Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus vides jomā, kas stājas spēkā 01.01.2017.
Paaugstinātas dabas resursu nodokļa (DRN) likmes:
- akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), ja pavaddokumentos ir norādīta siltumspēja (GJ/t), un arī tad, ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja, – par 15% 2017.gadā, 20% - 2018.gadā, 25% - 2019.gadā;
- preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola - par 41%;
- dekoratīvam (apdares) dolomītam – par 25%;
- saldūdens kaļķiežiem – par 25%;
- šūnakmenim – par 25%;
- krāsu zemei – par 29%;
- sapropelim (organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30% (mitrums – 60%)) – par 27%;
- pārējam sapropelim (mitrums – 60%) – par 29%;
- visu veidu dziednieciskām dūņām – par 27%;
- ārstnieciskiem minerālūdeņiem vai minerālūdeņiem, ko izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā, – par 100%;
- augstas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, – par 30%;
- vidējas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, – par 30%;
- zemas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem, minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko realizē tālāk, – par 30%;
- virszemes ūdeņiem – par 44%;
- zemas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē, – par 43%;
- vidējas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē, – par 37%;
- augstas vērtības pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdensapgādē, – par 29%;
- pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem – par 38%;
- visu veidu riepām – 2 reizes.
Pakāpeniski no 2017. līdz 2020.gadam paaugstinās DRN likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos.
Vienlaikus noteikts jauns DRN objekts – par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par 2 megavatiem.
Visas aplūkotās izmaiņas noteiktas grozījumos Dabas resursu nodokļa likumā.
Tāpat, uzlabojot sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, likvidē divpakāpju pārbaudi. Turpmāk Valsts vides dienests gan sagatavos izvērtējumu, gan pieņems lēmumu. Tiks saīsināts arī lēmuma pieņemšanas laiks (no 40 uz 30 dienām), tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Šādas izmaiņas paredzētas grozījumos likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".
