Saeimā 24.aprīlī trešajā lasījumā ir pieņemti un 14.maijā izsludināti apjomīgi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Grozījumi ir galvenokārt saistīti ar nepieciešamību ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 25.10.2011. Direktīvu 2011/83/ES, tomēr tie paredz arī daudzus citus jauninājumus.

Preces nodošana

Turpmāk, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nebūs nodrošinājis iespēju patērētājam apskatīt vai pārbaudīt preci, tad pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam būs pienākums pierādīt, ka nodošanas brīdī precei nebija trūkumu. Šis jauninājums visvairāk ietekmēs distances tirdzniecību, kad prece tiek nodota ārpus tirdzniecības vietas.

Turklāt tagad likumā būs skaidri noteikts, ka zuduma vai bojājuma risks pāries uz patērētāju ar brīdi, kad patērētājs ir ieguvis preci valdījumā.

Piekrišana papildus darbam un maksājumiem

Likums tagad arī uzliks par pienākumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pirms līguma noslēgšanas prasīt no patērētāja skaidri paustu piekrišanu jebkuram maksājumam papildus samaksai, kas paredzēta par līguma galveno saistību. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nebūs saņēmis patērētāja skaidri paustu piekrišanu šādam maksājumam vai nebūs nodrošinājis tam izvēles iespējas, kuras patērētājam ir jānoraida, lai nebūtu jāveic papildu maksājumi, tad patērētājam radīsies tiesības prasīt šāda papildu maksājuma atmaksu. Tas nozīmē, ka piekrišana no patērētāja būs jāsaņem par visiem komisijas maksājumiem, ieskaitot, piemēram, regulāros patēriņa kredīta administrēšanas maksājumus. Tagad patērējam būs tiesības nemaksāt par papildu darbu pakalpojumu sniegšanas laikā, ja patērētājs nebūs piekritis šādam papildu darbam un maksai par to.

Netaisnīgi līguma noteikumi

Ir papildināta likuma 6.panta 3.daļa, kas uzskaita netaisnīgus līguma noteikumus. Par netaisnīgiem turpmāk būs uzskatāmi arī līguma noteikumi, kas atļauj pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto naudas summu par vēl nesniegtu pakalpojumu, ja no līguma atkāpjas pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs. Tāpat netaisnīgi ir noteikumi, kas paredz:

  • ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam tiesības vienpusēji noteikt, vai piegādātās preces vai pakalpojumi atbilst līguma noteikumiem;
  • ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ekskluzīvas tiesības interpretēt jebkurus līguma noteikumus.

Ir uzskaitīti arī citi līgumu noteikumi, kuri turpmāk tiks uzskatīti par netaisnīgiem.

Tajā pašā laikā netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana vairs neattieksies uz tādiem līguma noteikumiem, kas definē līguma priekšmetu un cenu vai atlīdzības atbilstību precei vai pakalpojumam, ja tie ir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Jāteic, ka līdz šim likumā nebija pilnībā ieviestas Padomes Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos prasības, jo saskaņā ar likumu pastāvēja iespēja vērtēt arī to līguma noteikumu netaisnīgumu, kuri nosaka līguma priekšmetu un cenu. Tā rezultātā likums līdz šim izvirzīja stingrākas prasības, nekā nosaka direktīva.

Patērētāja kreditēšana

Tagad patērētāja kreditēšanas līgumiem, saskaņā ar kuriem tiek finansēta konkrētas preces iegāde par summu, kas pārsniedz 1 400 EUR, kredīts izsniedzams ne vairāk kā 90% apmērā no attiecīgās preces cenas. Attiecīgi kredīta devējiem un līzinga sabiedrībām būs svarīgi nodrošināt, ka arī to sadarbības partneri, pie kuriem tiek slēgti līzinga līgumi, ievēro šīs likuma normas, piemēram, prasot pirmo iemaksu vismaz 10% apmērā.

Papildus tam ir ieviestas jaunas prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtējumu. Tā pienākums izvērtēt maksātspēju tiks attiecināts arī uz t.s. ātrajiem kredītiem, kuru summa nepārsniedz 140 EUR.

Saskaņā ar likuma 8.panta 4.5 daļu, ja kredīta devējs piešķirs kredītu patērētājam, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tad kredīta devējs nebūs tiesīgs:

  • prasīt, lai patērētājs par izsniegto kredītu maksā vairāk par likumiskajiem procentiem;
  • piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus (tajā skaitā līgumsodu) vai jebkuru citu kompensāciju.

Minētais gan attieksies tikai uz tādiem saistību pastiprinājuma līdzekļiem vai kompensāciju, kas saistīti ar maksājumu kavējumu, ja kavējuma iemesls ir kredīta piešķiršanas brīdī neatbilstoši likuma prasībām novērtēta patērētāja spēja atmaksāt kredītu.

Pamatojoties uz šo tiesību normu, patērētājs varēs celt prasību tiesā par procentu apmēra samazinājumu 6 mēnešu laikā no kredīta līguma noslēgšanas dienas, turklāt kredīta devējam būs pienākums pierādīt, ka tas bija pienācīgi izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

Citi grozījumi

Ir veikti arī daudzi citi grozījumi, tajā skaitā:

  • Lai veicinātu konkurenci patērētāju kreditēšanas jomā, ir atcelta prasība attiecībā uz minimālā pašu kapitāla apmēru kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu. Tajā pašā laikā prasība par minimālā pamatkapitāla apmēru ir palikusi nemainīga.
  • Par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem turpmāk tiks uzskatīti arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja pārdošanai vai glabāšanai tiek pieņemta patērētāja prece un samaksa par preci tiek veikta preces nodošanas brīdī, ja līgumā tiek paredzētas patērētāja tiesības atkāpties no līguma, par to paredzot maksu. Tādējādi tiek plānots apkarot tirgū sastopamo praksi, kad kredīta devēji izvairās no licences saņemšanas par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, noslēdzot ar patērētājiem, kuri vēlas saņemt naudas līdzekļus, komisijas līgumus vai pirkuma līgumus ar atpakaļpirkumu.
  • Likumā ir precizēts, ka pārdevējs, ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs varēs vienpusēji un bez brīdinājuma izbeigt beztermiņa līgumu vai grozīt līguma noteikumus, ja tam būs pamatots iemesls.
  • Ir arī veikti grozījumi attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, kas slēgti ārpus pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Piemēram, termiņš, kurā pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jāatmaksā patērētājam viņa samaksātā naudas summa, ir saīsināts līdz 14 dienām no dienas, kad saņemta informācija par patērētāja lēmumu atkāpties no līguma.
  • Ir mainīta strīdu izšķiršanas kārtība – tagad patērētājs varēs vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tikai pēc tam, kad būs vērsies ar iesniegumu pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un centies atrisināt strīdu izlīguma ceļā.

Grozījumi stāsies spēkā vairākos posmos līdz nākamā gada 1.janvārim.