SARUNA AR PERSONĪBU
Pārdosim lētāk? Bet – kā?
Pārtikas nozare ir un būs viena no svarīgākajām ne tikai valsts ekonomikā, bet arī iedzīvotāja ikdienas dzīvē. Latvijā pārtikas cenas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, tāpēc šobrīd tiek plānoti vērienīgi likumu grozījumi. Kāpēc tā? Uz sarunu aicinājām Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāju Ināru Šuri, lai noskaidrotu, kā šobrīd klājas pārtikas nozares uzņēmumiem Latvijā un ar kādiem izaicinājumiem tie saskaras. Intervē: Marta Treifelde.
EKONOMIKA
Kā mainīsies elektrības cenas?
Februāra sākumā visas trīs Baltijas valstis veiksmīgi atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un veica sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu energosistēmu. Saistībā ar šo nozīmīgo notikumu daudzviet valdīja satraukums un neziņa – kas notiks ar elektrības cenām, vai tās strauji nekāps. Šā brīža prognozes par to neliecina un nav arī pamata satraukumam, ka līdz ar atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas varētu aptrūkties vairumtirdzniecības piedāvājums. Autors: Gunārs Valdmanis.
NODOKĻI
Pakalpojumu sniegšanas vieta PVN mērķiem
Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās
būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas. Autore: Sabīne Vuškāne.
Kā ziedot, ietaupot nodokli?
Uz ziedojumiem var paraudzīties ne tikai kā uz uzņēmuma papildu izmaksām, bet arī kā uz iespēju samazināt maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli. Analizējam, kā tas darbojas praksē! Autors: Raivis Liberts.
Vai var būt parādnieks, neesot parādā?
Senāts pagājušā gada augustā pieņēma lēmumu lietā par pienākumu saimnieciskās darbības veicējam – fiziskai personai – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumā, kad no saimnieciskās darbības ar nodokli apliekami ienākumi faktiski netika gūti. Autore: Karlīna Stāmere.
GRĀMATVEDĪBA
Biedrības gada pārskats
Straujiem soļiem tuvojas biedrību gada pārskata iesniegšanas termiņš – 31.marts. Papildus stājušies spēkā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas paredz gadījumus, kuros kopā ar gada pārskatu jāiesniedz arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums. Turklāt jaunās prasības ir attiecināmas jau uz 2024.gada pārskatu. Autore: Ilga Beča.
Vaicā lasītājs: Kā grāmatot zemes vērtības pieaugumu?
Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami? Autore: Anna Jesemčika.
Kāpēc plānot finanšu plūsmas?
Lai gan uzņēmumiem mēdz būt dažāda rakstura nākotnes plāni, finanšu uzmetumi, “salvetes” līmeņa stratēģiskās aplēses, tomēr detalizēts, precīzs budžets, jo īpaši ilgtermiņa, ir retāk sastopams. Tomēr regulāri veidoti nākotnes darbības plāni, finanšu plūsmu prognozes ievērojami atvieglo vadības un īpašnieka lēmumu
pieņemšanu, palīdz sasniegt iecerētos mērķus, piesaistīt kreditoru vai investoru līdzekļus, sekmīgi pārdot uzņēmumu. Autors: Reinis Ceplis.
INVESTĪCIJAS
Ko izvēlēties – akcijas vai obligācijas?
Publiski kotētas uzņēmumu akcijas un obligācijas ir klasiski finanšu instrumenti, kuri jau izturējuši laika pārbaudi. Kādu finanšu instrumentu izvēlēties un kurā tirgū to darīt ‒ tas jāizlemj pašam. Obligācijas un uzņēmumu akcijas būtiski atšķiras pēc to rakstura un funkcijas. Tomēr nereti tieši abu instrumentu kombinācija ir optimālā stratēģija, lai sasniegtu stabilitātes un izaugsmes līdzsvaru. Autors: Aleksis Riguns.
KOMERCDARBĪBA
Kriptoaktīvi kā ieguldījums pamatkapitālā
2024.gada 10.decembrī spēkā stājās izmaiņas Komerclikumā, kas dod iespēju uzņēmumiem pamatkapitālu cita starpā apmaksāt arī ar kriptoaktīviem. Kas jāņem vērā, ieguldot kriptoaktīvus uzņēmumā? Ka šādu pamatkapitāla palielinājumu noradīt grāmatvedībā? Autori: Jānis Ciguzis un Aleksandra Rusecka.
Dažādības dati ilgtspējas pārskatos
Līdz ar ilgtspējas ziņojumu ienākšanu uzņēmumu ikdienā parādījušās arī jaunas prasības, jauni termini, kas jāizprot un pareizi jāpielieto. Viens no šādiem terminiem ir “dažādības dati”. Kādi dažādības dati atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartam jāiekļauj ilgtspējas ziņojumos un kādas sekas var iestāties, ja tos atspoguļo neatbilstoši? Autore: Alise Artamonova.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Mūžsenā sāpe par administratīvo slogu
Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē ir daudzu valsts iestāžu un politiķu solījumu mapēs. Un, lai arī šo jautājumu risināšanā progress notiek, uzņēmēju attīstību joprojām mēdz kavēt ārkārtīgi grūti izpildāmās vai pat neizpildāmās prasības no valsts puses, par kuru reālo pienesumu var tikai izteikt minējumus. Autore: Baiba Krastiņa.
ELEKTRONIZĀCIJA
Arī mākslīgais intelekts kļūdās
Mākslīgā intelekta radītie dati, kas izklausās ticami, bet ir pilnīgs izdomājums, jeb tā sauktās halucinācijas, ir reāla problēma. Un, ja uzņēmums nav pietiekami piesardzīgs, tās var maksāt naudu, reputāciju un pat klientus. Kā atšķirt patiesību no mākslīgā intelekta radītiem maldiem? Autore: Ilze Palmbaha.
Komercnoslēpums e-rēķinu apritē
No 2025.gada 1.janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē strukturētā elektroniskā rēķina jeb e-rēķina formātā. Šāds e-rēķins var saturēt komercnoslēpumu, un tā aizsardzības nodrošināšanai jāievēro noteikta kārtība. Kā aizsargāt komercnoslēpumu e-rēķina apmaiņas procesā? Autore: Linda Gulbe-Štorha.
DARBINIEKI
Atvaļinājums avansā
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs uzņemas darbiniekam nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tostarp arī darbinieka tiesības uz atpūtu. Nereti darbiniekiem ir nepieciešamība izmantot arī atvaļinājumu avansā, taču darba devējs nevēlas piekrist šādam lūgumam, pamatojot atteikumu ar to, ka darbinieks vēl nav uzkrājis atvaļinājuma dienas. Autore: Ilze Rozentāle.
Jaunais dalītais neapliekamais minimums
No 2025.gada 1.janvāra strādājošajiem pensionāriem ir iespēja izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ko tas nozīmē? Kā šo dalīto neapliekamo minimumu piemērot praksē? Kādos gadījumos to izdevīgāk piemērot darbavietā? Autore: Līga Alberliņa.
Sods par darba devēja datu izmantošanu
Darba pienākumu veikšanai darbiniekiem nereti tiek piešķirta piekļuve dažādām uzņēmuma datubāzēm vai informācijas sistēmām. Ko darīt, ja darbinieks šīs datubāzes izmanto arī savās interesēs? Vai šis var būt iemesls darba līguma uzteikumam? Autors: Andis Burkevics.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Kam obligāti bezskaidras naudas norēķini?; "Bolt" pakalpojumi PVN deklarācijā; Pakalpojumi no nerezidenta – jāmaksā IIN?; Kā tērēt uzkrātos lojalitātes punktus?; Pamatlīdzekļa detaļas nomaiņa
PĒTĀM!
Ko paredz VID reforma?
Vairāk nekā 30 gadus Valsts ieņēmumu dienesta, tā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumus, ierēdņu tiesības un saistītās prasības noteica viens kopīgs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. No nākamā gada spēkā stāsies jauns Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošs likums, kas līdzi nesīs būtiskas izmaiņas ne tikai dienesta struktūrā, bet arī pārvaldīšanā. Ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta reforma, kur gaidāmas lielākās izmaiņas un vai tas kaut kādā veidā ietekmēs uzņēmējus? Autore: Elza Gusāre.
