Pilnvarojuma kārtība ir noteikta Civillikuma 2289. līdz 2317.7 pantā. Ar šādu speciālpilnvaru pilnvarotājs pilnvarotajam var dot konkrētu uzdevumu, piemēram, veikt sūtījumu saņemšanu, apmeklēt sēdi ar pārstāvības tiesībām, parakstīt līgumu. Atbilstoši Komerclikuma 40. pantam komersants var pilnvarot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.

Ar pievienoto kapitāla daļu pirkuma līgumu persona, kam pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, pārdod tās citai personai. Kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2090. pants, kā arī jāņem vērā Komerclikuma 187. līdz 189. pantu noteikumi, kas regulē daļu uzskaiti, atsavināšanu un dalībnieku pirmpirkuma tiesības. Jāņem vērā, ka gūstot ienākumu no daļu pārdošanas (t.i., ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes un ieguldījumu cenu) jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā no gūtā ienākuma atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 5. daļai un 11.9 prim pantam.

Ar pievienoto atcēlējlīgumu puses vienojas atcelt kādu iepriekš starp pusēm noslēgtu līgumu, kā arī vienojas par restitūciju – tiesiskās situācijas, kas pastāvēja pirms atceltā līguma noslēgšanas, atjaunošanu. Proti, katra puse vienojas atdot otrai pusei tos mantiskos labumus (naudu vai mantu), ko tā saņēmusi no otras puses sakarā ar atcelto līgumu. Piemēram, puses ar atcēlējlīgumu var vienoties par to starpā noslēgta pirkuma līguma atcelšanu, un gadījumā, ja puses jau ir izpildījušas savas no pirkuma līguma izrietošās saistības (pircējs samaksājis pārdevējam pirkuma maksu, bet pārdevējs nodevis pircējam mantu), tad atcēlējlīgumā puses vienojas, ka pārdevējs atmaksās pircējam pirkuma maksu, bet pircējs atdos pārdevējam atpakaļ saņemto mantu. Atcēlējlīgums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem (citi izbeigšanās veidi ir, piemēram, izpildījums, ieskaits, noilgums) un to regulē Civillikuma 1862. – 1866. panti.

Ar pievienoto preču zīmes licences līgumu licences devējs (licenciārs) par atlīdzību uz noteiktu laiku nodod savas preču zīmes izmantošanas tiesības citai personai – licenciātam. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Preču zīmju likuma 29. u.c. panti, kā arī Civillikuma noteikumi. Iespējama vienkāršā vai izņēmuma licence. Vienkāršās licences gadījumā licenciārs pats saglabā tiesības izmantot preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci šīs preču zīmes izmantošanai vēl citām personām. Izņēmuma licences gadījumā licenciāts iegūst ekskluzīvas tiesības uz preču zīmes izmantošanu licences līgumā paredzētajā apjomā. Licences līgumā var paredzēt tiesības licenciātam nodot licenci tālāk trešajām personām, t.i., izdot sublicenci. Preču zīmes licences līgumu var reģistrēt LR Patentu valdē, lai par to informētu trešās personas. Preču zīmes izmantošanas nodošana saskaņā ar licences līgumu ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No licences līguma gūtā ienākuma licenciāram jāmaksā ienākuma nodoklis.

Ar pievienoto pārjaunojuma līgumu divpusēja darījuma dalībnieki vienu no pusēm aizstāj ar kādu citu personu. Piemēram, aizdevuma līgumā viena aizņēmēja vietā iestājas cits, vai piegādes līgumā viena piegādātāja vietā iestājas cits. Pēc pārjaunojuma līguma noslēgšanas aizstātās puses tiesības un pienākumi kļūst saistoši jaunajai līguma pusei. Pārjaunojuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1867. – 1880. panta noteikumi.

Ar pievienoto cesijas līgumu viena puse (cedents) nodod otrai pusei (cesionāram) savas prasījuma tiesības pret cedenta parādnieku. Cesijas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1793. līdz 1810. pants. Prasījuma tiesības parasti izriet no līguma vai cita darījuma (piemēram, prasījums par preču piegādes apmaksu, prasījums par aizdevuma atmaksu, procentu samaksu, u.c.). Ar cesijas brīdi cesionārs kļūst par parādnieka jauno kreditoru un var prasīt no parādnieka cedētā prasījuma izpildi. Parādnieka piekrišana nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Par prasījuma cesiju parasti tiek maksāta atlīdzība. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par cesiju ir jāmaksā atlīdzība pēc tirgus likmes, ja cedents un cesionārs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Ar pievienoto aizdevuma līgumu aizdevējs nodod īpašumā aizņēmējam noteiktu naudas summu, bet aizņēmējam rodas pienākums atdot saņemto naudas summu līgumā noteiktajā termiņā. Aizdevuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevumu parasti maksā procentus. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par aizdevumu ir jāmaksā procenti pēc tirgus likmes, ja aizņēmējs un aizdevējs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Līgums par grāmatvedības apkalpošanu regulē tiesiskās attiecības starp grāmatvedi vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un klientu. Būtiskākais līgumā ir definēt, kas katrā konkrētā gadījumā tiek saprasts ar grāmatvedības pakalpojumiem, lai abām pusēm būtu skaidrs pakalpojuma apmērs. Tā kā mūsdienās grāmatvedības kārtošana notiek elektroniskā formā, risks, ka pakalpojumu sniedzējs var pieļaut kļūdas, nav tik būtisks kā agrāk. Līgums satur abu pušu atbildības klauzulu. Turklāt grāmatvežiem ir ieteicama civiltiesiskā apdrošināšana. No 01.07.2017. ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir obligāta civiltiesiskā atbildība. Līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212.-2229.panta noteikumi par uzņēmuma līgumu. Līguma paraugā pieņemts, ka līgums slēgts starp 2 komercsabiedrībām, tādēļ nodokļu sekas nosakāmas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – šādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet attiecībā uz nodokļu piemērošanu situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā.

Ar pievienoto vienošanos par parāda atmaksu viena puse (parādnieks) apņemas vienošanās noteiktajā kārtībā atmaksāt otrai pusei (kreditoram) noteiktu naudas summu, kas parādniekam uz kāda tiesiska pamata ir jāmaksā kreditoram (kreditoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku). Tiesiskais pamats, no kā ceļas kreditora prasījums pret parādnieku, var būt tiesisks darījums (piemēram, preču piegādes līgums, no kura ceļas piegādātāja prasījums par preču piegādes apmaksu, vai aizdevuma līgums, no kura ceļas aizdevēja prasījums par izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma atmaksu, vai tml.), neatļauta darbība (piemēram, parādnieks ir nodarījis kreditora īpašumam bojājumus, kas radījis zaudējumus noteiktas summas apmērā) vai arī likums. Civillikumā nav iekļautas speciālas normas, kas regulē vienošanos par parāda atmaksu, tomēr tā ir radniecīga aizdevuma līgumam (Civillikuma 1934. – 1946.panti) daļā par aizdevuma (naudas līdzekļu) atmaksu. Bez tam vienošanai par parāda atmaksu ir piemērojamas arī vispārīgās Civillikuma normas par līgumiem (1511. – 1592.panti), kā arī atsevišķas normas par procentu maksājumiem, līgumsodu, u.c., ja puses ir iekļāvušas šādus noteikumus.

Ar pievienoto pakalpojumu līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas sniegt otrai pusei (pasūtītājam) regulārus pakalpojumus (piemēram, grāmatvedības, konsultāciju, mārketinga, u.c.) par noteiktu atlīdzību. Pakalpojumu līguma noslēgšanai un izpildei piemērojami Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu noteikumi par uzņēmuma līgumu. Atsevišķiem pakalpojumu veidiem Komerclikumā ir paredzēts speciālais regulējums (piemēram, ekspedīcija, komerciālais glabājums). Līguma paraugā pieņemts, ka pakalpojuma līgums tiek slēgts starp divām komercsabiedrībām, tādēļ nodokļa sekas apspriežamas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Praksē ir iespējams, ka viena no pusēm ir individuālais komersants vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs – tādā gadījumā līgumslēdzēja rekvizīti attiecīgi jāmodificē, bet nodokļa piemērošanas ziņā situācija ir analoga kā uzņēmuma līguma gadījumā. Līguma paraugā paredzēta iespēja rēķinu elektroniskai apmaiņai.

Ar pievienoto preču piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) piegādā otrai pusei (pasūtītājam) līgumā noteiktas preces. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2107. līdz 2111. pants, kā arī Civillikuma 2002. līdz 2072. panta noteikumi par pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi. Tas ir tādēļ, ka piegādes līgums Civillikuma izpratnē ir pirkuma līgums, kurā pārdevējs uzņemas papildu saistību – piegādāt pārdodamo lietu (preci). Praksē piegādātājs var preci pasūtītājam nepiegādāt pats, bet šim nolūkam piesaistīt transporta pakalpojumu sniedzēju, taču atbildību pret pasūtītāju par savlaicīgu un kvalitatīvu piegādi saglabā pats piegādātājs.

Ar pievienoto paziņojumu viena puse (kreditors) brīdina otru pusi (parādnieku) par radušos parādu, kas izriet no pušu starpā noslēgtā līguma, un lūdz veikt tā apmaksu. No Civillikuma 1587. panta izriet vispārējs pienākums pildīt noslēgtos līgumus, tostarp veikt samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.

Ar pievienoto līgumu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, transportlīdzekli. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus un ir izmantojams par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).

Ar pievienoto transportlīdzekļa patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli nodot tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Ar pievienoto transportlīdzekļa nomas līgumu iznomātājs savu transportlīdzekli nodod nomas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi.

Ar hipotēkas un aizdevuma līgumu ķīlas devējs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu vai tā daļu, lai nodrošinātu aizdevuma saņemšanu no ķīlas ņēmēja. Hipotēkas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339., 1367. līdz 1380. un 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevumu parasti maksā procentus.

Zemes pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Ar rokasnaudas līgumu rokasnaudas devējs iemaksā rokasnaudas ņēmējam rokasnaudu kā nodrošinājumu tam, ka pušu starpā vēlāk tiks noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums. Rokasnaudas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1725. līdz 1731. pants. Ja pirkuma līgums netiek noslēgts rokasnaudas līgumā noteiktajā termiņā rokasnaudas devēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu, bet, ja rokasnaudas ņēmēja vainas dēļ, viņam jāatmaksā saņemtā rokasnauda divkāršā apmērā. Ja rokasnaudas līgums tiek atcelts vai pirkuma līgums netiek noslēgts bez pušu vainas, tad saņemtā rokasnauda jāatdod atpakaļ.

Dzīvokļa pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas, radiniekiem 0,5% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Ar pievienoto zemes nomas līgumu iznomātājs nodod savu zemes gabalu lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam jābūt zemesgabala īpašniekam, ja zemesgabals tiek iznomāts apbūvei. Citos gadījumos iznomātājs var būt arī zemes gabala valdītājs (piemēram, pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības zemesgabalu iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai zemesgabala īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Zemes nomas līgumu var reģistrēt (koroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka zemes īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais zemes īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Zemes noma ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No zemes nomas gūtā ienākuma iznomātājam jāmaksā ienākuma nodoklis. Zemi var iznomāt ar vai bez apbūves tiesībām. Lai nomnieks varētu uzceltās ēkas ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, šādas tiesības jāparedz līgumā un nomas termiņam ir jābūt vismaz 10 gadiem.

Ar pievienoto telpu patapinājuma līgumu viena persona (patapinātājs) nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas nodot lietošanā tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas nodot lietošanā tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Ar pievienoto nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgumu ieķīlātājs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu savas vai citas personas parādsaistības pret ķīlas ņēmēju (piemēram, parādsaistības, kas izriet no aizdevuma līguma). Ķīlas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339. un 1367. līdz 1380. pants.

Ar pievienoto telpu nomas līgumu iznomātājs nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Telpu nomas līgumu var reģistrēt (korroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka telpu īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais telpu īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu.

Ar pievienoto transportlīdzekļa patapinājuma līgumu patapinātājs savu transportlīdzekli nodod bezmaksas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli nodot tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Ar pievienoto transportlīdzekļa nomas līgumu iznomātājs savu transportlīdzekli nodod nomas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt transportlīdzekļa īpašniekam, tas var būt arī transportlīdzekļa turētājs (piemēram, nomnieks, līzinga ņēmējs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai transportlīdzekļa īpašnieks atļāvis transportlīdzekli iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi.

Darba likuma 132.panta 2.daļas 2.punkts nosaka, ka bērnus, kas sasnieguši 15 gadu vecumu drīkst nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk kā 35 stundām nedēļā. Savukārt bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bet ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne ilgāk kā 4 stundas dienā, 20 stundām nedēļā.

Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba devējs un darbinieks vienojas par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. un 136. pantam. Arī tad, kad rakstiska vienošanās nav noslēgta, uz faktiski nostrādāto virsstundu darbu attiecas tie paši noteikumi. Slēdzot vienošanos, nepieciešams ņemt vērā maksimālo pieļaujamo virsstundu darbu - vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Darba likuma 97. pantā noteikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji par to vienojoties rakstveidā - tad piemērojami Darba likuma 40. panta noteikumi. Vienošanās pēc abu pušu parakstīšanas kļūst par darba līguma neatņemamu daļu.

Attālinātā darba līgums ir darba līguma paveids, kas paredzēts tiem gadījumiem, kad darbinieks savus darba pienākumus veic attālinātā veidā (ārpus darba devēja darbības vietas telpām), izmantojot darba devēja piešķirto vai savu personīgo aprīkojumu.

Ar pievienoto valdes locekļa amata līgumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienojas ar valdes locekli par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā. Līgumā atrunāti valdes locekļa pienākumi, atbildība, darba un atpūtas laiks, konkurēšanas un informācijas izpaušanas ierobežojumi un citi noteikumi. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ja ar valdes locekli nav noslēgts darba līgums, tad valdes loceklis neiegūst darbinieka statusu DL 3. panta izpratnē un viņam nav jāmaksā darba alga, t.sk. nav jāievēro noteikums, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu (DL 61. panta 1. daļa). Tomēr valdes loceklim izmaksājamā atlīdzība jebkurā gadījumā jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tāpat kā darba samaksa algotam darbiniekam (Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 8. panta 2. daļa un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 12. daļa). Likuma par IIN 8. panta 2.1prim daļa paredz gadījumus, kad ar IIN un VSAOI apliek arī valdes locekļa domājamo (faktiski negūto) ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ar 01.01.2015. ir izslēgta Darba likuma 44. panta 3. daļa, kas paredzēja, ka ar valdes locekli slēdzams darba līgums, ja vien viņš netiek nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (skat. Valdes locekļa amata līgumu). Tas neaizliedz arī šobrīd nodarbināt valdes locekli, pamatojoties uz darba līgumu, taču šādā gadījumā jāņem vērā komerctiesību speciālās normas, piemēram, darba līgums jāslēdz uz noteiktu (valdes locekļa pilnvaru) laiku. Šis līguma paraugs attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Darba koplīgums ir slēdzams rakstveidā starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. Darba koplīgumu var slēgt arī nozarē vai teritorijā. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus. Darba koplīgums regulēts Darba likuma B daļā "Darba koplīgums" (17.-27.pants).

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir MUN maksātājs, mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā. Mikrouzņēmuma darbiniekam darba līgumā noteiktā ir neto alga, t.i., alga. Līdz ar grozījumiem MUN likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, nodokļi par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek maksāti vispārīgā kārtībā, kā arī tiek atcelts algas ierobežojums.

Ar pievienoto vienošanos atbilstoši Darba likuma (DL) 96.panta 2. līdz 9.daļai (redakcijā, kas spēkā no 01.01.2015.) darbinieks un darba devējs vienojas par darbinieka profesionālās apmācības / kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem un par to izdevumu segšanas kārtību. Vienošanos var slēgt tikai par tādiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču nav ar noteicošu nozīmi nolīgtā darba izpildei. Vienošanos nevar slēgt, ja attiecīgie pasākumi ir objektīvi nepieciešami nolīgtā darba izpildei vai ja darba devējam tie ir jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem (jo šādos gadījumos visi izdevumi ir jāsedz darba devējam uz likuma pamata), kā arī pārbaudes laikā. Attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu no darbinieka puses jāņem vērā ierobežojošie nosacījumi, kas minēti DL 96.pantā. Ja pasākums ir darbinieka apmācība, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), vai darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšana kursos un semināros, darba devēja segtie izdevumi ir atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbilstoši MK noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18. punkta 3. apakšpunktam un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 1. daļai. Pārējos gadījumos šādi izdevumi var tikt uzskatīti par darbinieka gūto labumu un attiecīgi aplikti ar IIN un VSAOI.

Ar pievienoto vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu darba devējs un darbinieks labprātīgi vienojas izbeigt darba tiesiskās attiecības (darba līgumu). Tai piemērojami Darba likuma 114. panta noteikumi.

Uzņēmuma līgums par regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam uzdots izpildīt darbus, kam ir ilgstošs raksturs, piemēram, vadīt projektu. Uzņēmuma līgumu aprakstu skatīt pie Uzņēmuma līguma (par gabaldarba veikšanu).

Ar pievienoto uzņēmuma līgumu viena puse (izpildītājs) uzņemas izpildīt otrai pusei (pasūtītājam) par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai paveikt kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2212. līdz 2229. pants. Uzņēmuma līgums par gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad izpildītājam dots uzdevums izpildīt konkrēta apjoma darbus, piemēram, izstrādāt būvprojektu, veikt tirgus pētījumu, u.tml. Ja izpildītājs - fiziskā persona ir pašnodarbinātā persona un iesniedzis atlīdzības izmaksātājam attiecīgu reģistrācijas apliecību, tad par nodokļu nomaksu atbild pats izpildītājs. Ja izpildītājs nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs, tad atlīdzības izmaksātājam ir pienākums ieturēt nodokļus (IIN un VSAOI) atlīdzības izmaksas vietā.

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram uzdots radīt darbu regulāri ilgstošā laika posmā, piemēram, regulāri rakstīt rakstus laikrakstam, radīt scenāriju televīzijas seriālam, ilustrācijas periodiskam izdevumam, u.tml. Autora līgumu aprakstu skatīt augstāk pie Autora līgums par pasūtītu darbu (par gabaldarba veikšanu).

Ar pievienoto autora līgumu par pasūtītu darbu viena puse (autors) par noteiktu atlīdzību apņemas radīt otrai pusei (pasūtītājam) ar autortiesībām aizsargātu darbu. Autora līguma noslēgšanu un izpildi regulē Autortiesību likuma 13. un citu pantu, kā arī Civillikuma 2212. līdz 2229. pantu (par uzņēmuma līgumu) noteikumi. Autora līgums par pasūtīta gabaldarba veikšanu izmantojams gadījumos, kad autoram dots uzdevums izstrādāt vienu konkrētu darbu, piemēram, izstrādāt dizaina projektu, radīt gleznu, u.tml.

Ar pievienoto materiālās atbildības līgumu darbinieks uzņemas atbildību par tā pārziņā esošajām vai nodotajām darba devēja materiālajām vērtībām, piemēram, pamatlīdzekļiem, krājumiem, naudas līdzekļiem. No materiālās atbildības līguma izrietošo darbinieka atbildības pienākumu un apmēru regulē Civillikuma 1770. līdz 1792. pants un Darba likuma 72., 79. un 80. pants.