Turpinot pakāpenisku atteikšanos no pašlaik likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, paredzot samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019.gadā.

Saeimā jau iepriekš atbalstītajās likuma izmaiņās paredzēts no 2020.gada pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā.

Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā paredzēto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2.

Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām aprēķinās, piemērojot koeficientu 1,35.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecināms uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas. Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas 1 darba vietā, paredzot iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par visām stundām noteikta vienāda darba samaksa. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. 

Likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta projekta likumprojektu paketē, un par tiem Saeima lems arī otrajā galīgajā lasījumā, kas plānots 22.novembrī.