SARUNA AR PERSONĪBU
Nodokļi jākaļ akmenī
Nodokļu politika ir viena no jūtīgākajām tēmām jebkurā valstī, jo tā ietekmē gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Izņēmums nav arī nesen veiktās nodokļu izmaiņas. Par to, kāda ir šo izmaiņu ietekme un vai nodokļu jomā būtu vajadzīgas vēl kādas citas pārmaiņas, uz sarunu aicinājām nodokļu konsultantu Aini Dābolu. Papildus aprunājāmies arī par to, kā pēdējos gados mainījies Valsts ieņēmumu dienesta darbs ar klientiem. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
2024.gadā Latvijā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt likvidēto uzņēmumu skaits pērn bija otrs zemākais pēdējos 10 gados. Vai šo tendenci skaidro uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, vai arī pastāv citi iemesli? Autore: Kristiāna Rancāne.
NODOKĻI
PVN ķēdes darījumos
Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starptautisku uzņēmumu grupu dalībnieki, un pārrobežu darījumi ir to ikdiena. Bieži vienā piegādes ķēdē ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, starp kuriem notiek secīgas vienu un to pašu preču pārdošanas, savukārt preces fiziski tiek transportētas tikai vienu reizi – no pirmā piegādātāja vienā valstī tieši
galasaņēmējam citā valstī. Ar kādiem pievienotās vērtības nodokļa izaicinājumiem šāda veida darījumos saskaras grāmatveži un nodokļu speciālisti? Autore: Marina Mihailova.
Kad kafija birojā ir attaisnojami izdevumi?
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka tēja un kafija birojā darbiniekiem ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tomēr rodas jautājums koplīguma sakarā – ja tajā ir paredzēts, ka darbiniekiem ikdienā tiek nodrošināta tēja un kafija (kafijas pauzēs), vai šie izdevumi uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem vai tomēr tie apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli? Autore: Anna Vilka.
Vaicā lasītājs: Kad jāmaksā pilsētas nodeva?
Latgales filiāles darbinieki dodas komandējumā uz Rīgu, nakšņo viesnīcā, daļai no viņiem ir jāmaksā pilsētas nodeva, bet daļai – nav. Vai šajā gadījumā pilsētas nodeva ir jāmaksā, jo darbinieki tomēr nav tūristi? Autors: Igors Kukjans.
GRĀMATVEDĪBA
Vaicā lasītājs: Kā pārvērtēt pamatlīdzekļus?
Kādos gadījumos sabiedrībai iestājas pienākums pārvērtēt pamatlīdzekli? Ko darīt, ja šāds pamatlīdzeklis daļēji iegādāts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem? Kā šo atspoguļot grāmatvedībā? Izskatām lasītāja jautājumu! Autore: Ildze Alksnīte.
Ko rakstīt grāmatvedības organizācijas dokumentos?
Vai uzņēmuma iekšējos grāmatvedības organizācijas dokumentos ir jāapraksta tas, kas jau noteikts likumos, vai tomēr pietiek aprakstīt tikai tās kārtības, kas atbilstoši likumā teiktajam jāizstrādā pašam uzņēmumam? Autore: Santa Zvejniece.
KOMERCDARBĪBA
Parādnieks var izvēlēties, kurus parādus maksāt
Senāta 2025.gada 5.februāra spriedums lietā SKC-5/2025 nostiprina principu, ka parādnieka izteiktā griba par konkrētu parāda daļu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu ir juridiski saistoša kreditoram. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad parādnieks maksājuma uzdevumā norāda konkrētas rēķina pozīcijas, kuras viņš apmaksā vai neapmaksā, kreditors nevar patvaļīgi novirzīt šos maksājumus uz citām parāda pozīcijām. Spriedums skaidro Civillikuma 1844.panta piemērošanu un iezīmē būtisku precedentu parādnieka gribas vērtēšanā. Autors: Roberts Gailītis.
Nokavēts termiņš – zudusi ES nauda
Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršana uzņēmumiem ir cieši saistīta ar atbalsta pretendenta finansiālās situācijas izvērtējumu, lai atbalsts netiktu piešķirts uzņēmumiem, kas atbilst grūtībās nonākuša
uzņēmuma statusam. Tādējādi uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz šādu atbalstu, jābūt īpaši rūpīgiem, sagatavojot pieteikumus un laikus nodrošinot visus nepieciešamos dokumentus. Senāta 2025.gada
10.aprīļa spriedums lietā SKA-84/2025 nostiprina skaidru un vienotu pieeju Eiropas Savienības fondu atbalsta pretendentu finansiālās situācijas izvērtēšanā. Autore: Sarmīte Zakovska.
Valdes loceklis – pārdevējs. Kādu līgumu slēgt?
Uzņēmējdarbības praksē nereti rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis līdztekus vadības funkcijām iesaistās arī ikdienas saimnieciskajā darbībā – apkalpo klientus vai pats fiziski pārdod preces un pakalpojumus. Vai valdes loceklis bez darba līguma un atlīdzības drīkst veikt pārdevēja pienākumus? Autore: Olga Caplinska.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Lauksaimniecībā situācija ir kritiska
Vasara ir noslēgusies, tomēr ražas novākšana un citi darbi lauksaimniecībā vēl turpinās. Kā nozari ietekmējuši laikapstākļi, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti un kāds atbalsts tai nepieciešams? To septembrī vaicājām lauksaimniekiem. Pieredzē dalās: Jānis Ločmelis, ZS “Mazdzērvītes” vadītājs, KS “Piena
loģistika” padomes priekšsēdētājs, Valters Zelčs, ZS “Rīveri”, biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas speciālists, biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs, Aldis Ločmelis, ZS “Kotiņi” īpašnieks, un Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes
priekšsēdētāja vietniece. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Kad tehnoloģijas apdraud pamattiesības
Ar kādiem juridiskiem riskiem jārēķinās, izmantojot sejas atpazīšanas rīkus vai iesaistoties biometrisko datu apkopošanā? Uzņēmuma “Clearview AI” gadījums spilgti parāda, ka bez skaidra normatīvā ietvara jaunās tehnoloģijas rada nopietnus draudus privātumam un personas datu aizsardzībai, kā arī būtiski ietekmē iesaistīto uzņēmumu reputāciju un darbību. Autore: Anna Marta Riekstiņa.
MI asistents darbam ar dokumentiem
Darbs ar lielu informācijas apjomu ir grāmatvežu, nodokļu konsultantu, juristu, personāla vadītāju un citu profesiju pārstāvju ikdiena. Tā var būt datu analīze, to salīdzināšana dažādos avotos, izmaiņu meklēšana normatīvajos aktos, vai vienkārši – rakstītā atrašana kādā no uzņēmuma dokumentiem. Viens no risinājumiem
šajos darbos ir jaunais mākslīgā intelekta rīks “NotebookLM”. Autore: Ilze Palmbaha.
DARBINIEKI
Darba samaksa bez diskriminācijas
Lai gan Latvijas darba tiesisko attiecību regulējums jau tagad aizliedz dzimumu diskrimināciju, Eiropas Savienības vienlīdzīga atalgojuma direktīva nosaka virkni jaunu prasību, kas nepilna gada laikā būs jāiekļauj Darba likumā, un ar kurām būs jārēķinās darba devējiem. Autore: Ilze Rozentāle.
Blakustiesību nodošana – tikai ar darbinieka piekrišanu
Daudzi darba devēji saskaras ar intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem un nereti neaizdomājas par autortiesību vai blakustiesību aspektiem, kas saistīti ar darbiniekiem. Eiropas Savienības Tiesas spriedums izceļ darbinieku piekrišanas nozīmi blakustiesību nodošanas gadījumos darba devējam. Autore: Nataļja Puriņa.
Virsstundu risks elastīga darba laika gadījumā
Darba likuma 131.panta 2.daļā ir noteikts – ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Piemēram, darbiniekam no pirmdienas līdz ceturtdienai ir noteikta deviņu stundu darba diena, bet piektdienā – četru stundu darba diena. Darbinieks no piektdienas aiziet atvaļinājumā un tādējādi sanāk, ka četrās darba dienās ir nostrādātas tikai 36 stundas. Vai pie šādas darba organizācijas neveidojas virsstundu risks? Šķetinām šo jautājumu gan no grāmatvedības, gan juridiskās puses. Autori: Inga Zāle, Gita Oškāja, Valsts darba inspekcija.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Vai darbinieku satiksmes sodi jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē?; Uz kāda pamata jāiesniedz statistikas pārskati? ; Vai drīkst sūtīt ziņas un telefonu?; Taksometrs uz lidostu – vai jāatlīdzina pilnā apmērā?; Dāvana darbiniekam – vai drīkst atskaitīt priekšnodokli?
PĒTĀM!
Dažādie pārcelšanās izdevumi
2024.gada nogalē spēkā stājās grozījumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 15.daļā, paredzot, ka darbiniekam var kompensēt pārcelšanās izdevumus, ja tas paredzēts darba koplīgumā. Tomēr tas rada neskaidrību, jo arī iepriekš likumā bija noteikts, ka izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu
dzīvesvietu, ir kompensācijas raksturs, tādējādi tiem netiek piemērots algas nodoklis. Šāds secinājums izriet no likuma skaidrojošajiem noteikumiem. Tāpēc vērsāmies pie nodokļu konsultantiem, lai noskaidrotu, ar ko atšķiras abi šie darbinieka pārcelšanās izdevumi. Nodokļu konsultantu starpā valda atšķirīgi viedokļi. Autores: Dana Muceniece un Karlīna Stāmere.
