Autorizēties
iFiT oktobris 2025
Pie lasītājiem dodas 6. oktobrī
Tēmas šajā numurā:
SARUNA AR PERSONĪBU
Drosme mainīt ierasto kārtību
Lai uzzinātu, kā virzās digitālā transformācija – no e-rēķinu ieviešanas līdz mākslīgā intelekta izmantošanai un valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu efektivitātes celšanai, uz sarunu aicinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku digitālās transformācijas jautājumos Gati Ozolu. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Vai kredīti ir pieejami?
Euribor likme ir ievērojami samazinājusies, iedzīvotāji un uzņēmumi kļuvuši drošāki par savām finansēm. Kā pašreizējā situācija ietekmējusi kreditēšanas un pārkreditēšanas apjomus? Autore: Kristiāna Rancāne.
NODOKĻI
Kā atgūt ārvalstīs samaksāto PVN
Uzņēmumiem ir iespēja atgūt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli, un šajā kārtībā nesen ieviestas izmaiņas – spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”. Apskatām, kādi nosacījumi jāievēro, lai varētu atgūt ārvalstīs samaksāto nodokli. Autori: Anastasija Dzjubaka un Rihards Gusars.
VID paplašina izpratni par saliedēšanās pasākumiem
Pieaugot konkurencei darba tirgū, ilgtspējīga darba vide kļūst par priekšnoteikumu darbinieku piesaistei un noturēšanai. Šajā kontekstā arvien plašāk tiek izmantotas tiešsaistes platformas, kas piedāvā sporta, aktīvā dzīvesveida un labsajūtas aktivitātes. Vai šādu platformu izmantošana ļauj izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumu? Kāds ir Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis? Autors: Raivis Liberts.
Viens īpašums, dažādi nodokļi
Nekustamā īpašuma pārdošana ir tikai viens no iespējamiem īpašuma atsavināšanas veidiem. Tāpat uzņēmums var izlemt īpašumu nodot reorganizācijas ceļā, ieguldīt to cita uzņēmuma pamatkapitālā vai nodot kā saimnieciskās darbības vienību, proti, veikt uzņēmuma pāreju. Katrā no šiem gadījumiem pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa aspekti var atšķirties. Autors: Emīls Lisovskis.
GRĀMATVEDĪBA
Uzkrātie ieņēmumi un saistības
Revīzijās joprojām nereti tiek konstatēta nekorekta uzkrāto ieņēmumu un saistību uzskaite, kā rezultātā gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo situāciju. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties? Autore: Ildze Alksnīte.
Kā mainīsies VID EDS piekļuves rīki?
No 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai varēs pieslēgties tikai ar drošu elektroniskās identifikācijas līdzekli. Vai tas nozīmē, ka turpmāk sistēmai nevarēs pieslēgties ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto lietotājvārdu un paroli? Kādas turpmāk būs autentificēšanās iespējas? Autore: Ilze Berga.
Kad dokumenti vairs nav vajadzīgi
Ko iesākt ar grāmatvedības dokumentiem, kas joprojām ir papīra formātā, un kā rīkoties ar elektroniskajiem dokumentiem, kad to glabāšanas termiņš ir beidzies? Grāmatvedības likums neļauj šos dokumentus vienkārši izmest vai pastumt dziļi patrepē. Apskatām, kā praktiski rīkoties un atbrīvoties no papīru kalniem un digitālajiem failiem. Autore: Inga Pumpure.
KOMERCDARBĪBA
Statūtu saturs – pašu ziņā
Ne viens vien uzņēmums, kurš vēlējies veikt izmaiņas statūtos, iekļaujot daļu vai akciju kategorijas, ir saskāries ar problēmu – Uzņēmumu reģistrs atsaka izdarīt izmaiņas, pieprasot detalizētu informāciju, kas būtiski paildzina un sarežģī izmaiņu veikšanu. Šobrīd Uzņēmumu reģistrs šo praksi ir mainījis. Kādas izmaiņas veiktas, kāpēc tās bija nepieciešamas un vai jaunā kārtība atrisinās problēmu? Autore: Mare Zīlāne.
Tehnoloģiju uzņēmumu atbildība pirātismā
Milānas tiesas nolēmums Itālijas futbola līgas prasībā iezīmē pagrieziena punktu tehnoloģiju uzņēmumu atbildībā par tiešsaistes pirātismu, kur galvenie izaicinājumi ir vainīgo noteikšana un ievainojami pārkāpumu pārtraukšanas mehānismi. Autore: Alīna Lepere.
Kā rīkoties, ja īrnieks nemaksā?
Lai cik rūpīgi tiktu sagatavots īres līgums, gadījumā, ja īrnieks pārstāj maksāt īres naudu, bet dzīvokli atsakās pamest, izīrētājam jārēķinās ar lieliem izdevumiem un ilgstošu tiesvedību. Jo, kā secināms no Dzīvojamo telpu īres likuma, izīrētājs likuma priekšā nav aizsargāts. Skaidrojam, kad likums pieļauj īres līguma laušanu un kādas ir izīrētāja tiesības, lai aizsargātu savas intereses. Autore: Līga Mačuka.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Būvniecības nozare birokrātijas važās
Visiem, kas kaut ko vēlas būvēt, jārēķinās ar ilgstošu un problemātisku būvniecības procesu – laikietilpīgas procedūras, vispārīgo noteikumu interpretācija dažādās pašvaldībās, aizvien pieaugošais administratīvais slogs padara būvniecību sarežģītu. Lai situāciju uzlabotu, vasaras vidū spēkā stājušās izmaiņas regulējumā. Kā mainījies būvniecības process, vai grozījumi veicinās nozares attīstību un kas vēl būtu jādara, lai situācija būvniecībā uzlabotos? To oktobrī vaicājām būvniecības uzņēmumiem un viņus pārstāvošajām organizācijām. Pieredzē dalās: Andris Božē, SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses biedrs, Mārtiņš Pogulis, SIA “Bonava Latvija” Ražošanas nodaļas vadītājs, Inita Apšeniece, SIA “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns”, zvērināta advokāte, Arona Tomariņa, Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja, un Māris Demme, Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības kontroles departamenta direktors. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Vaicā lasītājs: E-pasts + parole = e-paraksts?
Uzņēmumam ir ieviesta personāla lietvedības sistēma, kurā tiek sagatavoti rīkojumi, akti, arī dažādi iekšējie normatīvie akti – darba kārtības noteikumi utt. Darbinieki, lai piekļūtu šai sistēmai, autorizējas ar sev piešķirtu lietotāja vārdu un paroli. Sistēmā viņiem ir jāatzīmē, ka ir iepazinušies ar attiecīgā dokumenta saturu. Vai šis tiek uzskatīts par “elektronisko parakstu” uz dokumenta? Vai tiesā ar šādiem pierādījumiem darba devējs var pierādīt, ka darbinieks ir iepazinies, piemēram, ar sev izdotu rīkojumu? Kādi riski tiesā varētu rasties? Autore: Irina Rozenšteina.
Sapulces protokolē mākslīgais intelekts
Sapulču pieraksti prasa manuālu darbu, uzmanību un laiku, taču mākslīgais intelekts spēj šo procesu atvieglot. Ar automātiskās transkripcijas, kopsavilkumu ģenerēšanas un uzdevumu izcelšanas palīdzību mākslīgā intelekta rīki ļauj koncentrēties uz sarunas saturu, nevis pierakstiem, kā arī sniedz iespēju kopīgot sapulces rezultātus ar kolēģiem, kas nav tajā piedalījušies. Autore: Gunda Anna Karnīte.
DARBINIEKI
Vai bērna slimības dēļ var zaudēt darbu?
Ja darbinieks ilgstoši slimo, darba devējam Darba likumā noteiktos gadījumos ir tiesības uzteikt darba līgumu. Tomēr neskaidrības rodas par darbnespējas laiku, kas radies saslimuša bērna kopšanas dēļ. Vai arī bērna slimības laiks var dot iemeslu darba devējam uzteikt darba līgumu? Autore: Karīna Platā.
Akadēmisko amatu apvienošanas specifika
Vai viena persona var vienlaikus ieņemt gan profesora, gan vadošā pētnieka amatu vienā universitātē? Kā tiek noteikts, kurš no šiem amatiem ir pamatdarbs, un kādas ir šī statusa tiesiskās sekas? Kā tiek regulētas darba attiecības, ja vienlaikus tiek pildīti vairāki akadēmiskie amati? Atbildes uz šiem jautājumiem sniegtas Senāta 2025.gada 27.jūnija spriedumā lietā SKC-300/2025. Autore: Elīza Madsena.
Kiberdrošības pārvaldnieks – jauns amats uzņēmumā
Jaunākie grozījumi Nacionālajā kiberdrošības likumā paredz, ka uzņēmumos līdz 2025.gada 1.oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks. Uz kuriem uzņēmumiem attiecas šī prasība? Vai jāalgo atsevišķs darbinieks? Autore: Paula Kellija.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Izkrāpta nauda – saimnieciskās darbības izdevumi?; Kā noteikt nakts darbu citā laika joslā?; Viena centa problēma e-rēķinos; Vai par valdes locekli jāziņo VID?
PĒTĀM!
Aizdevums bez nodokļu sekām
Aizdevumi darbiniekiem, dalībniekiem un valdes locekļiem ir bieži izmantots instruments darbinieku finansiālās stabilitātes nodrošināšanai vai uzņēmuma vadības motivēšanai. Tomēr šādi aizdevumi nereti kļūst par iemeslu strīdiem ar Valsts ieņēmumu dienestu par to, vai šie naudas līdzekļi nav uzskatāmi par slēptu darba algu vai citu ienākuma veidu. Kas jāņem vērā, izsniedzot šāda veida aizdevumus, lai izvairītos no nodokļu sekām? Pētām! Autori: Baiba Grandāne un Matīss Kodoliņš.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
Neesi reģistrējies?