Latvijā būs 4 dienu darba nedēļa, to paredz 2025.gada 11.decembrī Saeimā atbalstītie grozījumi Darba likumā.
2022.gadā platformā Manabalss.lv tika savākti nepieciešamie paraksti sabiedrības iniciatīvai “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu”.
Tomēr sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju izvērtējot šī brīža situāciju, tika secināts, ka viens no labākajiem risinājumiem ir sniegt iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, tomēr saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.
Par šīm tēmām lasi arī:
- Darba laika uzskaite, strādājot vairākās struktūrvienībās
- Vai elastīgs darba laiks var radīt virsstundu risku?
- Kā plānot maiņu darba grafiku?
- Elastīgais darba laiks
- Kā un kam piemērot elastīgu darba laiku?
- Nepilns darba laiks – iespēja vai kompromiss?
Grozījumi paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par 2 stundām (nevis tikai stundu, kā tas ir šobrīd), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu (iepriekš gan tika runāts par 38 stundu darba nedēļu). Tāpat paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par 4 dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi ar iespēju vēlāk atgriezties pie 5 dienu darba nedēļas.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Vēlies saprast, kā šīs izmaiņas ietekmēs tevi vai tavu uzņēmumu? Pieraksties iFinanses jaunumiem un esi informēts: Pieteikties jaunumiem!
Darba likuma grozījumu sagatavošanas un apspriešanas laikā, kad tika izteikts priekšlikums par darba nedēļas saīsināšanu līdz 38 stundām, redakcija vaicāja ekspertu viedokli.
Publikācijā “Vai Latvijā jāievieš saīsinātais darba laiks?” (iBizness.lv, 16.04.2025.) stāsta AS “CleanR Grupa” Personāla un administratīvā direktore Ingrīda Rone: "Iedziļinoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumā par darba nedēļas saīsināšanu līdz 38 stundām, esam secinājuši, ka darbiniekiem tas radīs nebūtiskus uzlabojumus – tikai 24 minūtes dienā, savukārt uzņēmumam tie ir papildu izdevumi, kas tālāk ietekmēs uzņēmuma klientus / uzņēmuma sniegto pakalpojumu saņēmējus un to izmaksas.
Raugoties uz vienu no mūsu darbības jomām – sadzīves atkritumu izvešanu, kas ir sabiedrībai kritisks pakalpojums, mēs veicām aprēķinus, kā šī pakalpojuma sniegšanu ietekmētu pāreja uz 38 stundu darba nedēļu.
Piemēram, ja sadzīves atkritumu izvešanu nodrošina 200 darbinieki – tie ir gan autovadītāji, gan krāvēji, jo brigādē strādā divatā. Ja turpmāk strādātu 38 stundas, nevis 40 stundas darba nedēļā, tad lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu tādā pat apjomā, mēnesī rastos 1600 stundu iztrūkums. Tās ir 10 pilnas darba slodzes jeb aptuveni 12 cilvēki, kas mums būtu jāpieņem darbā papildus. Turklāt, lai varētu strādāt, papildus jāiegādājas sešas atkritumu izvešanas mašīnas. Tas ir specializētais transports, kas īpaši jāpasūta. Pasūtījuma izpilde aizņem apmēram gadu, savukārt viena atkritumu izvešanas mašīna izmaksā 200–250 tūkstošus eiro.
Līdz ar to 24 minūšu “ieguvums” darbiniekam dienā darba devējam nozīmē papildu 12 darbiniekus un vairāk nekā miljonu eiro papildu investīcijas autoparka paplašināšanā. Turklāt, kamēr šo papildu mašīnu un darbinieku nav, esošajiem darbiniekiem būs jāstrādā virsstundas, kas savukārt atkal ir papildu izmaksas, kas beigās sadārdzina pakalpojumu klientiem.
Mūsu ieskatā priekšlikums par 40 stundu darba paveikšanu 4 dienās gan būtu atbalstāms, jo tās nav fundamentālas izmaiņas un neuzliek par pienākumu visiem pāriet uz 4 darba dienām, bet gan legalizē iespēju darbiniekam un darba devējam par to vienoties gan uz noteiktu termiņu, gan paredzēt to darba līgumā beztermiņā."
Savukārt publikācijā “Vai elastīgs darba laiks var radīt virsstundu risku?” (iFinanses.lv, 18.08.2025.) Inga Zāle skaidroja: "Darba likuma (DL) 131.pants nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Dienas darba laiks šī likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.
Savukārt DL 131.panta 2.daļā noteikts, ka normālo dienas darba laiku drīkst pagarināt ne vairāk kā par stundu, ja kādā no nedēļas darba dienām tas bijis īsāks par normālo dienas darba laiku.
2024.gada nogalē Labklājības ministrija sagatavoja priekšlikumus grozījumiem DL. Tie paredz aizstāt DL 131.panta 2.daļā minētos vārdus “vienu stundu” ar vārdiem “divām stundām”. Tas ļautu darbiniekiem, kuriem noteikts normālais darba laiks, strādāt 4 dienas pa 10 stundām dienā, kopā nedēļā nostrādājot 40 stundas.
Darbiniekiem, kuriem noteikts normālais darba laiks, virsstundu darbs ir tad, ja viņi strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā."












