iVeidlapas

Sākums > iVeidlapas > Darbinieki

iVeidlapas

Darbinieki

Šajā sadaļā ir Darba likumā noteiktās veidlapas saistībā ar darbinieku nodarbināšanu, pārvietošanu, atvaļinājumiem, darba laika uzskaiti, algu aprēķiniem un citiem norēķiniem ar personālu, darba aizsardzību, kā arī nodokļu likumdošanā noteiktie pārskati par darbiniekiem veiktajiem nodokļu maksājumiem.

Kategorijas

Darba aizsardzība

12 veidlapas

Obligāto veselības pārbaužu reģistrs

Darbinieku veikto un plānoto obligāto veselības pārbaužu uzskaitei darba devējs var iekārtot obligāto veselības pārbaužu reģistru, atvieglojot sekošanu MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" prasību izpildei.

Rīkojums par nelaimes gadījuma izmeklēšanu

MK noteikumi Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” paredz, ka nelaimes gadījumu var izmeklēt darba devējs, darba devēja norīkota persona, darba aizsardzības speciālists vai darba inspekcija. Lai izmeklēšanu varētu veikt darba devēja norīkota persona, ir nepieciešams izdot attiecīgu rīkojumu.

Pieprasījuma vēstule medicīnas iestādei par sniegto palīdzību cietušajam

Izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, ir ļoti būtiski saņemt medicīnas iestādes (slimnīcas vai ģimenes ārsta prakses) sagatavotu atbildi, kurā norāda kāda palīdzība tika sniegta cietušajam. Iestādes atbilde ir ļoti svarīgs dokuments, kas nosaka, cik smaga ir iegūtā trauma, un klasificē nelaimes gadījumu (ir vai nav smags), kā arī no tajā esošās informācijas var identificēt vai negadījumu jāizmeklē darba devējam vai Valsts darba inspekcijai.

Rīkojums par veselības pārbaudes veikšanu

Darba devējs norīko pretendentu veikt obligāto veselības pārbaudi pirms pieņemšanas darbā vai darbinieku periodiski vai ārpuskārtas MK noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" noteiktajos termiņos un gadījumos. Veselības pārbaužu veikšanu regulē MK noteikumi Nr. 219, Darba likuma 36. un 82. pants, 74. panta 1. daļas 1. apakšpunkts un 138. panta 4. daļa, kā arī Darba aizsardzības likuma 15. pants, 17. panta 9. daļa un 30. pants.

Darba aizsardzības instruktāžas uzskaites žurnāls

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 14. panta 1. daļu, darba devējam ir jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Šādu instruktāžu un apmācību veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju. Veiktās instruktāžas ir jāfiksē Darba aizsardzības instruktāžas uzskaites žurnālā.

Paziņojums par nelaimes gadījumu darbā

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 12. punktam, darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam ir jāinformē Valsts darba inspekcija par notikušo nelaimes gadījumu darbā, norādot īsu informāciju par cietušo un tā iegūtajām traumām.

Akts par nelaimes gadījumu darbā

Veicot nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir nepieciešams sastādīt nelaimes gadījuma aktu (4 eksemplāros). MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 21. punkts nosaka, ka aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma, bet, ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz 30 darbdienām.

Izziņa par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi

Svarīgi ir saņemt izziņu no ārstniecības iestādes par nelaimes gadījumā cietušās personas veselības stāvokli, lai varētu to pievienot izmeklēšanas aktam. Kā minēts MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 18. punktā, ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi, izziņā norādot, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi, kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu.

Paziņojums par darba devēja zaudējumiem nelaimes gadījuma rezultātā

Notiekot nelaimes gadījumam darbā, darba devējam rodas neplānoti zaudējumi saistībā ar nodarbinātā slimības lapu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 51. punktam darba devējam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad nodarbinātais iesniedzis pārejošas darbnespējas lapu A, iesniegt Valsts darba inspekcijai paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu.

Nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnāls

MK noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 52. punktā noteikts, ka nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā.

Darba vietas vai darba veida pārbaude un tajā esošo darba vides faktoru noteikšana un novērtēšana

Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība (tai skaitā darba vides riska novērtēšana), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". Darba vides uzraudzību veic, lai uzlabotu darba apstākļus un efektivitāti uzņēmumā, kā arī lai savlaicīgi atklātu darba vietās pastāvošos riskus un veiktu pasākumus to novēršanai. Darba vides iekšējo uzraudzību jāplāno ne retāk kā reizi gadā.

Obligātās veselības pārbaudes karte

Darbinieku obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtība un tai pakļautās personas / darbinieki ir noteikta MK noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Saskaņā ar noteikumu 20. punktu, nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (noteikumu 3. pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”.

Darbinieku aptaujas

1 veidlapa

Promejošā darbinieka anketa

Lai izprastu, kāpēc darbinieki aiziet no uzņēmuma, var veikt aptauju. Aptauja palīdz noskaidrot uzņēmuma tēlu darba ņēmēju acīs, iegūt informāciju, kas patiesībā uzņēmumā notiek, kā uzlabot iekšējo darba vidi un paaugstināt darbinieku labklājības līmeni. Tā jums sniegs izpratni, kāpēc darbinieks pieņēmis lēmumu meklēt citu darbu, proti, kas ir svarīgākais aiziešanas iemesls. Ar ko jaunā darbavieta ir vilinošāka par esošo? Un vēl būtiski – ja būtu tāda iespēja, vai darbinieks atgrieztos šajā uzņēmumā? Ar kādiem nosacījumiem?

Norēķini ar darbiniekiem

4 veidlapas

Norēķinu kartes pieprasījums

Saimnieciskās darbības izdevumu segšanai uzņēmums darbiniekam var piešķirt norēķinu karti debetkartes vai kredītkartes formātā. Norēķinu kartes pieprasījumam nepieciešamā veidlapa

Rīkojums par norēķinu kartes piešķiršanu darbiniekam

Uzņēmuma vadītājs ar rīkojumu var noteikt konkrētu personu, kurai tiek piešķirta uzņēmuma norēķinu karte, nosakot norēķinu kartes veidu un dienas/mēneša limitu. Norēķinu kartes piešķiršanas kārtību nosaka grāmatvedības organizācijas dokumentos.

Avansa norēķini (bez kontējumiem)

Avansa norēķinu veidlapa bez kontējumiem. Izmantojama avansa norēķinu personai, iesniedzot atskaiti par saņemtām un izlietotām summām perioda ietvaros

Avansa pieprasījums

Saimnieciskās darbības izdevumu segšanai nepieciešamā avansa summas pieprasījuma veidlapa

Rīkojumi un iesniegumi

52 veidlapas

Valdes locekļa paziņojums par amata atstāšanu (SIA)

Komerclikuma 224. panta 8.daļa nosaka, ka valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai

Rīkojums par darbinieka nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu

Darba likuma (DL) 86.pants regulē darbinieka civiltiesiskās atbildību par zaudējumu radīšanu darba devējam. DL 79.pants regulē ieturējumu veikšanu no darba samaksas, paredzot darbinieka rakstveida piekrišanas nepieciešamību un prasības noilguma termiņu. DL 89.pants noteic, ka darbinieks zaudējumus var atlīdzināt labprātīgi, tostarp ar darba devēja piekrišanu novēršot bojājumus vai nododot līdzvērtīgu mantu.

Akts par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem

Saskaņā ar Darba likuma 86.pantu darbinieka civiltiesiskā atbildība tiek noteikta atbilstoši radītajiem zaudējumiem. Darba devējam ieteicams sastādīt aktu par nodarītajiem zaudējumiem, kurā fiksēti apstākļi, zaudējumu apmērs un citi būtiski fakti. Šis dokuments palīdzēs nodrošināt skaidrību un precizitāti, ja būs nepieciešams pieprasīt zaudējumu atlīdzību no darbinieka. Aktā jānorāda visi būtiskie aspekti, kas var ietekmēt atbildību, tostarp laiks, vieta un apstākļi, kādos zaudējumi radušies.

Rīkojums par veselības pārbaudes veikšanu

Iesniegums par pārsniegtu piešķirto izmaksu limitu

Bieži vien uzņēmuma iekšējos dokumentos ir atrunāti darbiniekiem piešķirtie izmaksu limiti (degvielas, telefonsarunu), bet ir situācijas, kad šie limiti ir nepietiekami, un nākas tos pārtērēt. Ja kādā no mēnešiem vai kādā citā kontroles periodā tiek pārsniegts piešķirtais limits, darbiniekam ir tiesības iesniegt uzņēmuma vadītajam iesniegumu ar pamatotu iemeslu par pārsniegtā limita apstiprināšanu. Un uzņēmuma vadītājam ir pienākums šo iesniegumu izskatīt un izvērtēt esošo situāciju.

Rīkojums par laiku jauna darba meklēšanai

Saskaņā ar Darba likuma 111. pantu, ja darba līgums uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 101. panta 1. daļas 6., 7., 8., 9. vai 10. punktu, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šā laika ilgumu un šajā laikposmā darbiniekam saglabājamās izpeļņas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

Iesniegums par laiku jauna darba meklēšanai

Saskaņā ar Darba likuma 111. pantā minēto, darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai.

Darba devēja uzteikums

Saskaņā ar Darba likuma 101. panta 1. daļu, darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā vairākos šī panta minētajos gadījumos.

Darbinieka raksturojums

Bijušais darbinieks drīkst vērsties pie iepriekšējā darba devēja ar lūgumu, lai tiek sagatavots viņa raksturojums. Darba devējs raksturojumā norāda darbinieka attieksmi pret darbu, zināšanu līmeni, prasmju pielietojumu un kā arī lietas, kas būtu jāpilnveido, ja tādas ir bijušas.

Rīkojums par darbinieka atstādināšanu no darba

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu darba devējs drīkst darbinieku atstādināt no darba divu iemeslu dēļ – ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija (58.panta 2.daļa) vai, ja darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm (58.panta 3.daļa).

Rīkojums par darbinieka nosūtīšanu uz apmācībām

Saskaņā ar Darba likuma 96.pantu darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu un ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs.

Rīkojums par kasiera pienākumu pildīšanu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 2.punktu kases operācijas veic tā persona ar kuru uzņēmuma vadītājs ir noslēdzis rakstveida vienošanos (piemēram, darba līgumu, rīkojumu), kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība. Savukārt Darba likuma 65. pants nosaka, ka darbiniekam par papildu darba veikšanu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu saskaņā ar darba līgumā vai darba koplīgumā noteikto.

Komandējuma atskaite

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” pausto, darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka komandējuma izdevumus, kas atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu.

Rīkojums par reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu limitu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta 2. daļas 7. apakšpunkts nosaka, ka reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā pārsniedz 5 % no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, apliek ar uzņēmumu ieņēmumu nodokli. Lai izvairītos no neapliekamā apmēra pārsniegšanu, darba devējs var izdot rīkojumu, nosakot izdevumu limitu.

Iesniegums par papildu atpūtas dienu donoram

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu, darbiniekam ir iespējams saņemt papildus apmaksātu vienu atpūtas dienu pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.

Rīkojums par papildu atpūtas dienu donoram

Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 6. daļu darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darba devējam ir pienākums apmaksāt šādu dienu kalendārā gada laikā, izmaksājot darba algu vai vidējo izpeļņu, atkarībā no noteiktā algas veida.

Iesniegums par darba samaksas izmaksu

Saskaņā ar Darba likuma 69. panta 1. daļu, darbiniekam ir iespējams izvēlēties un ar darba devēju vienoties vai darba samaksa tiks izmaksāta vienā daļā vai divās daļās, kur vienu daļu veido avansa maksājums.

Iesniegums par bēru pabalstu

Bēru pabalsts nav likumos noteikts kā obligātais pabalsts darbiniekam. Darba devējs var darbiniekiem maksāt pabalstus, kas normatīvajos aktos nav paredzēti, nosakot to izmaksas kārtību iekšējā regulējumā. Atbilstoši likuma par IIN 9.panta 1.daļas 14.punktam darbinieka radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro netiek aplikts ar IIN.

Rīkojums par bēru pabalsta izmaksu

Rīkojums par norēķinu kartes izsniegšanu darbiniekam

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 51.pantu darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, un darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Tas nozīmē, ka darba devējs drīkst nodot darbinieka lietošanai norēķinu kartes, ja tās nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tomēr jāatceras, ka DL 50.panta 2.daļa nosaka, ka darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.

Rīkojums par materiāli atbildīgo personu

Atbilstoši DL 56.panta 1.daļai darba devējs ar saviem rīkojumiem var precizēt darbinieka darba līgumā noteiktos pienākumus. Būtu ieteicams materiāli atbildīgo personu iecelt ar rīkojumu, kas tiek pamatots ar iepriekš parakstītā darba līguma vai materiālās atbildības līguma konkrētiem punktiem.

Rīkojums par atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu

Darba likuma 155.panta 1.daļā noteikts, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Rīkojums par papildatvaļinājuma piešķiršanu

Atbilstoši Darba likuma 151.pantam ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Iesniegums par papildatvaļinājuma piešķiršanu

Rīkojums par attālinātā darba organizēšanu ārkārtējās situācijas laikā

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 655 "Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 5.35.1. apakšpunktu darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Atbilstoši Darba likuma 40.pantam vienošanās par attālināto darbu jāietver darba līgumā.

Norīkojums veikt darba līgumā neparedzētu darbu

Darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā (skat. rīkojumu par dīkstāvi). Norīkojuma ietvaru nosaka Darba likuma 56. panta 2., 3. daļa, 57.pants un 74. pants.

Rīkojums par dīkstāvi

Dīkstāves rīkojumus regulē Darba likuma 56. panta 2. un 3. daļa, 57. pants un 74. panta 1., 2. un 3. daļa. Dīkstāvei atbilst situācijas, kad darba devējs nenodarbina darbinieku, kuram nav šķēršļu veikt darba līgumā paredzētos amata pienākumus un kurš vēlējies to darīt, nespēj nodrošināt darbiniekam darbu vai kādu apstākļu dēļ darba pienākumu izpilde nav iespējama. Darba devējam ir pienākums dīkstāves laikā izmaksāt darbiniekam darba samaksu, ja noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja noteikta akorda alga.

Pilnvara uzņēmuma darbiniekam

Pilnvarojuma kārtība ir noteikta Civillikuma 2289. līdz 2317.7 pantā. Ar šādu speciālpilnvaru pilnvarotājs pilnvarotajam var dot konkrētu uzdevumu, piemēram, veikt sūtījumu saņemšanu, apmeklēt sēdi ar pārstāvības tiesībām, parakstīt līgumu. Atbilstoši Komerclikuma 40. pantam komersants var pilnvarot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.

Rīkojums par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi

Efektīvas darbinieku atlases procedūras nodrošināšanai darba devējs var izdot rīkojumu par pretendentu vērtēšanas komisijas izveidi.

Apgaitas lapa

Darbiniekam izbeidzot darba tiesiskās attiecības, struktūrvienību vadītāji un atbildīgās personas apliecina, ka darbinieks ir nokārtojis saistības ar organizāciju, aizpildot apgaitas lapu.

Akts par darbinieka neattaisnotu prombūtni

Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā un nav informējis darba devēju par savu prombūtni, kā arī nav uzrādījis prombūtni attaisnojošu dokumentu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu par darbinieka neattaisnotu prombūtni.

Akts par atteikumu parakstīt uzteikumu

Ja darbinieks atsakās parakstīt darba devēja izsniegto uzteikumu, darba devējs var divu liecinieku klātbūtnē sastādīt aktu, ka darbinieks ir iepazīstināts ar uzteikumu, bet atteicies to parakstīt. Strīdus gadījumā šāds akts kalpos par pierādījumu, ka darba devējs ievērojis Darba likumā noteikto pienākumu iepazīstināt darbinieku ar uzteikumu un ievērojis uzteikuma termiņu.

Darba devēja uzteikums saistībā ar amata vietas likvidēšanu

Atbilstoši Darba likuma 101.panta 1.daļas 9.punktam darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja uzņēmumā tiek samazināts darbinieku skaits.

Rīkojums par atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanu

Atbilstoši Darba likuma 149.pantam ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Atbilstoši Darba likuma 151.pantam ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; 3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Darba devēja uzteikums pārbaudes laikā

Atbilstoši Darba likuma 47.panta 1.daļai pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu.

Rīkojums par dokumentu atvasinājumu apliecināšanu

Jebkuru dokumentu atvasinājumu (kopiju, norakstu, izrakstu, dublikātu) var apliecināt organizācijas vadītājs, taču saskaņā ar MK noteikumu Nr.558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 59.punktu pilnvarojumu apliecināt dokumenta atvasinājumu var deleģēt jebkuram citam darbiniekiem. Praksē izplatītākais ir rīkojums, kurā norāda saskaņā ar ko un kuru personu pilnvaro apliecināt dokumentu atvasinājumus.

Iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu (līdz 31.12.2024)

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta 23. daļai, pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokļa likmi 23% apmērā arī no ienākumiem, kuriem saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 18. daļu piemērojama nodokļa likme 20% apmērā.

Iesniegums par VID prognozētā neapliekamā minimuma nepiemērošanu darba vietā (spēkā līdz 31.12.2024.)

No 01.01.2018. algām piemērojams Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais neapliekamais minimums, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā fiziskās personas iepriekšējā gada ienākumus noteiktā laika periodā. Šāda kārtība var novest pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas un tāpat arī pie nodokļa parāda, kas būs valstij jāsamaksā nākamajā gadā. Tāpēc, ja darbinieks nevēlas, lai, veicot IIN aprēķinu, darba vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, šis neapliekamais minimums tiktu piemērots, darbiniekam ir jāiesniedz rakstisks iesniegums savam darba devējam.

Rīkojums par darba attiecību izbeigšanu pēc darbinieka uzteikuma

Darba likuma 100. pants nosaka kārtību, kādā darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darbinieka iniciatīvas. Vienīgais noteikums par šāda darbinieka paziņojuma formu - tam ir jābūt rakstveidā. Darba likums šajā situācijā neparedz darba devēja pienākumu izdot rīkojumu, ja nav iestājušies kādi īpaši apstākļi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, izbeidzot darba tiesiskās ar darbinieku pēc paša vēlēšanās, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, izdod rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Rīkojums par darbinieka pārcelšanu citā amatā

Saskaņā ar Darba likuma 97. pantu Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, par to rakstiski vienojoties. Šajā gadījumā piemērojami šā likuma 40. panta noteikumi. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pārceļot darbinieku citā amatā, pamatojoties uz vienošanos pie darba līguma, izdod rīkojumu par pārcelšanu citā amatā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 43.2. punktu, ja no 2013. gada 1. jūlija darbiniekam mainās profesija, tad darba devējam jāsniedz ziņas par profesijas maiņu un jānorāda jaunais profesijas kods un datums, no kura darbinieks strādā jaunajā profesijā.

Rīkojums par piemaksu par papildu darbu

Saskaņā ar Darba likuma 65. pantu darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, darbiniekam nosakot piemaksu, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja darba līgumu vai koplīgumu, izdod rīkojumu par piemaksas piešķiršanas kārtību un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Rīkojums par obligāti izmaksājamām piemaksām

Darba likuma 66. pants, 67. pants un 68. pants nosaka, kuros gadījumos darba devējam obligāti jāizmaksā piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, par nakts darbu, par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Rīkojums par rājiena izteikšanu

Saskaņā ar Darba likuma 90. pantu par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Darba likuma 90. panta 3. daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens.

Rīkojums par pieņemšanu darbā

Ja to paredz uzņēmuma iekšējā kārtība, tad, pieņemot darbinieku darbā, pamatojoties uz darba līgumu, izdod rīkojumu par pieņemšanu darbā un nodod to attiecīgajai struktūrvienībai.

Rīkojums par prēmijas piešķiršanu

Darba likuma 59. pants nosaka, ka noteiktās piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzība saistībā ar darbu ir darba samaksa. Prēmiju piešķiršanu darbiniekiem nenosaka Darba likums vai kāds cits tiesību akts, par prēmiju piešķiršanu darba vietā atbild darba devējs vai uzņēmuma vadītājs. Pamatojums prēmijas izmaksai ir darba devēja izdots rīkojums.

Iesniegums par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu

Saskaņā ar Darba likuma 150. pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārajām nedēļām (149.pants).

Obligātās veselības pārbaudes karte

Rīkojums par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu

Saskaņā ar Darba likuma 149.pantu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Rīkojums par atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas

Darba likuma 153. pantā noteikts, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns vai kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš pilda dienestu Zemessardzē. Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos (153. panta 3. daļa).

Rīkojums par komandējumu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 2. punktu par komandējumu uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka un citas fiziskās personas brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai: 1.pildītu darba vai dienesta uzdevumus; 2. papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju.

Rīkojums par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu

Darba likuma 156. pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Rīkojums par darba attiecību pārtraukšanu

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš (Darba likuma 100.panta 1.daļa). 149.panta 5.daļa nosaka, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Pārskati

24 veidlapas

Darba devēja ziņojums (spēkā no 01.07.2025)

3.pielikums MK noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ziņojumu darba devējs par darba ņēmējiem un autoratlīdzības saņēmējiem iesniedz VID katru mēnesi līdz 17. datumam.

Darba devēja ziņojums (zaudē spēku 01.07.2025)

Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums (spēkā no 01.01.2022.)

4.pielikums MK noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Iesniedz VID pašnodarbinātais, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka iesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 17.datumam.

Ziņas par darba ņēmējiem (spēkā no 10.10.2024.)

1.pielikums MK noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Darba devējs elektroniski EDS ne vēlāk kā 1 stundu, pirms cilvēks uzsāk darbu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, tad ne vēlāk kā 1 dienu pirms darba uzsākšanas), katru darba ņēmēju reģistrē VID, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Ziņas par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši vai zaudējuši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs iesniedz 3 darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai zaudēšanas. Darba devējam, kas noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kura nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, katru fizisko personu jāreģistrē VID uzņēmuma līguma noslēgšanas dienā un uzņēmuma līguma izbeigšanas dienā.

Ziņas par darba ņēmējiem (spēkā līdz 10.10.2024.)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 108.1.apakšpunktu līdz nākamā mēneša 20.datumam iesniedz VID UIN pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem, kā arī samaksāto nodokli Latvijā un par ienākumiem, no kuriem ieturēts UIN izmaksas brīdī.

Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums (spēkā līdz 01.01.2022.)

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 21.1prim punktu, kas paredz, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs katru mēnesi 5 darbdienu laikā pēc sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja nodarbināšanas mēneša pēdējās dienas apstiprina un iesniedz VID Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavoto ziņojumu. Ziņojumā norāda visus pārskata mēnesī nodarbinātos laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājus, viņu ienākumus, aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, tā dalījumu obligātajās iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī un nodarbinātības periodus.

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (kopsavilkums) (doc formātā) (spēkā no 01.07.2021.)

2.pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”. Šis paziņojums tiek nosūtīts VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc darba attiecību izbeigšanas. Paziņojuma iesniegšanas kārtība un termiņi noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.pantā.

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (xls formātā) (spēkā no 01.07.2021.)

1.pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”. Šis paziņojums tiek nosūtīts VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc darba attiecību izbeigšanas. Paziņojuma iesniegšanas kārtība un termiņi noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.pantā.

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (doc formātā) (spēkā no 01.07.2021.)

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (kopsavilkums) (xls formātā) (spēkā no 01.07.2021.)

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (kopsavilkums) (xls formātā) (spēkā līdz 30.06.2021.)

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (xls formātā) (spēkā līdz 30.06.2021.)

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (kopsavilkums) (doc formātā) (spēkā līdz 30.06.2021.)

Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (doc formātā) (spēkā līdz 30.06.2021.)

Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (xls formātā) (zaudē spēku 01.01.2021.)

Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (zaudē spēku 01.01.2021.)

4.pielikums MK noteikumiem Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Iesniedz VID pašnodarbinātais, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Personas reģistrācijas lapa par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai

1.pielikums MK noteikumiem Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai". Noteikumu 2.punkts paredz, ka personu, kura nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai, mikrouzņēmuma darbinieku vai personu, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kā brīvprātīgi apdrošināto personu reģistrē ar dienu, kad tā iesniedz reģistrācijas lapu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā

Ziņojums par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (zaudē spēku 01.01.2021.)

3.1 pielikums MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Noteikumu 21.1 punkts paredz, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs katru mēnesi 5 darbdienu laikā pēc sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja nodarbināšanas mēneša pēdējās dienas apstiprina un iesniedz VID Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavoto ziņojumu. Ziņojumā norāda visus pārskata mēnesī nodarbinātos laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājus, viņu ienākumus, aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, tā dalījumu obligātajās iemaksās un iedzīvotāju ienākuma nodoklī un nodarbinātības periodus.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (spēkā līdz 31.12.2017.)

18.pielikums MK noteikumiem Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi". Pārskatu iesniedz VID līdz izmaksai sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par izmaksām saistītiem uzņēmumiem (spēkā līdz 31.12.2017.)

17.pielikums MK noteikumiem Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi". Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām ienākumu izmaksātājs iesniedz VID līdz nākamā mēneša 15.datumam.

Apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā

6.pielikums MK noteikumiem Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība". Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 12.1prim daļu komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai - nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā.

Līgumi

27 veidlapas

Pieņemšanas - nodošanas akts, valdes loceklim atstājot amatu

Aizejošajam valdes loceklim ir būtiski nodot sabiedrības dokumentus un mantu ar detalizētu pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā precīzi norādīts, kādi dokumenti, informācija, piekļuves tiesības u.c. nodotas.

Pieņemšanas-nodošanas akts par materiālo vērtību nodošanu darbinieka lietošanā

Pieņemšanas-nodošanas akts par materiālo vērtību nodošanu darbinieka lietošanā veidots kā pielikums materiālās atbildības līgumam, ar kuru darbinieks uzņemas atbildību par tā pārziņā esošajām vai nodotajām darba devēja materiālajām vērtībām, piemēram, pamatlīdzekļiem, krājumiem, naudas līdzekļiem. No šīm saistībām izrietošo darbinieka atbildības pamatu, apmēru un ieturējumu kārtību regulē Darba likuma 72., 79., 80.pants un 86.–89.pants, kā arī Civillikuma 1770.–1792.pants.

Vecāku apliecinājums

Darba likuma 37.panta 2.daļa nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem drīkst nodarbināt, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

Darba līgums

Saskaņā ar Darba likuma 40. pantu darba līgums ir obligāti slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Minētais pants arī nosaka darba līguma saturu. Piemērojami arī Civillikuma 2178. un 2195. pantu noteikumi. Darba devējs ne vēlāk kā 1 dienu (ja ziņas tiek sniegtas papīra formā) vai ne vēlāk kā 1 stundu (ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā), pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (MK noteikumu Nr. 827; Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pielikums).

Darba līgums jauniešiem

Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.

Amata apraksts

Paraugs amata aprasta veidlapai atbilstoši MK notiekumu Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" 14.punktam (2.pielikums).

Vienošanās par virsstundu darbu

Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba devējs un darbinieks vienojas par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. un 136. pantam. Arī tad, kad rakstiska vienošanās nav noslēgta, uz faktiski nostrādāto virsstundu darbu attiecas tie paši noteikumi. Slēdzot vienošanos, nepieciešams ņemt vērā maksimālo pieļaujamo virsstundu darbu - vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Darba līguma grozījumi

Darba likuma 97. pantā noteikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji par to vienojoties rakstveidā - tad piemērojami Darba likuma 40. panta noteikumi. Vienošanās pēc abu pušu parakstīšanas kļūst par darba līguma neatņemamu daļu.

Attālinātā darba līgums

Attālinātā darba līgums ir darba līguma paveids, kas paredzēts tiem gadījumiem, kad darbinieks savus darba pienākumus veic attālinātā veidā (ārpus darba devēja darbības vietas telpām), izmantojot darba devēja piešķirto vai savu personīgo aprīkojumu.

Apliecinājums par diskriminējošu jautājumu neuzdošanu darba intervijā

Lai apliecinātu Darba likumā noteiktā diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, veicot darbinieku atlasi, darba devējs pēc darba intervijas var lūgt amata kandidātu parakstīt apliecinājumu, ka intervijas laikā kandidātam netika uzdoti diskriminējoši un aizskaroši jautājumi.

Valdes locekļa amata līgums

Ar pievienoto valdes locekļa amata līgumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienojas ar valdes locekli par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā. Līgumā atrunāti valdes locekļa pienākumi, atbildība, darba un atpūtas laiks, konkurēšanas un informācijas izpaušanas ierobežojumi un citi noteikumi. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ja ar valdes locekli nav noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis neiegūst darbinieka statusu DL 3. panta izpratnē un viņam nav jāmaksā darba alga, t.sk. nav jāievēro noteikums, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (DL 61. panta 1. daļa). Tomēr valdes loceklim izmaksājamā atlīdzība jebkurā gadījumā jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tāpat kā darba samaksa algotam darbiniekam (Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 8. panta 2. daļa un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 12. daļa). Likuma par IIN 8. panta 2.1prim daļa paredz gadījumus, kad ar IIN un VSAOI apliek arī valdes locekļa domājamo (faktiski negūto) ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā.

Darba līgums ar valdes locekli

Ar 01.01.2015. ir izslēgta Darba likuma 44. panta 3. daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (skat. Valdes locekļa amata līgumu). Tas neaizliedz arī šobrīd nodarbināt valdes locekli, pamatojoties uz darba līgumu, taču šādā gadījumā jāņem vērā komerctiesību speciālās normas, piemēram, darba līgums jāslēdz uz noteiktu (valdes locekļa pilnvaru) laiku. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu regulē tiesiskās attiecības starp grāmatvedi vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un klientu. Būtiskākais līgumā ir definēt, kas katrā konkrētā gadījumā tiek saprasts ar grāmatvedības pakalpojumiem, lai abām pusēm būtu skaidrs pakalpojuma apmērs. Tā kā mūsdienās grāmatvedības kārtošana notiek elektroniskā formā, risks, ka pakalpojumu sniedzējs var pieļaut kļūdas, nav tik būtisks kā agrāk. Līgums satur abu pušu atbildības klauzulu. Turklāt grāmatvežiem ir ieteicama civiltiesiskā apdrošināšana. No 01.07.2017. ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir obligāta civiltiesiskā atbildība. Līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212.-2229.panta noteikumi par uzņēmuma līgumu. Līguma paraugā pieņemts, ka līgums slēgts starp 2 komercsabiedrībām, tādēļ nodokļu sekas nosakāmas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – šādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet attiecībā uz nodokļu piemērošanu situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā.

Darba koplīgums

Darba koplīgums ir slēdzams rakstveidā starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. Darba koplīgumu var slēgt arī nozarē vai teritorijā. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. Darba koplīgums regulēts Darba likuma B daļā "Darba koplīgums" (17.-27.pants).

Darba līgums ar mikrouzņēmuma darbinieku (zaudē spēku 01.01.2021.)

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir MUN maksātājs, mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā. Mikrouzņēmuma darbiniekam darba līgumā noteiktā ir neto alga, t.i., alga. Līdz ar grozījumiem MUN likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, nodokļi par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek maksāti vispārīgā kārtībā, kā arī tiek atcelts algas ierobežojums.

Vienošanās par apmācību

Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.

Vieglā transportlīdzekļa periodiska patapinājuma līgums

Ar pievienoto vieglā transportlīdzekļa periodiska patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli periodiski nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Ja faktiskais patapinājuma periods kalendārā mēneša laikā nepārsniedz 15 dienas (ko puses fiksē ar rakstisku aktu līdz sekojošā mēneša 15.datumam), patapinājuma ņēmējam – komersantam – nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Transportlīdzekļa patapinājuma līgums

Ar pievienoto transportlīdzekļa patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli nodot tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu

Ar pievienoto vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu darba devējs un darbinieks labprātīgi vienojas izbeigt darba tiesiskās attiecības (darba līgumu). Tai piemērojami Darba likuma 114. panta noteikumi.

Uzņēmuma līgums (par regulāra darba veikšanu)

Uzņēmuma līgums par regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam uzdots izpildīt darbus, kam ir ilgstošs raksturs, piemēram, vadīt projektu. Uzņēmuma līgumu aprakstu skatīt pie Uzņēmuma līguma (par gabaldarba veikšanu).

Uzņēmuma līgums (par gabaldarba veikšanu)

Ar pievienoto uzņēmuma līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai paveikt kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2212. līdz 2229. pants. Uzņēmuma līgums par gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam dots uzdevums izpildīt konkrēta apjoma darbus, piemēram, izstrādāt būvprojektu, veikt tirgus pētījumu, u.tml. Ja izpildītājs - fiziskā persona ir pašnodarbinātā persona un iesniedzis atlīdzības izmaksātājam attiecīgu reģistrācijas apliecību, tad par nodokļu nomaksu atbild pats izpildītājs. Ja izpildītājs nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs, tad atlīdzības izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus (IIN un VSAOI) atlīdzības izmaksas vietā.

Autora līgums par pasūtītu darbu (par regulāra darba veikšanu)

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram uzdots radīt darbu regulāri ilgstošā laika posmā, piemēram, regulāri rakstīt rakstus laikrakstam, radīt scenāriju televīzijas seriālam, ilustrācijas periodiskam izdevumam, u.tml. Autora līgumu aprakstu skatīt augstāk pie Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu).

Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu)

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram dots uzdevums izstrādāt vienu konkrētu darbu, piemēram, izstrādāt dizaina projektu, radīt gleznu, u.tml.

Transportlīdzekļa nomas līgums

Ar pievienoto transportlīdzekļa nomas līgumu iznomātājs savu transportlīdzekli nodod nomas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi.

Materiālās atbildības līgums

Ar pievienoto materiālās atbildības līgumu darbinieks uzņemas atbildību par tā pārziņā esošajām vai nodotajām darba devēja materiālajām vērtībām, piemēram, pamatlīdzekļiem, krājumiem, naudas līdzekļiem. No materiālās atbildības līguma izrietošo darbinieka atbildības pienākumu un apmēru regulē Civillikuma 1770. līdz 1792. pants un Darba likuma 72., 79. un 80. pants.

Izziņa - personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājums

Izziņu iesniedz personai, kurai pārdod personisko lietu (savu īpašumu). Izziņu sagatavo atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 3.pielikumam.

Aizdevuma līgums

Ar pievienoto aizdevuma līgumu aizdevējs nodod īpašumā aizņēmējam noteiktu naudas summu, bet aizņēmējam rodas pienākums atdot saņemto naudas summu līgumā noteiktajā termiņā. Aizdevuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevumu parasti maksā procentus. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par aizdevumu ir jāmaksā procenti pēc tirgus likmes, ja aizņēmējs un aizdevējs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Darba alga un darba laiks

14 veidlapas

Algu aprēķina un izmaksu saraksts (spēkā līdz 31.12.2025.)

Saskaņā ar Darba likuma 70.pantu darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 01.01.2025. algām tiek piemērots neapliekamais minimums 510 EUR (pensionāriem - 500 EUR) apmērā un IIN likme - 25,5% apmērā.

Algu aprēķina un izmaksu saraksts (no 2026.gada)

Saskaņā ar Darba likuma 70.pantu darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 01.01.2026. algām tiek piemērots neapliekamais minimums 550 EUR (pensionāriem - 500 EUR) apmērā un IIN likme - 25,5% apmērā.

Darba samaksas aprēķins (no 2025.gada; izsniedzams darbiniekam)

Darba likuma 71.pants nosaka, ka izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Darba samaksas aprēķins (līdz 31.12.2024; izsniedzams darbiniekam)

Vienošanās par virsstundu darbu

Atvaļinājumu grafiks

Vispārējā gadījumā personāla speciālists sagatavo veidni (tabulu), kurā atzīmē, par kādu periodu pienākas ikgadējais atvaļinājums, šo tabulu nosūta struktūrvienībām un darbinieki aizpilda to. Personāla speciālists apkopo informāciju, pārbauda to un nodod vadītājam apstiprināšanai. Katrs darbinieks parakstās pretī savam ieplānotajam atvaļinājumam. Atvaļinājumu grafiks nav obligāts dokuments, taču tas ļauj plānot organizācijas finanšu līdzekļus, noteikt darbinieku slodzi, veikt darbu izpildes plānošanu un nodrošināt vienlīdzības principu.

Iesniegums par darbinieka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma piemērošanu darba vietā (līdz 31.12.2024)

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 1.8prim daļai, pamatojoties uz darbinieka rakstveida iesniegumu un vienošanos ar ienākuma izmaksātāju, darba devējs taksācijas gada laikā piemēro darbinieka prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz darbiniekam noteikto Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru.

Iesniegums par 23% IIN likmes piemērošanu (līdz 31.12.2024)

Iesniegums par VID prognozētā neapliekamā minimuma nepiemērošanu darba vietā (spēkā līdz 31.12.2024.)

Autoratlīdzības (honorāra) aprēķina saraksts (spēkā līdz 01.07.2021.)

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 58.punktu ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus (izdevumu apmērs noteikts šo noteikumu 57.punktā).

Izziņa par darbu

Atbilstoši Darba likuma 129.pantam darba devējam ir pienākums pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās likumīgo funkciju veikšanai 3 darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, dienas un mēneša vidējo izpeļņu, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu.

Izziņa par darba samaksu

Saskaņā ar Darba likuma 64.pantu darba devējs pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju.

Atvaļinājumu saraksts

Saskaņā ar Darba likuma 150.pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Darba laika uzskaites tabele

Saskaņā ar Darba likuma 137.panta 1.daļu: Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Kontakti

info@izurnali.lv

67280693 (sazinies arī WhatsApp)

Biežāk uzdotie jautājumi

iVeidlapas ir lejupielādējami dokumentu paraugi Word un Excel formātā, kurus vari ērti rediģēt un pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām. iVeidlapu klāsts tiek regulāri papildināts, bet esošie dokumenti – aktualizēti atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos.

Atrodi nepieciešamo dokumenta paraugu, lejupielādē to un pielāgo sava uzņēmuma vajadzībām. Dokumentu paraugos, kur tas nepieciešams, iekļauti arī paskaidrojumi un izvēles varianti, kas palīdz sagatavot konkrētajai situācijai piemērotu dokumentu.

iVeidlapās atradīsi dokumentu paraugus grāmatvedībai, darbam ar darbiniekiem, nodokļu jautājumiem, līgumiem, gada pārskatiem, personas datu aizsardzībai un citām uzņēmuma ikdienas vajadzībām. Pirms abonēšanas vari apskatīt visu pieejamo dokumentu sarakstu un izmantot meklētāju, lai pārliecinātos, vai ir arī tev nepieciešamie dokumenti.

Nē, atsevišķas veidlapas nav iespējams iegādāties. Abonējot iVeidlapas, iegūsi piekļuvi visam dokumentu paraugu klāstam, tostarp jaunām un aktualizētām veidlapām visā abonēšanas periodā.

Normatīvie akti mainās, tāpēc arī dokumentu paraugi ir regulāri jāpārskata un jāaktualizē. Abonēšanas laikā tev ir pieejama aktuālā iVeidlapu versija, kā arī jaunie dokumentu paraugi, ar kuriem regulāri papildinām iVeidlapu klāstu.

Nē. Pēc abonementa aktivizēšanas iVeidlapas vari lejupielādēt iFinanses sadaļā “iVeidlapas”. Lai tām piekļūtu, autorizējies savā lietotāja profilā.

Vispirms izmanto meklētāju, lai pārliecinātos, vai nepieciešamais dokumenta paraugs jau nav pieejams. Ja to neatrodi, raksti mums uz info@iZurnali.lv un pastāsti, kāds dokuments tev nepieciešams. Izvērtēsim iespēju papildināt iVeidlapu klāstu ar šādu dokumenta paraugu.

Tas ir atkarīgs no izvēlētā apmaksas veida. Veicot tūlītēju maksājumu internetbankā, piekļuve iVeidlapām tiek aktivizēta uzreiz. Savukārt, maksājot ar bankas pārskaitījumu pēc rēķina saņemšanas, abonements tiek aktivizēts dažu stundu laikā pēc maksājuma saņemšanas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 16.00.

Piesakies iVeidlapu jaunumiem!

Esi pirmais, kurš uzzina par jaunām iVeidlapām,
papildinājumiem un akcijām!