Kā vidējo izpeļņu aprēķināt valdes loceklim? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, bet saskaņā ar Darba likumu valdes loceklim darba laika uzskaite nav jāveic, jo viņa darba laiks nav normēts.

Darbiniekam jāsamaksā atvaļinājuma kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par laika periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2020. gada 24. jūlijam. Atvaļinājuma kompensācijai rēķināju vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem nostrādātajiem mēnešiem (no 2020. gada janvāra līdz jūnijam), bet vadība apgalvo, ka tā nav pareizi un vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 10. decembrim vidējā izpeļņa tiks rēķināta no 2015. gada jūnija līdz novembrim utt. Kā pareizi jārēķina atvaļinājuma kompensācija?

Uzņēmumā ir pieņemts, ka atvaļinājuma naudu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 8. daļu). Bet kā atvaļinājuma naudu aprēķināt, ja darbiniekam tiek samazināta slodze? Atvaļinājuma nauda līdz ar to arī samazinās. Vai darba devējs drīkst noteikt apmaksājamo darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā, ņemot vērā vidējo noslogotību attiecībā pret normālo darba laiku, lai aprēķins būtu godīgs?

Kā dīkstāve ietekmē vidējo izpeļņu? Vai dīkstāves pabalsts tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā? Un, ja šis pabalsts tiek piešķirts no valsts (dīkstāves pabalsts, kas tiek finansēts no valsts budžeta 75% apmērā no darbinieka algas), tas tiek ieskaitīts vidējā izpeļņā?

Kā rīkoties situācijā, kad jāmaksā vidējā izpeļņa, taču periodā, par kuru tā tiek aprēķināta, ir nostrādātas tikai divas darba dienas, bet pārējā laikā ir darbnespējas lapa, turklāt izmaksāta naudas balva un prēmija? Šādos gadījumos vidējā izpeļņa, rēķinot atbilstoši Darba likumam un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, palielinās pat 10 reizes!

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu, ja darbinieks, kurš strādā normālu darba laiku, atradies ilgstošā prombūtnē no 2018.gada 1.augusta līdz 2019.gada 15.februārim, viņam piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 2019.gada 22. līdz 25.februārim, papildatvaļinājums no 26. līdz 28.februārim, bet no 1. līdz 14.martam – ikgadējais atvaļinājums. Kāds periods jāņem katram atvaļinājumam vidējās izpeļņas aprēķināšanai?

Jautājumi, kas nav precīzi atrunāti Darba likumā (DL), rada interpretācijas iespējas. Viens no tādiem ir – vai darbinieka vidējā izpeļņā ir jāiekļauj darba samaksa par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ja viņš tajā neveic darbu. Vaicājam darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas ekspertam Mārim Lingam.

Darbinieks uzsācis darbu 2018.gada 2.maijā. Darbinieks lūdz piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no šī gada 22.oktobra līdz 28.oktobrim. Darba devējs piešķir šo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto laika periodu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa - par periodu no 2.maija līdz 30.septembrim vai no 2.maija līdz 21.oktobrim?

Lūdzam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā parastam cilvēkam jēgpilni izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo apgalvojums, ka EDS ikviens var sekot līdzi saviem ieņēmumiem un nodokļu situācijai, nav īsti pareizs. Jā, EDS var apskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu var arī atrast par cilvēku samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas pa mēnešiem. Taču informāciju par šī gada ieņēmumiem nevaru atrast, un, visticamāk, tā ir jājautā savam grāmatvedim vai ienākumu izmaksātājam. Pat ja informācija par pārskata gada ieņēmumiem būtu atrodama EDS, cilvēkam vēl būtu jāspēj izvērtēt, vai VID prognozētais neapliekamais minimums viņam pienākas vai nē, vai varbūt pienākas citā apmērā.

Ar valdes locekli ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Valdes loceklim tiek piešķirtas 20 apmaksātas brīvas dienas. Vai par šīm dienām valdes loceklim jārēķina vidējā izpeļņa (kā būtu jādara darba līguma gadījumā), vai arī jāizmaksā noteiktā mēnešalga? Un kurā brīdī tā jāizmaksā – pirms atvaļinājuma vai algas izmaksas dienā? Darba līguma gadījumā atvaļinājuma nauda būtu izmaksājama pirms atvaļinājuma.

Darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma 2017.gada oktobrī. No 06.11.2017. līdz 07.05.2018. darbiniekam ir slimības lapa. Slimības lapas laikā darbiniekam tiek noteikta arodslimība un piešķirta invaliditāte. Darba devējs uzteica darba līgumu saskaņā ar Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 7.punktu. Darbiniekam 2017.gada novembrī aprēķināta darba alga 80 EUR apmērā un decembrī - prēmija 518 EUR apmērā. Vai un kādā apmērā prēmija ir jāiekļauj vidējā izpeļņā?

Dienas kļūst arvien siltākas – nepārprotami tuvojas atvaļinājumu laiks, tāpēc saprotams, ka darbinieki gribēs saņemt pareizi aprēķinātu atvaļinājuma naudu. Atgādināsim dažas vidējās izpeļņas aprēķinu nianses, kas atvieglos grāmatvežu darbu šajā laikā.

Uzņēmums martā maksā gada prēmiju par iepriekšējā gada darba rezultātiem. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 75.pantu, aprēķinot vidējo izpeļņu, šī martā izmaksātā prēmija tiks ņemta vērā par periodu no aprīļa līdz septembrim. Vai ir iespējams šo prēmiju sadalīt visa gada garumā? Ja jā, kā to darīt?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums spēkā stājās jau 2010.gadā. Likumprojekta mērķis bija padarīt atlīdzības sistēmu caurskatāmu, apvienojot vienā "jumta likumā" visus noteikumus, kas attiecas uz valsts darbā strādājošo darba samaksu un sociālajām garantijām, un darba samaksas sistēmu valstī padarīt vienkāršu un saprotamu. Tomēr, kā liecina Valsts kontroles revīzijās bieži konstatētās kļūdas, ne visas likumā ietvertās normas ir "vienkāršas un saprotamas".

Darbinieks 2015.gadā ir strādājis tikai 5 darba dienas (28.02. līdz 09.03.), pārējo periodu - slimoja. 1.septembrī darbinieks paņem atvaļinājumu. Par kuru periodu jārēķina vidējā izpeļņa - jāņem periods tikai no 28.02. līdz 09.03. (5 darba dienas)? Vai 28.02. līdz 09.03. un iepriekšējais periods, kad cilvēks neslimoja (2014.gada augusts – decembris)?