Lai saīsinātu noguldījumu noilguma termiņu bankās, sagatavoti un publiskai apspriešanai nodoti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kā arī saistītie grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, informē Finanšu ministrija.

Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tajā skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, 5 gadu noilguma termiņu.

Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir miris, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma (CL) 685.panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc 5 gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un CL normām mantojuma lietās.

Tāpat kredītiestādēm noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par tuvojošos noilguma termiņu ar nosacījumu, ka gadu pirms noguldījuma noilguma termiņa beigām noguldījuma apmērs kredītiestādē ir vismaz 10 eiro. Vienlaikus tiek precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestāžu darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, kuri valsts institūcijām vai amatpersonām pēc pieprasījuma sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem 2023.gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija vairāk nekā 60 tūkst. mirušu personu noguldījumu, un šis skaits katru gadu pieaug. Šobrīd uz šo gadījumu attiecas Kredītiestāžu likuma 71. un 72.pants, kas paredz, ka pēc 60 gadiem no pēdējā darījuma veikšanas konta atlikumu ieskaita kredītiestādes ienākumos. Turklāt šajā laikā kredītiestādes piemēro arī komisijas maksu par šādu neaktīvu maksājumu kontu uzturēšanu. Lielākajā daļā jeb 94% gadījumu mirušo personu kontos esošie līdzekļi nepārsniedz 1000 eiro, 5% gadījumu tie ir 1000–10 000 eiro, bet 1% – virs 10 000 eiro.

Eiropas valstu tiesību aktos noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņi un mehānismi ievērojami atšķiras – tie svārstās no 5 līdz 60 gadiem. Īsākie termiņi ir Beļģijā (5 gadi), Itālijā un Francijā (10 gadi), savukārt garākie termiņi novērojami valstīs, kas ir finanšu centri un ilgstoši glabājuši ne savu pilsoņu naudas līdzekļus, piemēram, Šveicē (līdz 60 gadiem), Luksemburgā (līdz 30 gadiem).

Latvijā šobrīd paredzētais 60 gadu noilgums attiecas un ir piemērojams gan situācijās, kad fiziska persona ir dzīva un nav veikusi aktīvas darbības ar noguldījumu kredītiestādē, gan tādās situācijās, kad fiziska persona ir mirusi, un tās mantinieki nav uzsākuši mantojuma procesu, kas būtu pamats mantiniekiem saņemt mantojuma atstājēja – fiziskas personas – kredītiestādē esošo noguldījumu.

Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka ar šiem grozījumiem noteiktais 10 gadu noilguma termiņš un noteiktais 5 gadu termiņš, ja fiziska persona, ar kuru kredītiestādei noslēgts līgums, ir mirusi vai atzīta par mirušu pirms attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās, tiek skaitīts no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.