67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
15.12.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-330/2017. Šajā spriedumā tiesa secināja, ka atbilstoši Komerclikuma 20.pantam un Civillikuma 1683.pantam uzņēmuma pārejas gadījumā, beidzoties vienas solidāri saistītās personas saistībām, automātiski nebeidzas arī pārējo solidāri saistīto personu saistības.
31.01.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-34/2018, kurā atzina, ka sabiedrībai atbilstoši Komerclikuma (KL) 195.pantā noteiktajam ir tiesības prasīt izslēgt tai nelojālu dalībnieku. Lojalitātes pārkāpums ir dalībnieka rīcība, ar kuru viņš nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Lai gan SIA dalībnieki netiek iesaistīti uzņēmuma ikdienas darbībā un tiesību normās kapitāla daļu īpašnieku un sabiedrības atbildība ir nodalīta, praksē ir gadījumi, kad fiziskās personas saistības tiek uzskatītas arī par sabiedrības saistībām tikai tādēļ, ka šī persona ir sabiedrības dalībnieks.
SIA dalībnieku sapulces gaita un tajā pieņemtie lēmumi ir jāprotokolē. Komerclikuma (KL) 285.pantā konkrēti noteikts, kādi rekvizīti jānorāda jebkurā dalībnieku protokolā neatkarīgi no tā, vai tas tiks iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai citā valsts iestādē vai paliks tikai pašas kapitālsabiedrības rīcībā.
Viltotu preču tirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā. Šī gada jūlijā pieņemts būtisks Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kas paplašina iespējas zīmolu īpašniekiem civiltiesiskā kārtībā cīnīties pret viltotu preču tirdzniecību.
Likumi mēdz būt dažādi, arī šķietami vienādi jēdzieni tajos dažkārt tiek uztverti atšķirīgi. Piemēram, saimnieciskā darbība – vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tā ir kaut kas cits, kā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vai likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē?
Valdes loceklim jāpārstāv uzņēmums – jātiekas ar biznesa partneriem utt. Viņam vienmēr ir labi jāizskatās. Kādus izdevumus drīkst segt uzņēmums? Apģērbs, frizieris, restorānu rēķini? Vai ir kādi ierobežojumi?
2014.gads ir sācies ar vairākiem nozīmīgiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem. Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par valdes locekļa vainojamības prezumpcijas piemērošanu par komercsabiedrībai nodarītiem zaudējumiem.
11.09.2013. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija (Senāts) lietā Nr.A42874509 pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā cita starpā tiek skaidrots, ka valdes locekļi ir tiesīgi pildīt dažādus pienākumus, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē atrodamo statistiku 2010. gadā Latvijā tīmekli regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) lietoja 62,5 % iedzīvotāju, turklāt, kā parāda apkopotā informācija, datoru un tīmekļa lietotāju skaits katru gadu palielinās. Pieļauju, ka liela daļa no Latvijas regulārajiem tīmekļa lietotājiem tajā arī iepērkas, pērkot preces un pakalpojumus ne tikai no Latvijas pārdevējiem, bet arī no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu valstu pārdevējiem. Tāpat pieļauju, ka katrs no regulārajiem tīmekļa lietotājiem zina, kā atrast tīmekļa vietnes Amazon.co.uk, e-Bay vai, piemēram, Ryanair.
Šī gada 20.maijā Saeima pieņēma trešajā lasījumā grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL vai likums), kuri stājās spēkā šī gada 15.jūnijā. Grozījumi ir apjomīgi un vienā īsā komentārā nav iespējams sniegt ieskatu par visām izmaiņām, tādēļ vērsīšu uzmanību uz manā ieskatā būtiskākajām izmaiņām.
Saeimā pieņemtā jaunā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi" stāsies spēkā 01.01.2010. Komersantiem bija dots pietiekami daudz laika, lai pienācīgi iepazītos ar jauno komercdarījumu regulējumu, kā arī sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām. Šajā rakstā tiks aplūkoti galvenie komercdarījumus raksturojošie principi, kas komersantiem turpmāk būtu jāņem vērā, slēdzot un izpildot dažāda veida komercdarījumus.
Parādu piedzīšana ir viena no šā gada rudens modes tendencēm. Kreditori cenšas atrast efektīvākās parādu piedzīšanas metodes, parādnieki meklē radošus parādu neatdošanas risinājumus, bet likums paliek nemainīgs un neatkarīgi no vienu vai otru vēlmēm saka savu. Sevišķa neziņa par tiesisko regulējumu sastopama sfērā, ko dēvē par parādu piedzīšanu ārpustiesas ceļā. Tādēļ arī tapusi šī publikācija, lai vērstu uzmanību uz dažām parādu piedziņas prakses izpausmēm, it īpaši tiesiskajām attiecībām, kas rodas starp kreditoru un t.s. parādu piedzinēju.
01.01.2010. spēkā stāsies jaunā daļa Komerclikumā (KCL), kas tiks veltīta komercdarījumu regulējumam. Pašlaik komersantiem ir dots gandrīz gads (no 07.01.2009., kad tika izsludināti grozījumi), lai pienācīgi sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām.
17:00, 15. Jūl. 2018