SIA "А" pārņēma nodokļu parādus no SIA "B". Summa ir liela (38 000 eiro), tāpēc uzņēmums iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā (VID) lūgumu parāda summas atmaksu sadalīt daļās, lai to veiktu 3 gadu laikā. No VID saņēmām lēmumu, kur ir norādīts, kādas summas un kādā termiņā jāmaksā. Kā pareizi iegrāmatot šīs summas SIA "А" grāmatvedībā? Vai tie būs šī gada izdevumi, vai arī tie jāsadala uz 3 gadiem?

Turpinot rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas pamatlietām, šoreiz piedāvāju apskatīt grāmatvedības kontu plānu. Kamēr no valsts budžeta finansētajām iestādēm kontu plāns ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, komersantiem kontu nosaukumu un kodu izvēle atstāta pašu ziņā. Kā izveidot labu, grāmatvedībā un finanšu vadībā ērti lietojamu, kontu plānu?

Kad tika ieviesti ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, uzņēmēji sāka realizēt dažādus pasākumus, lai palielinātu savu preču vai pakalpojumu noietu. Bija jāpiesaista ne tikai jauni klienti, bet arī jānotur uzņēmuma apgrozījums. Var tikai apbrīnot uzņēmēju fantāzijas lidojumu, taču nu tuvojas gada pārskata sagatavošanas laiks un grāmatvežiem jāsaprot, kā to visu pareizi iegrāmatot.

SIA, PVN maksātāja, sniedz bērnudārza pakalpojumus, kas netiek aplikti ar PVN. Par šiem pakalpojumiem SIA no pašvaldības saņem līdzfinansējumu. SIA sagatavo bērnu vecākiem rēķinu, ņemot vērā līdzfinansējuma apmēru, proti, ja pakalpojuma cena ir 350 eiro, bet līdzfinansējums ir 260 eiro, rēķins tiek izrakstīts par 90 eiro. Kā veikt grāmatojumus? Kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā jānorāda šīs summas? Kura summa jānorāda PVN deklarācijas 49. rindā (darījumi, kas netiek aplikti ar PVN) – 350 vai 90 eiro?

Vai obligāti jāveido uzkrājumi nedrošiem parādiem? Kurā likumā tas noteikts? Pamatojoties uz UIN likuma 9. panta 1. daļu, ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa PZA, un 36 mēnešu laikā no uzkrājumu izveidošanas dienas parāds nav atgūts. Uzņēmumā no 2018. gada uzkrājumi netiek veidoti un netiek iekļautas izmaksas PZA, jo domāja, ka parāds tiks samaksāts.

Grāmatvedībā, tāpat kā dzīvē, ir laika periodi, notikumi un darbi, kas kopā veido vienotu ciklu. Turpinot rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām, šoreiz par grāmatvedības ciklu.

Uzņēmums noslēdz līgumu ar investoru, kas 2020. gada septembrī iegulda uzņēmumā naudu aizdevuma veidā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem līdz 2021. gada 31. decembrim šo aizdevumu pārvērtīs kapitāldaļās – tas tiks ieguldīts pašu kapitālā, pretī investors saņems sabiedrības kapitāldaļas. Kā iegrāmatot saņemto naudu 2020. gada septembrī un kā to atspoguļot gada pārskatā bilancē uz 2020. gada 31. decembri? Vai vienkārši kā īstermiņa aizdevumu? Un sniegt skaidrojumu pielikumā?

Iepriekšējos žurnāla “iFinanses” rakstos izskatījām peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz pārskata perioda peļņas vai zaudējumu noteikšanai atlikuši vēl daži ieņēmumu un izdevumu posteņi.

Vēlos uzdot jautājumu par Eiropas Savienības fondu piešķirto finansējumu – vaučeru, ko administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiek veikts pētījums par uzņēmuma ražoto produktu, veikta padziļināta izpēte. Šo pakalpojumu sniedz Latvijas Universitāte (LU), kas faktiski izmanto piešķirto vaučeru un saņem naudu no LIAA, bet atbalsta saņēmējs un pieprasītājs ir uzņēmums, kam LU iesniedz rēķinu par veikto pakalpojumu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Uzņēmums pārskaita tikai PVN, bet rēķina summas bez PVN apmaksu veic LIAA pa tiešo LU. Uzņēmums ES atbalsta maksājumu faktiski nesaņem, nauda kontā neienāk. Kādi grāmatojumi jāveic uzņēmumā? Vai pētījums uzskatāms kā uzņēmuma īpašums nemateriālā ieguldījuma veidā, jo tas ar aktu nodots uzņēmuma rīcībā?

Uzņēmums “A” iegādājas 100% visas uzņēmuma “B” daļas. Uzņēmuma “B” pamatkapitāls ir 5000 eiro, bet daļu pārdošanas līguma cena ir 15 000 eiro. Kā šo darījumu savā grāmatvedībā atspoguļot uzņēmumam “A” (pircējs)? Vai ir kā īpaši jānodala/jāgrāmato 10 000 eiro (starpība starp reāli samaksāto naudu un uzņēmuma “B” pamatkapitālu) vai arī visi 15 000 eiro būs līdzdalība meitas uzņēmuma pamatkapitālā?

2020. gada 12. augustā saņemta solidaritātes nodokļa pārmaksātā summa par 2019. gadu. 2019. gada pārskatā uzkrājumi nebija veikti. Kā tagad grāmatot šo atgriezto nodokli – samazināt izdevumu daļu vai attiecināt uz citiem ieņēmumiem? Uz kuru pārskata periodu šī summa jāattiecina? Vai ir nepieciešams koriģēt kādas atskaites par 2019. gadu?

Uzņēmums paņēma operatīvajā līzingā uz pieciem gadiem jaunu kravas automašīnu (35 000 eiro + pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā). “SEB bankas” līzings izrakstīja pavadzīmes pārdevējam un pircējam (uzņēmumam) par pilnu summu. Vēl pircējs katru mēnesi saskaņā ar grafiku saņem rēķinus par nomas maksu. Vai pircējam vajag grāmatot pavadzīmi par pilnu summu? Ja vajag, ko darīt ar PVN? Vai PVN deklarācijā var uzrādīt priekšnodokli? Vai arī jāgrāmato tikai rēķins par nomas maksu katru mēnesī?

Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Iepriekšējā publikācijā (Peļņas vai zaudējumu aprēķins, iFinanses, 03.08.2020.) aplūkojām divas peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas un kā tajās atspoguļot dažādus ieņēmumus. Turpinot tēmu, apskatīsim, kā abās shēmās grupējami dažādi izdevumu veidi.

SIA “B” saņēma no Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) konkrētiem darījumiem, kurus uzskatīja par nepamatotiem. SIA “B” uzsāka tiesvedību, bet vēlāk atsauca prasību un saņēma no tiesas lēmumu par lietas izbeigšanu. Kā iegrāmatot neatgriezto PVN summu uzņēmuma grāmatvedībā?

Kā grāmatvedībā uzrādīt vienreizēju atbalstu uzņēmumam darba samaksas kompensēšanai Covid-19 krīzes seku dēļ? Vienreizējais atbalsts saņemts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 455 “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”.