SARUNA AR PERSONĪBU
Vēlme atraisīt rokas
Ieviešot tā dēvēto iepirkumu reformu, mērķis ir dot iespēju pasūtītājam rīkoties brīvāk un vienlaikus veicināt konkurenci. Vai tas izdosies, – rādīs laiks. Par reformas būtību, vēlmi dot iespēju tiem, kam misējies, un nepieciešamību palielināt pretendentu loku intervijā stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Intervē: Andrejs Vaivars.
EKONOMIKA
Ekonomikas prognozes 2026
Tirdzniecības politikas nenoteiktība ir mazinājusies, bet tā joprojām ierobežo izaugsmi. Tarifi un tirdzniecības barjeras piespiež uzņēmumus pielāgot izmaksas, augstākas cenas samazina pieprasījumu, un paaugstinātā nenoteiktība ietekmē investīciju lēmumus. Arī ģeopolitiskā situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Kas gaidāms nākotnē? Autors: Dainis Gašpuitis.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Uzņēmumu prioritātes 2026.gadā
Valsts ir noteikusi prioritātes 2026.gadam. To starpā ir aizsardzība, demogrāfija, izglītība un arī uzņēmējdarbības stiprināšana. Bet kādas ir uzņēmumu prioritātes 2026.gadam, kā tās atšķiras no iepriekšējo gadu prioritātēm, un kas valstij būtu jādara, lai stiprinātu uzņēmējdarbību? To janvārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem. Pieredzē dalās: Elīna Raubiško, SIA “Kluuga skaistuma istaba” īpašniece, Kārlis Blūmentāls, SIA “Mozello” vadītājs, Jānis Krēsliņš, SIA “JKR Systems” īpašnieks, Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors, un Edgars Kaņepe, SIA “Moneo Latvia” valdes loceklis. Autore: Kristiāna Rancāne.
NODOKĻI
Arī investoriem jāmaksā nodokļi
Investoriem, kas investē vērtspapīros, ne vienmēr ir skaidrība par to, vai vērtspapīru atsavināšana rada kapitāla pieaugumu un attiecīgi nodokļu sekas. Tomēr līdz ar peļņas gūšanu no šādiem darījumiem rodas arī pienākums maksāt nodokļus. Autores: Madara Hmeļevska un Viktorija Volta.
Var nākties pārskatīt PVN likmes
Vai Eiropas Savienības dalībvalsts viesnīcu papildpakalpojumiem, piemēram, brokastīm vai autostāvvietai, drīkst piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi kā īstermiņa izmitināšanai? Lai gan vēl gaidām Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, par izskatāmo lietu būtību ir svarīgi sniegt informāciju jau tagad, jo nolēmums var ietekmēt nodokļa likmju piemērošanu viesnīcu nozares sniegtajiem pakalpojumiem jau tuvākajā nākotnē. Autore: Ina Spridzāne.
Vaicā lasītājs: Vai jākoriģē priekšnodoklis?
Uzņēmums 2022.gada 1.jūlijā iegādājās jaunu dzīvokli par 170 000 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 29 504 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. Līdz 2022.gada 31.decembrim tika veikts remonts par 50 000 eiro plus PVN 8677,69 eiro, kas tika atskaitīts kā priekšnodoklis. 2023.gada 1.jūnijā dzīvoklis tika izīrēts līdz 2025.gada 15.augustam. 2025.gada 20.augustā dzīvoklis tika pārdots par 300 000 eiro. Vai pārdošanai vajadzētu piemērot PVN? Kādas korekcijas veikt PVN deklarācijā? Autore: Ņina Podvinska.
GRĀMATVEDĪBA
Attaisnojuma dokumentu jaunā ēra
2025.gada 26.septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Tie paredz būtiskas izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā – gan avansa rēķiniem, gan koriģējošiem rēķiniem, gan e-rēķiniem, gan pavadzīmēm, gan arī ārvalstīs izsniegtiem rēķiniem. Kas mainās
grāmatvedībā? Kam jāpievērš uzmanība? Autore: Inga Pumpure.
Konsolidācija. Ir vai nav grupa?
Konsolidētā gada pārskata mērķis ir parādīt uzņēmumu grupas darbību tā, it kā tas būtu viens uzņēmums. Konsolidācijas pirmais solis ir grupas struktūras noteikšana. Lai arī šis ir šķietami vienkāršs process, jāzina vairākas nianses. Skaidrojam, kas par konsolidāciju teikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un starptautisko finanšu pārskatu standartā. Autores: Natālija Zaiceva un Kristīne Vaselāne.
Par pavadzīmju viltošanu – kriminālatbildība
Pareiza noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pamats tiesiskam un kvalitatīvam spriedumam krimināllietā. Proti, lai piespriestu pareizu sodu, tiesai pārkāpums jākvalificē pēc pareiza likuma panta. Lietā SKK-65/2025 tiesai sanāca kļūdīties. Autore: Natālija Ķīse.
KOMERCDARBĪBA
Atliktie maksājumi kļūs par kredītiem
Dažādu uzņēmumu klienti ir iecienījuši “pērc tagad, maksā vēlāk” norēķinu risinājumu. Šie maksājumi kādu laiku bija nosacītā pelēkajā zonā, tomēr tagad tam darīts gals. No 2026.gada 20.novembra atliktie maksājumi Latvijā un visā Eiropas Savienībā tiks pilnvērtīgi pakļauti patērētāju kreditēšanas regulējumam. Kas mainīsies, un kā
sagatavoties jaunajām prasībām? Autors: Armands Onzuls.
Zibens spēriens lidmašīnā – pamats kompensācijai?
Vai zibens spēriens ir parasta aviācijas ikdiena, ar ko jārēķinās, vai tomēr ārkārtējs notikums? Līdz šim tā bija “pelēkā zona”, taču 2025.gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pielika punktu diskusijām un sniedza nepārprotamu atbildi. Skaidrojam, kāda tā ir un ko tā nozīmē ikvienam aviopasažierim. Autors: Lauris Klagišs.
Mantojuma tiesību reforma
Mantošana, tostarp saistību mantošana, bieži ir juridiski sarežģīts process, kas rada daudz jautājumu gan mantiniekiem, gan kreditoriem. Jaunā mantojuma tiesību reforma, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ietver vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kādas tās ir? Skaidrojam! Autore: Marta Vitkovska.
Konkurences ierobežojums līgumā
Konkurences likums nosaka, ka uzņēmumu vienošanās, kas ierobežo konkurenci, nav pieļaujamas. Arī Senāts 2025.gada 8.augusta spriedumā lietā SKC-7/2025 vērtēja konkurences ierobežojuma tiesiskumu līgumā starp divām sabiedrībām. Skaidrojam, kādi bija Senāta secinājumi un kāda ir sprieduma praktiskā nozīme. Autore: Lelde Dubere.
ELEKTRONIZĀCIJA
Kas patiesībā ir "mākslīgais intelekts"?
Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju nozares profesionāļi nav līdz galam pārliecināti, ko jēdziens “mākslīgais intelekts” ietver. To veicina terminu mainīgā, neviendabīgā lietošana un aizvien plašāks tehnoloģiju klāsts, kam tiek piešķirta mākslīgā intelekta pazīme. Tomēr tieši precīza risinājuma atbilstība mākslīgā intelekta definīcijai ir būtisks priekšnoteikums Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai uzņēmumiem, kas ievieš mākslīgā intelekta rīkus savā darbā. Kas tad īsti ir “mākslīgais intelekts”? Autores: Gunda Anna Karnīte un Baiba Apine.
Vai sistēmas ir gatavas e-rēķiniem?
Strukturēti elektroniskie rēķini jeb e-rēķini uzņēmumiem jau tagad jāizmanto norēķinos ar budžeta iestādēm, bet no 2026.gada 1.janvāra tie jānodod arī Valsts ieņēmumu dienestam. Skaidrojam, kādas e-rēķinu apstrādes iespējas piedāvā lielākās resursu pārvaldības un grāmatvedības sistēmas.
DARBINIEKI
E-paraksti personāla lietvedībā
Latvijā ikdienā lietojam kvalificētu e-parakstu, kas nodrošina visaugstāko drošības līmeni, taču tiesību aktos paredzēts arī vienkāršs e-paraksts un uzlabots e-paraksts. Skaidrojam, vai šos e-paraksta veidus drīkst lietot, piemēram elektroniskajā personāla dokumentu lietvedības sistēmā, lai tajā ievietotajiem dokumentiem būtu juridiskais spēks. Kādas juridiskās nianses jāņem vērā, lai izvairītos no pārpratumiem un parakstītie dokumenti būtu saistoši. Autors: Kaspars Oļševskis.
Kā mainīt darbinieka darba laiku
Darba devējs var būt spiests mainīt darbinieka darba laiku neparedzētu apstākļu dēļ, piemēram, cita darbinieka darbnespējas, pasūtījumu skaita pieauguma vai organizatorisku iemeslu rezultātā. Šāda nepieciešamība var rasties gan praktisku, juridisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, gan pēc paša darbinieka lūguma. Piemērojot Darba likuma noteikumus, rodas jautājums – vai visos gadījumos darba laika grozījumiem ir nepieciešama darbinieka piekrišana, un, ja tā nav vajadzīga, cik savlaicīgi darba devējam darbinieks par šīm izmaiņām jāinformē? Autore: Kristīne Pulkstene.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Nepilns darba laiks un virsstundu risks; Atņemtas tiesības = darba uzteikums?; Kā rīkoties, ja darbinieks slepus ierakstījis sapulci; Vai darba devējs jābrīdina par pensijas vecuma sasniegšanu; Vai grāmatvedis ir pakļauts kiberdrošības prasībām?
PĒTĀM!
Kā maksāt nodokļus par dividendēm?
No 2026.gada 1.janvāra ieviests jauns ienākuma nodokļa piemērošanas modelis dividendēm. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā. Vai jaunais nodokļu modelis samazinās nodokļu saistības? Pētām! Autori: Aleksandrs Afanasjevs un Viktorija Volta.
