Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Kārtējais finanšu gads tuvojas noslēgumam, un daudziem uzņēmumiem aktuāls ir jautājums par ikgadējo gada pārskata revīziju vai ierobežotās pārbaudes veikšanu. Apskatām, kad nepieciešama revīzija, kad – pārbaude, un kādas ir to atšķirības.

Pārbaudot sadarbības partnerus “Lursoft” datubāzē, redzam, ka viņi 3 gadus jeb kopš 2020.gada nav snieguši gada pārskatus. Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairs nepiemēro sodus (pēc Covid-19)? Vai tas ir atcelts? Agrāk sods bija uzreiz, ja kaut vai 1 mēnesi tika kavēts pārskata iesniegšanas termiņš. Vai tagad viss ir liberālāk, un mums kā šo uzņēmumu pakalpojumu saņēmējam nav jāsatraucas?

Gatavojot 2024.gada pārskatu, visiem lielajiem uzņēmumiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Eiropas Savienībā, jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Kas ir šie būtiskie nemateriālie resursi?

Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?

Valdes loceklim, kas nebija darba attiecībās ar uzņēmumu, bet izmantoja uzņēmuma karti, pirms 3 gadiem izveidojies avansa norēķina parāds. Šobrīd bijušais valdes loceklis vairs nav sasniedzams. Kā norakstīt izveidojušos parādu? Vai šim parādām jāpiemēro darbaspēka nodokļi, lai to varētu norakstīt?

Uzņēmums nomā automašīnu no auto nomas uzņēmuma, kad Latvijā ierodas valdes locekļi no citām valstīm. Automašīna parasti tiek nomāta uz ilgāku laiku, piemēram, uz 3 nedēļām. Degvielas izdevumus valdes locekļi sedz no saviem līdzekļiem, neizmantojot uzņēmuma līdzekļus. Vai šie izdevumi par auto nomu būs attiecināmi uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību?

Valdes loceklis komandējuma laikā Kanādā iegādājas pamatlīdzekļus un elektroniski pieejamu mācību grāmatu, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai. Visi rēķini izrakstīti uz valdes locekļa kā fiziskas personas vārda ar Kanādas uzņēmumu rekvizītiem (nosaukumu, adresi, ID numuru) un bez informācijas par pievienotās vērtības nodokli. Apmaksa veikta ar uzņēmuma karti. Pamatlīdzekļi netika deklarēti muitā, to vērtība pārsniedz 150 eiro. Vai šādi rēķini atbilst Grāmatvedības likuma prasībām un var tikt uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem? Kas šajā gadījumā notiek ar nodokļiem? Kā pareizi norādīt šos darījumus grāmatvedībā?

Pavisam nesen, 2024.gada 17.oktobrī, stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas, kas attiecināmas jau uz pārskatu par 2024.gadu. Papildus tam spēkā stājies arī Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Ņemot vērā, ka daļa grāmatvežu un vadītāju jau pamazām sāk gatavoties gada pārskata sagatavošanai, svarīgākās izmaiņas aplūkot ir vēl jo būtiskāk.

Sabiedrība “A” noslēgusi aizdevuma līgumu ar “Altum” par 70 000 eiro pamatlīdzekļa izveidei. Līgumā ir paredzēta “A” līdzdalības maksa – 1000 eiro. Pamatlīdzekļa izveidi veic sabiedrība “B”, kas izraksta avansa rēķinu par pamatlīdzekļa izveides daļu – 51 000 eiro apmērā. “A” samaksā 1000 eiro, bet pārējo apmaksā “Altum” uz aizdevuma līguma pamata. Pabeidzot pamatlīdzekļa izveides darbus, “B” izsniedz pieņemšanas-nodošanas aktu un rēķinu par atlikušo summu – 20 000 eiro. “Altum” apmaksā šo summu, kas pēc līguma noteikumiem ir aizdevuma neatgriežamā daļa, un samazina kopējo aizdevuma summu. Kā šo darījumu pareizi iegrāmatot?

Ģenerāluzņēmējs ir nodevis objektu pasūtītājam 2024.gada maijā. Pirms pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas pasūtītājam tika iesniegta garantija par periodu no 2024.gada maija līdz 2029.gada maijam. Garantijas apdrošināšanas prēmija ir 2000 eiro. Pasūtītājs ir saņēmis un samaksājis visus būvniecības līgumā paredzētos rēķinus. Vai apdrošināšanas prēmija ir iekļaujama 2024.gada izdevumos pilnā apjomā (ievērojot līguma ienākumu saskaņošanas principu ar līguma izmaksām)? Kā pareizi attiecināt apdrošināšanas prēmijas izdevumos (civiltiesiskās atbildības, visu būvniecības risku, garantijas laika prēmijas), ja apdrošināšanas līguma darbības periods ir garāks par būvniecības līguma darbības periodu?

Vai apdrošināts klients, par kuru apdrošināšanas kompānija izmaksā tikai 85% no parāda, var tikt uzskatīts par šaubīgu vai bezcerīgu debitoru un atlikušo parādu norakstīt bez uzņēmumu ienākuma nodokļa aplikšanas, pat ja uzņēmums turpina darboties? Vai apdrošināšana ir pietiekams pierādījums?

Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 26.aprīlī, ieviesuši izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sagatavošanā un iesniegšanā. Kādas ir būtiskākās izmaiņas? (2024.gada 11.oktobrī publikācija papildināta ar pēdējo rindkopu.)

Uzņēmuma darbinieks iegādājies degvielu automātiskajā degvielas uzpildes stacijā, izmantojot skaidru naudu. Ar degvielas pārdevēju nav noslēgts sadarbības līgums, un uzņēmumam nav izsniegta degvielas karte, līdz ar to netiek saņemts kopsavilkums par iepriekšējā periodā iegādāto degvielu. Vai čeks virs 30 eiro, kas izsniegts automātiskajā degvielas uzpildes stacijā, ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai?

Covid-19 pandēmijas laikā radīto zaudējumu un nodokļu parādu dēļ šobrīd sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks ik mēnesi veic iemaksas uzņēmuma kontā pamatdarbības nodrošināšanai. Tās grāmatvedībā tiek grāmatotas kā aizņēmums bez procentiem. Uzņēmuma īpašnieks vēlas veikt uzņēmumam piederoša pamatlīdzekļa, proti, darba auto, kas vairāk netiek lietots un kura atlikusī vērtība ir 0, apmaiņu pret aizdevuma samazinājumu. Vai uzņēmuma īpašnieks drīkst tā rīkoties? Kādi grāmatojumi būtu jāveic?