodu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa - par periodu no 2.maija līdz 30.septembrim vai no 2.maija līdz 21.oktobrim?

Lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā parastam cilvēkam jēgpilni izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo apgalvojums, ka EDS ikviens var sekot līdzi saviem ieņēmumiem un nodokļu situācijai, nav īsti pareizs. Jā, EDS var apskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu var arī atrast par cilvēku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas pa mēnešiem. Taču informāciju par šī gada ieņēmumiem nevaru atrast, un, visticamāk, tā ir jājautā savam grāmatvedim vai ienākumu izmaksātājam. Pat ja informācija par pārskata gada ieņēmumiem būtu atrodama EDS, cilvēkam vēl būtu jāspēj izvērtēt, vai VID prognozētais neapliekamais minimums viņam pienākas vai nē, vai varbūt pienākas citā apmērā.

Ar valdes locekli ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Valdes loceklim tiek piešķirtas 20 apmaksātas brīvas dienas. Vai par šīm dienām valdes loceklim jārēķina vidējā izpeļņa (kā būtu jādara darba līguma gadījumā), vai arī jāizmaksā noteiktā mēnešalga? Un kurā brīdī tā jāizmaksā – pirms atvaļinājuma vai algas izmaksas dienā? Darba līguma gadījumā atvaļinājuma nauda būtu izmaksājama pirms atvaļinājuma.

Darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 2017.gada oktobrī. No 06.11.2017. līdz 07.05.2018. darbiniekam ir slimības lapa. Slimības lapas laikā darbiniekam tiek noteikta arodslimība un piešķirta invaliditāte. Darba devējs uzteica darba līgumu saskaņā ar Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 7.punktu. Darbiniekam 2017.gada novembrī aprēķināta darba alga 80 EUR apmērā un decembrī - prēmija 518 EUR apmērā. Vai un kādā apmērā prēmija ir jāiekļauj vidējā izpeļņā?

Dienas kļūst arvien siltākas – nepārprotami tuvojas atvaļinājumu laiks, tāpēc saprotams, ka darbinieki gribēs saņemt pareizi aprēķinātu atvaļinājuma naudu. Atgādināsim dažas vidējās izpeļņas aprēķinu nianses, kas atvieglos grāmatvežu darbu šajā laikā.

Uzņēmums martā maksā gada prēmiju par iepriekšējā gada darba rezultātiem. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 75.pantu, aprēķinot vidējo izpeļņu, šī martā izmaksātā prēmija tiks ņemta vērā par periodu no aprīļa līdz septembrim. Vai ir iespējams šo prēmiju sadalīt visa gada garumā? Ja jā, kā to darīt?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums spēkā stājās jau 2010.gadā. Likumprojekta mērķis bija padarīt atlīdzības sistēmu caurskatāmu, apvienojot vienā "jumta likumā" visus noteikumus, kas attiecas uz valsts darbā strādājošo darba samaksu un sociālajām garantijām, un darba samaksas sistēmu valstī padarīt vienkāršu un saprotamu. Tomēr, kā liecina Valsts kontroles revīzijās bieži konstatētās kļūdas, ne visas likumā ietvertās normas ir "vienkāršas un saprotamas".

Darbinieks 2015.gadā ir strādājis tikai 5 darba dienas (28.02. līdz 09.03.), pārējo periodu - slimoja. 1.septembrī darbinieks paņem atvaļinājumu. Par kuru periodu jārēķina vidējā izpeļņa - jāņem periods tikai no 28.02. līdz 09.03. (5 darba dienas)? Vai 28.02. līdz 09.03. un iepriekšējais periods, kad cilvēks neslimoja (2014.gada augusts – decembris)?

Darbiniece veica sezonas darbu siltumnīcās. Viņai bija noteikta stundas likme 2,166 EUR/h un nepilns darba laiks (4-7 stundas dienā pēc nepieciešamības). Darba attiecības pastāvēja no 6.maija līdz 30.septembrim. Atbrīvojot no darba, jāaprēķina atvaļinājuma kompensācija par 5 mēnešu darbu. Minētajā periodā darba alga ir 979,03 EUR, nostrādātās dienas - 63, nostrādātās stundas - 452. Kā aprēķināt vidējo izpeļņu 1 dienai, lai to reizinātu ar kompensējamo dienu skaitu?

Man ir jautājums par vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Darbinieks tika pieņemts darbā 19.01.2015., un 27.07.2015.-09.08.2015. darbinieks dodas atvaļinājumā. Vai šajā gadījumā skaitās, ka darbinieks nostrādājis mazāk nekā 6 mēnešus? Par kuru laika periodu jāņem dati (saņemtā alga un nostrādātās stundas) vidējās izpeļņas aprēķināšanai, lai aprēķinātu atvaļinājuma naudu, pirms darbinieks dodas atvaļinājumā: 19.01.2015.-30.06.2015. vai 01.02.2015.-26.07.2015.?

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 24.augusta līdz 21.septembrim. Tas sastāv no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma (28 kalendārās dienas) un 1 dienu ilga papildatvaļinājuma par bērnu. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu – kopā par visu atvaļinājumu, ņemot datus par pēdējiem 6 mēnešiem (februāris-jūlijs)? Vai tomēr aprēķins jāveic atsevišķi par ikgadējo atvaļinājumu (februāris-jūlijs) un atsevišķi par papildatvaļinājuma 1 dienu (marts-augusts)?

Pēdējie apjomīgie grozījumi Darba likumā (DL) stājās spēkā 01.01.2015. Ar šiem grozījumiem novērstas vairākas pretrunas un nepilnības, kas likumā pastāvēja līdz šim, bet joprojām ir situācijas, kurās arī jaunais regulējums ir nepilnīgs un praksē sagādā grūtības.