Lai Eiropas Savienībā līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, līdz 2040.gadam noteikts emisiju samazinājumu par 90% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, informē Eiropas Parlaments.

Deputāti uzskata, ka zaļā pārkārtošanās un Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas uzlabošana ir savstarpēji saistītas. Tāpēc viņi piekrīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam padarīt klimata mērķu sasniegšanu elastīgāku.

No 2036.gada līdz pat 5 procentpunktiem no neto emisiju samazinājuma varētu veidot augstas kvalitātes starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, bet Eiropas Parlaments (EP) vēlas garantijas, ka šim procesam tiks piemēroti stingri aizsardzības pasākumi. EK bija ierosinājusi noteikt 3 procentpunktu robežu.

Deputāti vēlas arī iespēju izmantot iekšzemes pastāvīgus oglekļa piesaistījumus, lai kompensētu grūti samazināmas emisijas ES emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), kā arī uzlabotu elastīgumu nozaru un instrumentu ietvaros un starp tiem, lai sasniegtu mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām.

EP atbalsta dalībvalstu priekšlikumu atlikt ETS2 ieviešanu no 2027.gada uz 2028.gadu. ETS2 attieksies uz CO2 emisijām, ko rada ēkas apkure un transporta nozare.

EP vēlas, lai EK ik pēc 2 gadiem novērtētu progresu starpposma mērķu sasniegšanā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, tehnoloģisko attīstību un ES starptautisko konkurētspēju. Izvērtējumā tiktu ņemtas vērā arī enerģijas cenas un to ietekme uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Balstoties uz novērtējumu, EK vajadzības gadījumā ierosinās grozījumus ES Klimata aktā. Tie varētu ietvert 2040.gada mērķa grozīšanu vai papildu atbalsta pasākumus.