SARUNA AR PERSONĪBU
Latvijā ļoti daudz naudas aiziet vējā
Nauda ir jātērē gudri, nevis vienkārši jātaupa, Latvijā būtiskāka uzmanība jāpievērš konkurencei, nav izslēgts, ka turpmākajos gados Latvijā nāksies celt nodokļus. Par to, vērtējot 2026.gada valsts budžetu un Latvijas ekonomikas izredzes kopumā, saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku. Intervē: Andrejs Vaivars.
EKONOMIKA
Mērķis – mazāka birokrātija Baltijas valstīs
Atjaunotās Latvijas vēsturē tas nav nekas jauns – līdzīgi mēģinājumi bijuši jau iepriekš, tiesa gan, bez īpašām sekmēm. Šoreiz valdība ir izvēlējusies nedaudz atšķirīgu pieeju, rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadība uzticēta uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – līdzšinējam vadītājam Jānim
Endziņam. Autors: Andrejs Vaivars.
NODOKĻI
Transfertcenu korekcijas un PVN
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas. Autori: Marina Mihailova un Kārlis Stēga.
VID atziņas par ziedojumiem
Valsts ieņēmumu dienests izsniedzis uzziņu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu pareizu piemērošanu ziedojumiem. Tajā analizēta situāciju, kad uzņēmums plāno ziedot 7000 eiro sabiedriskā labuma organizācijai un vēlas izmantot vienu no likumā paredzētajiem atvieglojumiem – samazināt aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli dividendēm par 85% no ziedotās summas. Izskatām uzziņu! Autore: Ivonna Balode.
Vaicā lasītājs: Kad par dāvanu jāmaksā nodokļi?
Darbiniekam pēdējā darba dienā tika uzdāvināta dāvanu karte 150 eiro vērtībā. No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta izriet, ka neapliekamā summa ir 100 eiro. Vai starpība – 50 eiro – uzskatāma par neto vai bruto summu, no kuras tiek aprēķināti algas nodokļi? Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam tiek atstāta veselības apdrošināšanas polise. Atlikusī polises vērtība tiek uzskatīta par darbinieka labumu. Vai
šī summa, no kuras tiks aprēķināti algas nodokļi, uzskatāma par neto vai bruto summu? Autore: Karīna Kezika.
GRĀMATVEDĪBA
Norēķini kriptovalūtā
Uzņēmums sniedz digitālā mārketinga pakalpojumus un dažreiz saņem samaksu arī kriptovalūtā, piemēram, bitcoin vai ethereum. Saņemtā kriptovalūta netiek uzreiz konvertēta valūtā, bet tiek uzkrāta, lai vēlāk ar to norēķinātos ar ārvalstu sadarbības partneriem par pakalpojumiem (piemēram, mākoņpakalpojumiem vai programmatūras abonementiem). Kā veikt grāmatvedības uzskaiti? Ko norādīt grāmatvedības politikā? Kā izrakstīt rēķinu un kādas atsauces tajā jānorāda? Autore: Saulcerīte Ekštele.
Vaicā lasītājs: E-rēķinu pretrunīgie noteikumi
Šobrīd sagatavotajos Ministra kabineta noteikumos par kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un kādā iesniedz strukturētu e-rēķinu datus Valsts ieņēmumu dienestam, ir paredzēts, ka uzņēmumi vienojas par sev ērtāko e-rēķinu aprites kanālu – portālu Latvija.gov.lv, operatoriem vai citu veidu (grāmatvedības sistēmām, e-pastu u. c.). Kā tas saskan ar Ministru kabineta noteikumu Nr.154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība” 6.1punktu, kurā teikts, ka "pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, kā elektronisko rēķinu piegādes kanālu izmanto oficiālo
elektronisko adresi?" Autors: Lauris Klagišs.
Gada pārskatu izmaiņas budžeta iestādēm
2025.gada 15.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, kas pirmo reizi piemērojami 2026.gadā, sagatavojot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu par 2025.gadu. Autore: Laila Kelmere.
KOMERCDARBĪBA
Reālistiska finanšu prognoze
Finanšu prognozes ir vērtīgs vadības instruments – tās palīdz gan plānojot nākamā gada budžetu, gan izstrādājot jaunu investīciju projektu un ilgtermiņa stratēģiju. Tās ļauj noteikt stratēģiskos mērķus, piesaistīt finansējumu un efektīvi vadīt uzņēmumu mainīgos tirgus apstākļos. Kā izstrādāt reālistiskas finanšu prognozes? Autors: Arvīds Kostomārovs.
Uzņēmumu likvidācija kļūst skaidrāka
2026.gada 1.janvārī spēkā stāsies grozījumi Komerclikumā, kas, kā norādīts anotācijā, veikti ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Jāpiekrīt, ka tie nedaudz atvieglo administratīvo slogu, taču būtiski rūpīgi ievērot likvidācijas soļus, īpaši nodokļu saistību izpildi. Izskatām, kādas izmaiņas ieviestas likvidācijas procesā un kā tās ietekmēs uzņēmumus. Autore: Nataļja Puriņa.
Viesnīcas pret Booking.com – jauna tiesiskā realitāte
Vairāk nekā 10 tūkstoši viesnīcu Eiropā ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret rezervēšanas platformu “Booking.com”, pieprasot kompensāciju par tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados. Klauzula aizliedza viesnīcām savās mājaslapās piedāvāt zemākas cenas nekā “Booking.com”, un Eiropas Savienības Tiesa 2024.gadā to atzina par neatbilstošu Eiropas Savienības tiesībām. Šis ir viens no piemēriem, kas spilgti ilustrē jauno realitāti Eiropas tiesiskajā telpā – kolektīvās prasības kļūst par nozīmīgu taisnīguma un patērētāju aizsardzības instrumentu, vienlaikus radot jaunus riskus starptautiskajiem uzņēmumiem. Autore: Dārta Dindune.
Mazāk birokrātijas būvniecībā
Būvniecības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1.novembrī, paredz būtiskas izmaiņas publiskās apspriešanas kārtībā, uzlabojumus kopīpašumā esošu būvju nodošanā ekspluatācijā, būvtāfeļu izvietošanas un tehnisko noteikumu regulējumā, kā arī precizē pazemes inženiertīklu novietojuma noteikumus. Tāpat tie paredz
iespēju noteiktos gadījumos atkāpties no plānošanas dokumentu prasībām, ja piemērojams labvēlīgāks regulējums. Autores: Madara Sileniece un Monta Ābele-Sedliņa.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Uzņēmuma finanses jāplāno
Decembris ir piemērots laiks nākamā gada budžeta plānošanai. Kāda stratēģija tiek izmantota uzņēmuma budžeta plānošanā, kas tajā būtiskākais un kā izvairīties no dārgām kļūdām? To decembrī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem. Pieredzē dalās: Īans Kenedijs (Iain Kennedy), AAS “BALTA” valdes priekšsēdētājs, Reinis Ceplis, AS “Baker Tilly Baltics” korporatīvo finanšu partneris, Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs, un Laila Vārtukapteine, SIA “ELVI Latvija” valdes locekle. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Mākslīgais intelekts iepirkumos
Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk kļūst par publisko iepirkumu priekšmetu. Lai nodrošinātu vēlamo rezultātu un izvairītos no dārgām kļūdām, pasūtītājiem ir īpaši svarīgi ievērot pareizus iepirkuma sagatavošanas principus. Iepirkumu uzraugi pieņēmuši pirmo lēmumu, kurā īpaši akcentēts, ka prasība pēc iepriekšējas pieredzes ar konkrēta veida mākslīgā intelekta projektiem var būt nesamērīga un ne vienmēr pamatota, ņemot vērā tirgus attīstības stadiju un pieejamo speciālistu loku. Autore: Dita Dzērviniece.
DARBINIEKI
Vaicā lasītājs: Vai dot atvaļinājumu svētkos?
Darbinieks iekrāto atvaļinājumu izmanto tikai tajās gada nedēļās, kad atvaļinājumu iespējams pagarināt par svētku dienām. Vai šāda prakse ir atbalstāma? Vai, darba devējs, piekrītot šādai kārtībai, nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem darbiniekiem? Autore: Dace Tarasova.
Ilgstošs pārkāpums – pamats uzteikumam?
Kad darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš ilgstoši neveic darba pienākumus? Kad šādu rīcību var kvalificēt kā būtisku darba līguma pārkāpumu? Un kā rīkoties, ja darbinieks paziņo, ka nav zinājis, kur un kad viņam jāierodas darbā? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Senāta 2025.gada 20.maija spriedums lietā SKC-192/2025. Autors: Andis Burkevics.
Darba laika kalendārs 2026.gadam
Lai uzņēmums varētu sekmīgi strādāt, attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzīga teicama darba organizācija un pareiza darbinieku darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas palīdz efektīvāk
izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Autore: Inga Zāle.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Vai drīkst uzteikt darba līgumu vienošanās laikā?; Viens pamatlīdzeklis, divi īpašnieki – kā grāmatot?; Kad soda naudām nepiemēro UIN; Reversais PVN grāmatvedībā un deklarācijā
PĒTĀM!
Kad e-rēķini kļūs ērti lietojami?
Šī gada vasarā saņēmām ziņu, ka strukturēto rēķinu jeb e-rēķinu obligāta ieviešana starp Latvijas uzņēmumiem ir atlikta vēl uz 2 gadiem. Kāpēc tā? Kā norāda amatpersonas, lielākā daļa mazo uzņēmumu šim solim vēl nav gatavi. Tomēr, kā pierāda prakse, šis nebūt nav vienīgais iemesls. E-rēķinu lietošanā atklājušās vairākas neērtības un tehniskas kļūmes; viens no lieliem klupšanas akmeņiem ir arī portāls Latvija.gov.lv, kurš savas lietojamības dēļ drīzāk ir kļuvis par slogu nevis atbalstu uzņēmumiem e-rēķinu lietošanā. Ko plānots paveikt šo pāris gadu laikā, lai darbs ar e-rēķiniem būtu ērts visiem uzņēmumiem Latvijā? Vaicājam Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts digitālās attīstības aģentūrai.
