Lai līdzsvarotu ārvalstu investoru – fizisku personu – nodokļu slogu ar Latvijas investoriem – fiziskām personām –, 2025.gada 30.septembrī Ministru kabinets pieņēmis grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Grozījumu mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru – fizisko personu, nodokļu slogu ar Latvijas investoriem – fiziskām personām, ka arī vienlaikus palielināt pašvaldību interesi fizisko personu tieši veikto investīciju piesaistē to teritorijās, jo risinājums paredz, ka fiziskās personas, veicot saimniecisko darbību ar kapitālsabiedrību starpniecību, kas piederēs tikai fiziskām personām, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 4.panta 1.daļai veido vienotu sistēmu. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām tiešajiem investoriem alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem un nezaudējot budžetu kopējos ieņēmumus Latvijā.
Alternatīvais modelis paredzētu iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori – fiziskas personas, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, – varētu izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu, kas paredzētu, ka Latvijā par kapitālsabiedrības peļņu kapitālsabiedrība maksā UIN 15% apmērā no sadalāmajām dividendēm un investora fiziskas personas līmenī Latvijā papildus tiktu maksāts IIN no kapitāla 6% apmērā. Tādējādi Latvijas UIN likmes apmērs 15% būtu samērīgs, ņemot vērā starptautiski noteikto minimālo nodokļa likmes apmēru un atbilstu nodokļu samērīgumam Eiropas Savienībā, savukārt ārvalstu investors Latvijā samaksātos 6% IIN varētu kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN, ja nodokļu kredītu paredz konkrētās valsts likumdošana.
Tādējādi kopējais slogs pie UIN likmes 20% apmērā un IIN atbrīvojuma dividendēm, atbilst kopējam nodokļu slogam, ja UIN likme par aprēķinātajām dividendēm tiek noteikta 15% (jeb 85/15) apmērā un IIN likme tiek noteikta 6% apmērā. Vienlaikus minētais regulējums attieksies tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki dienā, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali dividendēs un tās tiek aprēķinātas, ir tikai fiziskās personas.
Ņemot vērā, ka kopējais nodokļu slogs nemainās un šīs vienotās UIN un IIN sistēmas ietvaros netiek radīts valsts atbalsts, investoru ienākumam, kuru uzņēmumi nevarēs izmantot alternatīvo modeli, joprojām tiks piemērots IIN atbrīvojums no dividenžu ienākuma Latvijā.
Minētais regulējums neattieksies uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijā kā gūta līdz 2017.gadam un nav sadalīta dividendēs. Minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN, bet atbilstoši IIN tai ir jāpiemēro 25,5% IIN likme, kuru savukārt nerezidents var kreditēt pret tā rezidences valstī maksājamo ienākuma nodokļa apmēru, ja to paredz otras valsts normatīvie akti. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo vēsturiskais ienākuma nodokļu modelis (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām.
Grozījumi tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.
