67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Sadaļā izvietoti līgumu paraugi dažādu nekustamā īpašuma darījumu nodrošināšanai - pirkuma līgums, rokas naudas līgums, nomas līgums u.c.
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
Ar pievienoto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) nekustamo īpašumu – zemi ar vai bez ēkām. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Līguma forma paredzēta biežāk sastopamajiem gadījumiem, tādēļ tajā nav iekļautas tādas specifiskas situācijas kā kopīpašuma domājamo daļu vai dalīta kopīpašuma pirkums, īpašuma pārdošana ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 42 686,15 EUR). Ja īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam (fiziskai personai) jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Ar pievienoto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) nekustamo īpašumu – zemi ar vai bez ēkām. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Līguma forma paredzēta biežāk sastopamajiem gadījumiem, tādēļ tajā nav iekļautas tādas specifiskas situācijas kā kopīpašuma domājamo daļu vai dalīta kopīpašuma pirkums, īpašuma pārdošana ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 42 686,15 EUR). Ja īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam (fiziskai personai) jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Nekustamā īpašuma (zemes) pirkuma līgums
Ar pievienoto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) nekustamo īpašumu – zemi. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Līguma forma paredzēta biežāk sastopamajiem gadījumiem, tādēļ tajā nav iekļautas tādas specifiskas situācijas kā kopīpašuma domājamo daļu vai dalīta kopīpašuma pirkums, īpašuma pārdošana ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 42 686,15 EUR). Ja īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam (fiziskai personai) jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Ar pievienoto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) nekustamo īpašumu – zemi. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Līguma forma paredzēta biežāk sastopamajiem gadījumiem, tādēļ tajā nav iekļautas tādas specifiskas situācijas kā kopīpašuma domājamo daļu vai dalīta kopīpašuma pirkums, īpašuma pārdošana ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 42 686,15 EUR). Ja īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam (fiziskai personai) jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Zemes nomas līgums
Ar pievienoto zemes nomas līgumu iznomātājs nodod savu zemes gabalu lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam jābūt zemesgabala īpašniekam, ja zemesgabals tiek iznomāts apbūvei. Citos gadījumos iznomātājs var būt arī zemes gabala valdītājs (piemēram, pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības zemesgabalu iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai zemesgabala īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Zemes nomas līgumu var reģistrēt (koroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka zemes īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais zemes īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Zemes noma ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No zemes nomas gūtā ienākuma iznomātājam jāmaksā ienākuma nodoklis. Zemi var iznomāt ar vai bez apbūves tiesībām. Lai nomnieks varētu uzceltās ēkas ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, šādas tiesības jāparedz līgumā un nomas termiņam ir jābūt vismaz 10 gadiem.
Ar pievienoto zemes nomas līgumu iznomātājs nodod savu zemes gabalu lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam jābūt zemesgabala īpašniekam, ja zemesgabals tiek iznomāts apbūvei. Citos gadījumos iznomātājs var būt arī zemes gabala valdītājs (piemēram, pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības zemesgabalu iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai zemesgabala īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Zemes nomas līgumu var reģistrēt (koroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka zemes īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais zemes īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Zemes noma ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No zemes nomas gūtā ienākuma iznomātājam jāmaksā ienākuma nodoklis. Zemi var iznomāt ar vai bez apbūves tiesībām. Lai nomnieks varētu uzceltās ēkas ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, šādas tiesības jāparedz līgumā un nomas termiņam ir jābūt vismaz 10 gadiem.
Telpu patapinājuma līgums
Ar pievienoto telpu patapinājuma līgumu viena persona (patapinātājs) nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas nodot lietošanā tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas nodot lietošanā tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.
Ar pievienoto telpu patapinājuma līgumu viena persona (patapinātājs) nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas nodot lietošanā tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas nodot lietošanā tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.
Nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgums
Ar pievienoto nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgumu ieķīlātājs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu savas vai citas personas parādsaistības pret ķīlas ņēmēju (piemēram, parādsaistības, kas izriet no aizdevuma līguma). Ķīlas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339. un 1367. līdz 1380. pants.
Ar pievienoto nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgumu ieķīlātājs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu savas vai citas personas parādsaistības pret ķīlas ņēmēju (piemēram, parādsaistības, kas izriet no aizdevuma līguma). Ķīlas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339. un 1367. līdz 1380. pants.
Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgums
Ar pievienoto dzīvokļa pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) dzīvokļa īpašumu. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 30 000 Ls), radiniekiem 0,5% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 1000 Ls). Ja dzīvokļa īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Ar pievienoto dzīvokļa pirkuma līgumu viena puse (pārdevējs) pārdod otrai pusei (pircējam) dzīvokļa īpašumu. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 30 000 Ls), radiniekiem 0,5% no pirkuma maksas (bet ne vairāk kā 1000 Ls). Ja dzīvokļa īpašuma pārdošanas cena pārsniedz iegādes cenu (t.i., veidojas pozitīva starpība), pārdevējam jāpārliecinās, vai darījuma rezultātā nerodas kapitāla pieauguma nodokļa saistība, un nepieciešamības gadījumā jādeklarē un jānomaksā nodoklis (likme 15% no kapitāla pieauguma).
Telpu nomas līgums
Ar pievienoto telpu nomas līgumu iznomātājs nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Telpu nomas līgumu var reģistrēt (korroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka telpu īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais telpu īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu.
Ar pievienoto telpu nomas līgumu iznomātājs nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Telpu nomas līgumu var reģistrēt (korroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka telpu īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais telpu īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu.
Rokas naudas līgums
Ar pievienoto rokasnaudas līgumu viena puse (rokasnaudas devējs) iemaksā otrai pusei (rokasnaudas ņēmējam) rokasnaudu kā nodrošinājumu tam, ka pušu starpā vēlāk tiks noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums. Rokasnaudas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1725. līdz 1731. pants. Rokasnaudas līgums nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vienīgi dod tiesības prasīt nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanu. Ja šāds pirkuma līgums netiek noslēgts rokasnaudas līgumā noteiktajā termiņā rokasnaudas devēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu, bet, ja rokasnaudas ņēmēja vainas dēļ, viņam jāatmaksā saņemtā rokasnauda divkāršā apmērā. Ja rokasnaudas līgums tiek atcelts vai pirkuma līgums netiek noslēgts bez pušu vainas, tad saņemtā rokasnauda jāatdod atpakaļ. Rokasnaudas līgumu var reģistrēt zemesgrāmatā atzīmes veidā, tādējādi informējot trešās personas (piemēram, citus potenciālos īpašuma pircējus) par šāda līguma esamību.
Ar pievienoto rokasnaudas līgumu viena puse (rokasnaudas devējs) iemaksā otrai pusei (rokasnaudas ņēmējam) rokasnaudu kā nodrošinājumu tam, ka pušu starpā vēlāk tiks noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums. Rokasnaudas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1725. līdz 1731. pants. Rokasnaudas līgums nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vienīgi dod tiesības prasīt nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanu. Ja šāds pirkuma līgums netiek noslēgts rokasnaudas līgumā noteiktajā termiņā rokasnaudas devēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu, bet, ja rokasnaudas ņēmēja vainas dēļ, viņam jāatmaksā saņemtā rokasnauda divkāršā apmērā. Ja rokasnaudas līgums tiek atcelts vai pirkuma līgums netiek noslēgts bez pušu vainas, tad saņemtā rokasnauda jāatdod atpakaļ. Rokasnaudas līgumu var reģistrēt zemesgrāmatā atzīmes veidā, tādējādi informējot trešās personas (piemēram, citus potenciālos īpašuma pircējus) par šāda līguma esamību.
