67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ar noteiktiem nosacījumiem ir atļauts apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Piemēram, ja nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nozīmīgu skaidrojumu par to nesen sniedzis Latvijas Republikas Senāts.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Konkurējošas sabiedrības dibināšana un tās darbības aktīva veicināšana ir būtisks sabiedrības dalībnieka lojalitātes pienākuma pārkāpums, norāda Latvijas Republikas Augstākā tiesa šovasar sagatavotajā spriedumā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta judikatūru papildinājis 30.11.2017. pieņemtais spriedums lietā Nr.SKC-343/2017 par valdes locekļa atbildību.
15.12.2017. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-330/2017. Šajā spriedumā tiesa secināja, ka atbilstoši Komerclikuma 20.pantam un Civillikuma 1683.pantam uzņēmuma pārejas gadījumā, beidzoties vienas solidāri saistītās personas saistībām, automātiski nebeidzas arī pārējo solidāri saistīto personu saistības.
31.01.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-34/2018, kurā atzina, ka sabiedrībai atbilstoši Komerclikuma (KL) 195.pantā noteiktajam ir tiesības prasīt izslēgt tai nelojālu dalībnieku. Lojalitātes pārkāpums ir dalībnieka rīcība, ar kuru viņš nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Lai gan SIA dalībnieki netiek iesaistīti uzņēmuma ikdienas darbībā un tiesību normās kapitāla daļu īpašnieku un sabiedrības atbildība ir nodalīta, praksē ir gadījumi, kad fiziskās personas saistības tiek uzskatītas arī par sabiedrības saistībām tikai tādēļ, ka šī persona ir sabiedrības dalībnieks.
SIA dalībnieku sapulces gaita un tajā pieņemtie lēmumi ir jāprotokolē. Komerclikuma (KL) 285.pantā konkrēti noteikts, kādi rekvizīti jānorāda jebkurā dalībnieku protokolā neatkarīgi no tā, vai tas tiks iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai citā valsts iestādē vai paliks tikai pašas kapitālsabiedrības rīcībā.
Viltotu preču tirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā. Šī gada jūlijā pieņemts būtisks Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kas paplašina iespējas zīmolu īpašniekiem civiltiesiskā kārtībā cīnīties pret viltotu preču tirdzniecību.
Likumi mēdz būt dažādi, arī šķietami vienādi jēdzieni tajos dažkārt tiek uztverti atšķirīgi. Piemēram, saimnieciskā darbība – vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tā ir kaut kas cits, kā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vai likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē?
Valdes loceklim jāpārstāv uzņēmums – jātiekas ar biznesa partneriem utt. Viņam vienmēr ir labi jāizskatās. Kādus izdevumus drīkst segt uzņēmums? Apģērbs, frizieris, restorānu rēķini? Vai ir kādi ierobežojumi?
2014.gads ir sācies ar vairākiem nozīmīgiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem. Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par valdes locekļa vainojamības prezumpcijas piemērošanu par komercsabiedrībai nodarītiem zaudējumiem.
11.09.2013. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija (Senāts) lietā Nr.A42874509 pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā cita starpā tiek skaidrots, ka valdes locekļi ir tiesīgi pildīt dažādus pienākumus, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību.
