Otrdien, 9.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto MK instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcija izstrādāta, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, informē FM.
Sagaidām, ka šī publisko iepirkumu instrukcija spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus, kā rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.pantu dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes (31.03.2004.) Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces.
Tiesiskā veidā vietējo ražotāju produktu iepirkumu var veicināt, izmantojot zaļā iepirkuma sniegtās iespējas, piemēram, ēdinot bērnus, izglītojamos, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekus un pacientus ar svaigiem un sezonāliem produktiem, bioloģiski audzētiem produktiem vai produktiem, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi vai minerālmēsli, ar izstrādājumiem, kuru ražošanā nav izmantota sintētiskās krāsvielas un kas nesatur ģenētiski modificētos organismus.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums jau sniedz pietiekami plašas iespējas iekļaut minētos noteikumus gan tehnisko specifikāciju prasībās, gan vērtēšanas kritērijos, taču praksē tas nenotiek bieži. Lai gan ir izstrādātas vadlīnijas zaļā iepirkuma principu piemērošanai, ieteikumi pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, pasūtītāji visbiežāk piegādātāju izvēlei kā kritēriju izmanto tikai zemāko cenu. Šāda prakse neapmierina nedz ražotājus un piegādātājus, nedz arī pasūtītājus, kuri bieži vien saņem zemas kvalitātes preces un pakalpojumus.
Instrukcija zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai nodrošinās, ka tā prasības tiek piemērotas konsekventi, kā arī pasūtītājiem tiks mazinātas bažas, vai to rīcība ir tiesiska.Tāpat instrukcijā ir norādīts, kādas prasības konkrētajai preču grupai un pakalpojumam ir atbilstošas zaļā iepirkuma principiem un Publisko iepirkumu likumam, kā arī sniegti kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai. Instrukcija būs saistoša valsts tiešās pārvaldes iestādēm, savukārt pašvaldības un citi pasūtītāji instrukcijā sniegtos kritērijus un prasības aicināti piemērot brīvprātīgi.
