67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samaksāts nepareizajā valstī. Šādās situācijās ir jāsakārto nodokļu jautājums un jāpieprasa valstij, kurā nodoklis samaksāts nepamatoti, nodokļa atmaksa. Tomēr praksē šis process var neiet tik gludi. Izskatām tiesas spriedumu!
2020. gadā Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru, jo spēkā esošais normatīvais regulējums par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas prasībām bija pretējs un neatbilda Eiropas Savienības tiesībām. Šogad šis pārkāpums ir novērsts, veicot atbilstošus grozījumus likumā. Bet kā rīkoties, lai atgūtu prettiesiski pieprasīto nodokli?
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
Vai valdes loceklim, kam nav noteikta atlīdzība par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, var atteikt maksāt slimības naudu tikai tāpēc, ka par viņu veiktas sociālās iemaksas? Vai sociālo iemaksu veikšana ir pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka valdes loceklis ir veicis darba pienākumus? Izskatīsim 2020. gada 10. jūlija Senāta spriedumu lietā SKA-55/2020!
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Komandējumu noteikumos norādīto kompensāciju normu, kas saistītas ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksas darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem – šāds secinājums izriet no Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā SKA‑20/2019. Izskatīsim to!
Kā noteikt summētā darba laika pārskata periodu, kad darbinieks nav veicis darbu, jo atradies attaisnotā prombūtnē? Un kā šādas pārskata perioda izmaiņas ietekmē virsstundu darba aprēķinu? Izskatīsim jaunāko Senāta spriedumu!
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
2019.gada 6.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā SKC-340/2019, kurā tiesa vērtēja Darba likuma 149.panta normas un līdzšinējās judikatūras piemērošanu laika periodam, par kuru ir aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
2018.gada 28.septembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja lietu Nr.SKC-552/2018 darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas Darba likuma piemērošanā situācijā, ja darbinieks nav piekritis darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
Valsts ieņēmumu dienests 2018.gada jūnijā ir sniedzis uzziņu zemnieku saimniecībai par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Uzziņā ir skartas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa normas.
2018.gada 14.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, kurā tiesa deva vērtējumu par Darba likuma (DL) 101.panta 3.daļas un DL 110.panta 3.daļas savstarpējo piemērojamību, kā arī par DL 58.pantā iekļautā darbinieka atstādināšanas institūta maksimālo ilgumu darbiniekiem, kuri ir arodbiedrību biedri.
20.04.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-213/2018, ar kuru atzina - ja darba līgums tiek uzteikts saistībā ar darbinieka rīcību pretēji labiem tikumiem, darba devējam ir jānorāda uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas pamato šo faktu, kā arī jādod darbinieka rīcības objektīvs izvērtējums un pamatojums šādas rīcības atzīšanai par pretēju labiem tikumiem.
|
1
|
. . . |
|---|
