Kā jāaprēķina vidējā izpeļņa darbiniecei par laiku, kad tā bija atvaļinājumā, uz slimības lapas un bērnu kopšanas atvaļinājumā, saņemot arī materiālo pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, un bonusu par iepriekšējo pārskata gadu? Vai šajā situācijā ir iespējams kāds cits aprēķins? Kuri mēneši ietilps vidējās izpeļņas aprēķinā, ja, piemēram, tā būtu jāaprēķina 2022. gada februārī (materiālā pabalsta un bonusa izmaksas mēnešos nav nostrādāto darba dienu, jo darbinieks ir attaisnotā prombūtnē).

Darbiniekam darba līgumā par darbu – 30 stundas nedēļā – noteikts atalgojums par stundām, piemēram, 15 eiro stundā. Ja ir nepieciešams strādāt vairāk nekā 30 stundas, bet mazāk nekā 40 stundas, tad par tām arī tiek maksāti 15 eiro. Savukārt, ja ir strādāts vairāk nekā 40 stundas, par to tiek maksāts dubultā. Vai piemaksu, kas tiek maksāta par katru normālu darba stundu, 0,62 eiro apmērā var uzskatīt par kompensāciju, kas tiek aplikta ar nodokļiem, taču netiek skaitīta vidējā izpeļņā?

Kurš periods jāņem vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu darbiniekam, kurš slimības un izņemtā atvaļinājuma dēļ periodā no 2021. gada marta nav strādājis nevienu dienu?

Šogad daudziem grāmatvežiem mulsinošs varētu šķist atvaļinājuma naudas aprēķins, jo daudzi uzņēmumi ir pieteikušies dīkstāves pabalstiem, tāpēc rodas jautājums, kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par dīkstāves mēnešiem?

Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?

Vidējās izpeļņas aprēķināšana, kad darbinieks atradies ilgstošā prombūtnē, grāmatvežiem sagādā daudz neskaidrību. Situācijas var būt dažādas, un katrā jāpiemeklē pareizais risinājums, kas noteikts Darba likumā. Izskatīsim dažādus piemērus!

Kā vidējo izpeļņu aprēķināt valdes loceklim? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, bet saskaņā ar Darba likumu valdes loceklim darba laika uzskaite nav jāveic, jo viņa darba laiks nav normēts.

Darbiniekam jāsamaksā atvaļinājuma kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par laika periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2020. gada 24. jūlijam. Atvaļinājuma kompensācijai rēķināju vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem nostrādātajiem mēnešiem (no 2020. gada janvāra līdz jūnijam), bet vadība apgalvo, ka tā nav pareizi un vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 10. decembrim vidējā izpeļņa tiks rēķināta no 2015. gada jūnija līdz novembrim utt. Kā pareizi jārēķina atvaļinājuma kompensācija?

Uzņēmumā ir pieņemts, ka atvaļinājuma naudu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 8. daļu). Bet kā atvaļinājuma naudu aprēķināt, ja darbiniekam tiek samazināta slodze? Atvaļinājuma nauda līdz ar to arī samazinās. Vai darba devējs drīkst noteikt apmaksājamo darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā, ņemot vērā vidējo noslogotību attiecībā pret normālo darba laiku, lai aprēķins būtu godīgs?

Kā dīkstāve ietekmē vidējo izpeļņu? Vai dīkstāves pabalsts tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā? Un, ja šis pabalsts tiek piešķirts no valsts (dīkstāves pabalsts, kas tiek finansēts no valsts budžeta 75% apmērā no darbinieka algas), tas tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā?

Kā rīkoties situācijā, kad jāmaksā vidējā izpeļņa, taču periodā, par kuru tā tiek aprēķināta, ir nostrādātas tikai divas darba dienas, bet pārējā laikā ir darbnespējas lapa, turklāt izmaksāta naudas balva un prēmija? Šādos gadījumos vidējā izpeļņa, rēķinot atbilstoši Darba likumam un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, palielinās pat 10 reizes!

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu, ja darbinieks, kurš strādā normālu darba laiku, atradies ilgstošā prombūtnē no 2018.gada 1.augusta līdz 2019.gada 15.februārim, viņam piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 2019.gada 22. līdz 25.februārim, papildatvaļinājums no 26. līdz 28.februārim, bet no 1. līdz 14.martam – ikgadējais atvaļinājums. Kāds periods jāņem katram atvaļinājumam vidējās izpeļņas aprēķināšanai?

Jautājumi, kas nav precīzi atrunāti Darba likumā (DL), rada interpretācijas iespējas. Viens no tādiem ir – vai darbinieka vidējā izpeļņā ir jāiekļauj darba samaksa par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ja viņš tajā neveic darbu. Vaicājam darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas ekspertam Mārim Lingam.

Darbinieks uzsācis darbu 2018.gada 2.maijā. Darbinieks lūdz piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no šī gada 22.oktobra līdz 28.oktobrim. Darba devējs piešķir šo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto laika periodu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa - par periodu no 2.maija līdz 30.septembrim vai no 2.maija līdz 21.oktobrim?

Lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā parastam cilvēkam jēgpilni izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo apgalvojums, ka EDS ikviens var sekot līdzi saviem ieņēmumiem un nodokļu situācijai, nav īsti pareizs. Jā, EDS var apskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu var arī atrast par cilvēku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas pa mēnešiem. Taču informāciju par šī gada ieņēmumiem nevaru atrast, un, visticamāk, tā ir jājautā savam grāmatvedim vai ienākumu izmaksātājam. Pat ja informācija par pārskata gada ieņēmumiem būtu atrodama EDS, cilvēkam vēl būtu jāspēj izvērtēt, vai VID prognozētais neapliekamais minimums viņam pienākas vai nē, vai varbūt pienākas citā apmērā.