SARUNA AR PERSONĪBU
Tiesiskās vides modernizācija
Latvijas valsts svētku mēnesī ciemos dodamies pie Latvijas tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, lai noskaidrotu, kā attīstījusies tiesiskā vide mūsu valstī, kādi uzlabojumi un likumu izmaiņas sagaidāmas un kāds no tā ieguvums būs uzņēmējiem un katram no mums. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Cenas zem lupas – kas mainīsies?
No decembra lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem regulāri būs jāsniedz informācija par pārtikas preču cenām Centrālajai statistikas pārvaldei. Tas dos iespēju veikt cenu monitoringu un salīdzināšanu, kā arī nodrošinās kvalitatīvākus datus par pircēju paradumiem. Skaidrojam, vai jaunās prasības palielinās tirgotāju administratīvo
slogu, ietekmēs konkurenci un mazāku tirgotāju iespējas tirgū, un, vai ir gaidāms pārtikas preču samazinājums. Autors: Kaspars Apīnis.
NODOKĻI
Nokavējuma naudas aprēķina izmaiņas
2026.gada 1.janvārī stājas spēkā nozīmīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas noteiks jaunu nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību nodokļu un nodevu maksājumiem, kuri tiek veikti vienotajā nodokļu kontā. Autore: Anita Rudzīte.
PVN atbrīvojums kultūras pakalpojumiem
Lai arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka kultūras pasākumi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas, var rasties situācijas, kad šis atbrīvojums nav attiecināms. Tā noticis gadījumā, kad biedrība sniedza pakalpojumus kultūras pasākumu organizēšanai. Uzziņu par šo situāciju sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Autore: Kristīne Skrastiņa.
Par kriptoaktīviem būs jāziņo
2026.gada 1.janvārī stājas spēkā direktīva 2023/2226 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jeb DAC8 direktīva, kas uzliek par pienākumu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma un atrašanās vietas ziņot nodokļu administrācijām par klientu – Eiropas Savienības nodokļu rezidentu – veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem. Ko direktīvas ieviešana nozīmē Latvijai? Autori: Vita Sakne un Matīss Auziņš.
GRĀMATVEDĪBA
Inventarizācijas jaunā kārtība
2025.gada 26.septembrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabinets noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas ievieš izmaiņas inventarizāciju veikšanas kārtībā. Šīs izmaiņas piemērojamas, jau veicot 2025.gada inventarizāciju. Autore: Modrīte Johansone.
Ieņēmumu un izmaksu periodizācija
Viena no sabiedrības finanšu pārskata būtiskām sastāvdaļām ir peļņas vai zaudējumu aprēķins, kas atspoguļo sabiedrības peļņu vai zaudējumus un parāda sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātus pārskata gadā. Praksē bieži netiek ievērota korekta darījumu periodizācija, un tā ir viena no tipiskākajām kļūdām, īpaši starptautisku darījumu gadījumā. Kā jāveic periodizācija, lai sagatavotu korektu peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Autore: Ildze Alksnīte.
KOMERCDARBĪBA
Izmaiņas pamatkapitāla palielināšanā
Lai veicinātu labvēlīgāku vidi komercdarbības attīstībai, pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2025.gada 16.jūlijā. Tie paredz būtisku atvieglojumu kapitālsabiedrību – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības – dibināšanas un pamatkapitāla palielināšanas procesā. Kādas izmaiņas pieņemtas un kā tās ietekmēs uzņēmumus? Autore: Annija Aleksandra Vītola.
Līguma kopsavilkuma dārgā mācība
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” piemērotais salīdzinoši nelielais sods par līguma kopsavilkuma neizsniegšanu pirms līguma noslēgšanas atklāj daudz plašāku juridisko seku risku, tādēļ šis gadījums ikvienam uzņēmumam var sniegt praktiskas atziņas, lai palīdzētu izvairīties no dārgām kļūdām. Autors: Lauris Klagišs.
Pazaudēto bikšu lieta jeb ASV tiesu sistēmas īpatnības
Tiesāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvusi par ikdienišķu parādību un bieži vien Holivudas filmu sižetu cienīgas prasības izpelnās starptautisku ievērību. Šādas lietas tiesās nonāk ne tikai amerikāņu tiesāšanās kultūras dēļ, bet arī pateicoties Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas īpatnībām. Autore: Agnese Gerharde.
Kompensācijai labvēlīgs laiks
Diemžēl ne vienmēr biznesa vai atpūtas lidojumi norit pēc plāna. Kavēšanās, atcelšana vai atteikta iekāpšana pasažieriem var radīt ievērojamas neērtības un zaudējumus. Vai un kādos gadījumos pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju, kādi dokumenti un pierādījumi jāiesniedz, lai aviokompānija nevarētu izvairīties no atlīdzināšanas, un kā rīkoties, ja pārvadātājs tomēr atsakās no kompensācijas izmaksas? Autore: Katrīna Radziņa.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Budžeta haoss
Rudens nāk ne vien ar ražas novākšanas laiku un gatavošanos ziemas cēlienam, bet arī ar svarīgiem lēmumiem par valsts budžetu. Plānotas dažādas izmaiņas, tostarp nodokļu jomā. Kā tās ietekmēs uzņēmumus un kādas izmaiņas vēl būtu jāveic? To novembrī vaicājām organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus un citus nodokļu maksātājus. Pieredzē dalās: Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis, Raimonds Nipers, Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes dalībnieks, SIA “MĀRA N” valdes loceklis, Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, Dana Muceniece, Latvijas nodokļu
maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA “INNOVATOR” nodokļu konsultante, un Eduards Filippovs, Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Kiberdrošs uzņēmumus
Eiropas Savienības prasību pārņemšana Latvijā ikviena uzņēmuma ikdienā aktualizē virkni ar kiberdrošību saistītu jautājumu. Kā izvērtēt uzņēmuma kiberdrošības līmeni? Kam pievērst pastiprinātu uzmanību? Skaidrojam jaunās normatīvo aktu prasības. Autors: Krišjānis Cercens.
Maldinošais uzraksts e-dokumentā
Attīstoties dokumentu digitalizācijai un elektroniskā paraksta izmantošanai, praksē joprojām sastopami ieradumi, kam nav tiesiska pamatojuma un kas var radīt neskaidrības. Kā piemēru var minēt uzrakstu dokumenta beigās: “Dokuments parakstīts ar e-parakstu un satur laika zīmogu”. Šāds uzraksts nekad nav bijis obligāts dokumenta elements. Turklāt šāda norāde ne tikai ir lieka, bet arī maldinoša, jo var radīt iespaidu, ka tieši šis uzraksts piešķir dokumentam juridisku spēku vai apliecina tā autentiskumu. Autore: Ieva Kalve.
DARBINIEKI
Katram savs labumu grozs
Dažādi papildu labumi, piemēram, veselības apdrošināšana, transporta izmaksu segšana, apmācības, līdzās algai kļūst par ierastu praksi darbinieku atalgošanā. Vai var veidot katram darbiniekam individuālu “labumu grozu”, un kādi juridiskie un ētiskie principi ir jāņem vērā? Autore: Gita Oškāja.
Vaicā lasītājs: Kā maksāt par virsstundām naktī?
Kā maksāt par virsstundām, kas radušās nakts laikā? Vai šādas virsstundas vispār var rasties, vai tomēr virsstundas iespējamas tikai dienas laikā? Autore: Inga Zāle.
Vai virsstundu regulējums ir taisnīgs?
Līdz šim ir nostabilizējies uzskats – ja darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, tad par virsstundu darbu būs uzskatāms tikai tas darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika. Bet vai tas atbilst arī Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Aplūkosim divus spriedumus, kuri var likt Latvijas likumdevējam pārskatīt Darba likuma regulējuma un tiesu prakses atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Autors: Kaspars Rācenājs.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Avansa rēķins = e-rēķins?; Kā pārceltā darba diena ietekmē atvaļinājumu?; Vai drīkst atskaitīt priekšnodokli par dāvanām?; Kuram darbiniekam priekšroka uz atvaļinājumu?
PĒTĀM!
Kāpēc jāiesniedz statistikas pārskati?
Saņemot lasītāja jautājumu par statistikas pārskatu iesniegšanu un neskaidrībām, ko rada likumā ietvertie termini, nolēmām ne tikai lūgt speciālistu skaidrojumu par konkrēto situāciju un informācijas iesniegšanu, bet arī plašāk paraudzīties uz likumu saturu, tajos lietotajiem terminiem un to pareizu izpratni. Autori: Centrālā statistikas pārvalde un Artūrs Caics.
