Otrdien, 04.07.2017., Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (UVTN likums), Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) un likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Nodokļu reforma konceptuāli ir apstiprināta, tomēr šobrīd tiek veikts aktīvs darbs nodokļu reformas 1.paketē iekļauto likumprojektu grozījumu apstiprināšanai.
UVTN likumā paredzēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) samaksas kārtības maiņa no 01.01.2019., proti, nodokļa maksātājiem nodokli vairs nevajadzētu maksāt avansā par visu kalendāro gadu (kā līdz šim), bet nodokļa samaksa tiktu veikta par transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Savukārt grozījumos likumprojektā paredzēta šādas TEN maksāšanas kārtības maiņas atcelšana, tādējādi veicinot plānotās nodokļu izmaiņas valstī, jo, mainot TEN maksāšanas kārtību, 2019.gadā veidotos šī nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 46,40 milj. eiro apmērā.
Tāpat MK sēdē apstiprināti grozījumi PVN likumā, paredzot ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgriezto maksāšanas kārtību būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, kā arī paskaidrot, ka minēto kārtību piemēro visiem būvniecības pakalpojumiem. Vienlaikus grozījumos likumprojektā paredzēts noteikt gada apgrozījuma slieksni 40 000 EUR apmērā (pašreiz 50 000 EUR), līdz kuram atļauts iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Paredzēts, ka grozījumi PVN likumā stāsies spēkā 01.01.2018.
Savukārt ar jaunajiem grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" paredzēts palielināt azartspēļu nodokļa (AN) likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 18 000 EUR līdz 23 400 EUR, kā arī palielināt AN likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem (par katra automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 3204 EUR uz 4164 EUR.
Nodokļu politikas reformas pamatmērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumu attīstībā.
