SARUNA AR PERSONĪBU
Izmaksas samazināt nevēlas neviens
Darba dienu pārcelšanas prakse būtu jāpārtrauc, karteļu kriminalizācija uz mūžu var sabojāt personu reputāciju, un valdība joprojām nespēj uzturēt dialogu ar uzņēmējiem. Par šiem un citiem jautājumiem – intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu. Intervē: Andrejs Vaivars.
EKONOMIKA
"Karsts" tirgus ar bažām par nākotni
Laikā, kad valstī ilgstoši spriež par nepieciešamību mazināt izdevumus un dzīvot taupīgāk, būvniecības sektorā vērojama gandrīz pretēja situācija – liela daļa nozarē strādājošo uzņēmumu nesūdzas par pasūtījumu trūkumu un pat neslēpti izrāda nepatiku pret pārmērīgo darba intensitāti un apjomiem. Kā šie abi faktori sader kopā, un
kāpēc, neraugoties uz tirgus aktivitāti, uzņēmēji ir nobažījušies par notiekošo? Autors: Andrejs Vaivars.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Kiberdraudi skar ikvienu
Ņemot vērā pastiprinātos kiberuzbrukumu draudus – Latvijā 2025.gadā Valsts policijā reģistrēts 8701 krāpniecisks gadījums –, arī uzņēmumiem aizvien vairāk jābūt gataviem atpazīt un novērst dažāda veida kiberdraudus. Lai noskaidrotu, kādi ir populārākie krāpniecības veidi un kā cīnīties ar kiberuzbrukumiem, uzrunājām trīs dažādu jomu ekspertus. Pieredzē dalās: Gints Mālkalnietis, CERT.LV kiberdrošības eksperts, Dr. dat. Baiba Apine, SIA “PricewaterhouseCoopers” Vadības konsultāciju nodaļas vadītāja, CISA, PMP, un Jānis Matēvičs, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Kiberdrošības uzturēšanas daļas vadītājs. Autore: Kristiāna Rancāne.
NODOKĻI
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi
Nodokļu plānošana ir neatņemama investīciju stratēģijas sastāvdaļa gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, un nekustamā īpašuma nodoklis nav izņēmums. Ņemot vērā plānoto kadastrālo vērtību reformu (sagaidāms kadastrālo vērtību pieaugums) un tās ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokli, rodas pamatots jautājums – kā
sagatavoties un izmantot pieejamos atvieglojumus? Autors: Raivis Liberts.
Tiesa vērtē vaučerus
Eiropas Savienības Tiesā risināti vairāki strīdi par vaučeriem. Tie ieskicējuši nepatīkamu tendenci – nodokļu administrācijas saskatījušas vaučerus uzņēmumu izstrādātajās mārketinga akcijās, klientu lojalitātes programmās u.tml., kuru primārais mērķis atšķiras no tām vajadzībām, kam tiek izmantoti vaučeri. Protams, ar attiecīgām nodokļa sekām. Izskatām jaunākās atziņas, kas ir piemērojamas arī Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma interpretēšanas gadījumos. Autore: Dace Everte.
Vaicā lasītājs: Vai VID interpretācija ir atbalstāma?
Lasītājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojuma saņemšanas lūdzis žurnāla “iFinanses” ekspertu viedokli, vai pastāv korelācija starp Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11.pantā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un organizācijas tiesībām atskaitīt priekšnodokli atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam. Skaidrojam! Autori: Kristīne Skrastiņa un Oļegs Spundiņš.
GRĀMATVEDĪBA
Preču piegādes dokumentu elektroniskās plūsmas
Digitalizācijas apstākļos īpaši aktuāls ir jautājums, kā pareizi organizēt preču piegādes dokumentu apriti elektroniskā vidē, lai tā vienlaikus būtu efektīva loģistikā, pierādāma un izsekojama un atbilstu Latvijas normatīvajiem aktiem. Apskatām, kādas prasības preču piegādes dokumentu apritei definē normatīvie akti un ko uzņēmums var noteikt patstāvīgi. Autore: Anda Ziemele.
Vērtspapīru izaicinājums grāmatvedībā
Latvijas uzņēmumu finanšu pārskatu analīze pēdējos gados parāda, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu izmanto brīvos naudas līdzekļus investīcijām finanšu instrumentos, tostarp vērtspapīros, akcijās, obligācijās, biržā tirgotajos fondos u.c. Šī tendence 2025.gada finanšu pārskatu sagatavošanā aktualizē vairākus būtiskus grāmatvedības jautājumus, kurus izanalizēsim rakstu sērijā. Sākam ar vispārīgiem jautājumiem – kādi normatīvie akti jāievēro vērtspapīru uzskaitē. Autore: Ieva Aizsila.
Vaicā lasītājs: Ko darīt ar pamatlīdzekli nulles vērtībā?
Uzņēmumā aktīvi vērtībā virs 400 eiro tiek atzīti par pamatlīdzekli. No 2023.gada viena šāda pamatlīdzekļa vērtība ir 0 eiro, bet tas vēl tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Šogad šis pamatlīdzeklis tika pārkrāsots, pielabots, darbi izmaksāja 166 eiro. Vai pamatlīdzeklis jāņem uzskaitē 166 eiro vērtībā? Vai jāaprēķina amortizētās aizstāšanas izmaksas? Autore: Modrīte Johansone.
KOMERCDARBĪBA
Senāts maina izpratni par Covid-19 atbalsta piešķiršanu
Lai gan Covid-19 pandēmija, cerams, ir aiz muguras uz visiem laikiem, tomēr tās sekas laiku pa laikam jūtamas vēl šodien. Vienas no tādām – atbalsta piešķiršana krīzes skartajiem uzņēmumiem. Par šo jautājumu joprojām notiek tieslietas, un nesen pieņemtais Senāta lēmums var iedrošināt kādu uzņēmumu, kuram finansējums tika atteikts, atsākt cīņu par taisnību. Autore: Baiba Grandāne.
Pretrunīgās izmaiņas ēku būvniecībā
2025.gada otrajā pusē pieņemta virkne apjomīgu grozījumu būvniecību reglamentējošajos tiesību aktos. Grozījumi veikti vairākās kārtās, izdarot izmaiņas gan Būvniecības likumā, gan uz tā pamata izdotajos vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. Aplūkojam izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, izceļot grozījumus ar būtiskāko ietekmi uz būvniecības procesa praktisko norisi. Autore: Aija Kreicberga.
Piekrītu datu apstrādei!
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks vai nolūki”? Kas ir “vairāki nolūki”? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem? Autors: Lauris Klagišs.
Nepārvarama vara hibrīdkara apstākļos
Pēdējā laika notikumi pierāda, ka karš vairs nav tikai tanki un frontes līnijas kartē. Enerģētikas sabotāža, kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, dezinformācijas kampaņas un dronu incidenti Baltijas jūras reģionā kļuvuši par ikdienas fonu arī uzņēmējdarbībai, ne tikai drošības politikas analītiķu rūpēm. Skaidrojam, vai hibrīdapdraudējums var būt nepārvarama vara un kā uzņēmumiem rīkoties, lai sevi juridiski pasargātu jaunajā
realitātē. Autori: Andris Tauriņš un Paula Šūtava.
ELEKTRONIZĀCIJA
iFiT laboratorija: Efektīva dokumentu aprite uzņēmumā
Katrā uzņēmumā ir virkne dažādu dokumentu – no darba līgumiem un rēķiniem līdz atvaļinājumu pieteikumiem un rīkojumiem. Skaidrojam, kā, automatizējot procesus, efektivizēt dokumentu apriti. Autore: Kristiāna Rancāne.
DARBINIEKI
ES ir tiesības ietekmēt algu politiku
2025.gada 11.novembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma ilgi gaidīto spriedumu lietā C-19/23 “Dānija pret Eiropas Parlamentu un Padomi” par direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Skaidrojam sprieduma saturu un kā tiesas secinājumi var ietekmēt Latvijas tiesisko regulējumu minimālās darba algas noteikšanai. Autore: Nataļja Preisa.
Ja darbiniekam nav iemaņu
Ierasts, ka darba devējs veic darbinieku atlasi un darba līgumu slēdz ar savas jomas profesionāli. Savukārt, lai pārliecinātos par atlases rezultātu, darba līgumā tiek paredzēts pārbaudes laiks. Tomēr gadās, ka darbiniekam nav darbam nepieciešamās prasmes un viņš ir jāapmāca uzņēmumā. Vai šādā situācijā drīkst slēgt prakses līgumu, bet darba līgumu – tikai pēc apmācībām? Autore: Karīna Platā.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Grāmatvedis atvaļinājumā – darbs apstājas!; Kurš maksās par brokastīm?; Jāmaksā gan par virsstundām, gan svētku stundām?; Kurš plāno darba laiku?; Dalībnieks aiziet, dividendes paliek
PĒTĀM!
Kāpēc strādāt ārpakalpojumā ir riskanti?
Uzņēmums, izvērtējot darba procesus un produktivitāti, pieņem lēmumu daļu no darbiem, piemēram, grāmatvedību, nodot ārpakalpojumā. Darbiniekam piedāvā mainīt sadarbības modeli un viņš piekrīt turpmāk strādāt ārpakalpojumā. Vai situāciju, kad ar darbinieku pārtrauc darba līgumu un uzreiz noslēdz uzņēmuma
līgumu ar citiem darba izpildes un samaksas nosacījumiem, var uzskatīt par štatu samazināšanu ar visām no tā izrietošajām juridiskajām? Kādi nodokļu riski var iestāties? Pētām! Autori: iFiT, Gita Oškāja un Raivis Liberts.
