SARUNA AR PERSONĪBU
Šodienas prasmes nederēs rīt
Grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – tehnoloģiju ienākšana un mākslīgā intelekta attīstība liek pārskatīt līdzšinējos darba modeļus un paša pakalpojuma būtību. Kādi jaunumi šajā jomā? Kā attīstās ārpakalpojuma sniegšana un kā tehnoloģijas maina grāmatveža ikdienu? Uz sarunu aicinājām Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku, grāmatvedības uzņēmuma “PRIMUM” vadītāju Raivo Pedi. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Vai bankas kreditē vairāk?
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm no 2025.gada turpmākajos trijos gados, pateicoties straujam Euribor likmes kāpumam, jāmaksā solidaritātes iemaksa 60% apmērā no peļņas pieauguma. Tomēr, sasniedzot noteiktu kreditēšanas pieaugumu, ir iespējams saņemt nodokļa atlaidi. Vai tas ir veicinājis kreditēšanas palielināšanos? Autore: Baiba Krastiņa.
NODOKĻI
Kādā valodā sagatavot transfertcenu dokumentāciju?
Transfertcenas ir starptautisks jautājums, tādēļ vietējā regulējuma maksimāla sinhronizācija ar labāko starptautisko praksi veicina dokumentācijas kvalitāti un resursu efektīvāku izmantošanu. Tāpēc ir patiesi apsveicami, ka tika atbalstīti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” , un no 2025.gada 1.maija beidzot ir sakārtots valodas lietojums vietējās transfertcenu dokumentācijas jomā. Autors: Edgars Vilnis.
Nodokļu strīdi 2024
Senāts 2024.gada laikā izskatījis vairākas interesantas nodokļu lietas, kurās gūtās atziņas varētu interesēt gan lielu daļu uzņēmēju. Vienu daļu analizējām jau “iFiT” maija numurā, šajā publikācijā – turpinājums. Autore: Nataļja Puriņa.
PVN sliekšņa noteikšanas principi
2025.gada 1.janvārī līdz ar citiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājās spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Lai gan grozījumi šķiet minimāli, tiem ir būtiska ietekme gan uz uzņēmumiem, gan fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, tostarp arī uz tiem, kuriem līdz šim pievienotās vērtības nodokļa maksāšana nebija aktuāla. Autore: Sabīne Vuškāne.
GRĀMATVEDĪBA
Koplīguma izdevumi grāmatvedībā
No 2025.gada 1.janvāra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paplašināts darba koplīgumā paredzēto darbinieku attaisnoto izdevumu veidu saraksts, kā arī ieviests jauns izdevumu normas noteikšanas princips. Tas paredz iespēju noteikto summu – 700 eiro – piemērot nevis statiski katram darbiniekam, bet aprēķināt kā vidējo vērtību uz vienu darbinieku. Kā koplīguma izdevumus norādīt grāmatvedībā? Autore: Inga Pumpure.
Vaicā lasītājs: Ko darīt ar kļūdaini samaksāto naudu?
Ko grāmatvedībā darīt ar nepareizi samaksāto naudu? Piemēram, telpu nomas rēķinā norādīti 79 eiro, taču samaksāti 80 eiro. Līdzīgas kļūdas var notikt arī ar nebūtiskām summām, piemēram, vienu centu. Ja pārmaksātā summa netiek pieprasīta atpakaļ (jo tā ir tik neliela, ka tās atgūšana būtu neefektīva), rodas jautājums – vai šādu pārmaksu drīkst uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, vai arī tā klasificējama kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi? Autore: Dana Muceniece.
INVESTĪCIJAS
Fundamentālā analīze
Lai veiksmīgi investētu, ir svarīgi izprast uzņēmuma patieso vērtību. Ir vairāki rīki, kas ļauj šo vērtību noteikt, un viens no tiem ir fundamentālā analīze. Kas tā ir un kā palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus? Autors: Aleksis Riguns.
KOMERCDARBĪBA
Valdes locekļa izdevumi un to nodokļi
Valdes loceklim savu darba pienākumu veikšanai rodas dažādi izdevumi. Kādi izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, bet kādi – par valdes locekļa labumu, kam jāpiemēro attiecīgi nodokļi? Piemēram, vai dārga uzvalka iegāde uzskatāma par reprezentācijas izdevumiem, ja valdes loceklim jādodas vizītē pie Valsts prezidenta? Autore: Olga Caplinska.
Senāts nosaka iepirkumu pārtraukšanas robežas
Pateicoties Senātam, šobrīd vērojama pozitīva tiesu prakse publisko iepirkumu lietās, kurās tiek pārbaudīts pasūtītāja lēmuma – pārtraukt iepirkuma procedūru – tiesiskums. Sniedzam ieskatu jaunākajā tiesu praksē, analizējot progresīvus un arī ne tik progresīvus piemērus. Autore: Debora Garanča.
Vai VID ir jāizpauž komercnoslēpums?
2024.gada martā Administratīvā rajona tiesa vērtēja, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti atteicis arodbiedrībai izsniegt datus par uzņēmumu veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, atsaucoties uz iespējamu komercnoslēpuma statusu. Autors: Oļegs Spundiņš.
Kādi ieguvumi no VID reitingiem?
Vairāk nekā gadu – kopš 2024.gada 1.janvāra – darbojas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Vārdu savienojums “VID reitings” publiskajā telpā izskan laiku pa laikam, tomēr ne visiem ir skaidrs, kāds ir uzņēmumu ieguvums no šiem reitingiem. Piemēram, kādas priekšrocības ir uzņēmumiem, kuriem
piešķirts augstākais – A reitings? Autore: Baiba Krastiņa.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Darba tirgus – tikai jaunajiem?
Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem. Pieredzē dalās Toms Zukulis, SIA “TIAMO GRUPA” valdes priekšsēdētājs, Anita Skudra, SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja, Lita Bauze, SIA “PRIMEKSS” attīstības un apmācību vadītāja, un Liene Fleitmane, SIA “Latvijas Mobilais
Telefons” Personāla vadības direktore. Autore: Baiba Krastiņa.
ELEKTRONIZĀCIJA
E-rēķini ārpakalpojuma grāmatvedībā
Strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu ieviešana Latvijā ir būtisks solis uzņēmumu efektivitātes, caurskatāmības un normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšanā. Uzņēmumiem, kas grāmatvedību uztic ārpakalpojuma sniedzējiem, šī pāreja rada specifiskus izaicinājumus. Kurš ir atbildīgs par e-rēķina nosūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu? Kur beidzas uzņēmuma pienākumi un sākas ārpakalpojuma grāmatveža atbildība? Autors: Juris Boiko.
Aizliegtās MI sistēmas. Biometriskie dati
Mākslīgā intelekta akts nosaka, ka ir aizliegta tādas mākslīgā intelekta sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kuras mērķis ir noteikt fizisku personu piederību konkrētām kategorijām, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem. Kas tiek uzskatītas par biometriskās kategorizācijas mākslīgā intelekta sistēmām? Autors: Ronalds Vītols.
DARBINIEKI
Vaicā lasītājs: Kam jāmaksā par saliedēšanās pasākumu?
Uzņēmums organizē saliedēšanas pasākumu. Lai tajā piedalītos, darbiniekam ir jāveic līdzmaksājums (piemēram, par ēdināšanu, naktsmītnes nodrošināšanu, pārsteigumu balvām). Vai darba devējs drīkst vaicāt šādus papildu maksājumus? Vai darbinieks var atteikties no dalības šādā pasākumā? Vai obligāti jāmaksā, lai gan darbinieks nepiedalīsies pasākumā? Kādas ir darba devēja iespēju robežas? Autore: Dace Driče.
Darba laika pielāgošana
Darba un privātās dzīves līdzsvars ir viens no mūsdienu aktuālajiem jautājumiem. Šobrīd, kad tiek gatavoti grozījumi Darba likumā, cita starpā paredzot elastīgāka darba laika ieviešanu, apskatīsim, kādas iespējas darba laika pielāgošanā jau šobrīd paredzētas Darba likumā. Autore: Karīna Platā.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Kā izbeigt kopīpašumu?; Attālinātā darba vieta – kā atbildība?; Kurā periodā grāmatot kredītrēķinu?; Norēķini izbraukuma tirdzniecības vietā; Neapliekamais minimums par nepilnu mēnesi
PĒTĀM!
Kas ir elektroniski sniegti pakalpojumi?
Uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus elektroniski, ir būtiski saprast, vai pakalpojums kvalificējas kā elektroniski sniegts, jo no tā ir atkarīga nodokļa piemērošana. Tomēr ne vienmēr to ir viegli noteikt – jāizvērtē gan likuma normas, gan sniegtā pakalpojuma būtība. Šoreiz aplūkosim pievienotās vērtības nodokli regulējošos
normatīvos aktus, lai noskaidrotu, kas ir elektroniski sniegti pakalpojumi un ar kādām nodokļu grūtībām tie var būt saistīti. Autori: Matīss Auziņš un Kristīne Skrastiņa.
